/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Saeimas Juridiskā komisija trešdien vienojās likumā par sadarbības ar Valsts drošības komitejas (VDK) fakta konstatēšanu atstāt spēkā parlamenta otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kas paredz desmit gadus saglabāt amata ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem.
Saeimas Juridiskā komisija vēl nevirza «čekas maisu» jautājumu izskatīšanai Saeimā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomēr kvoruma trūkuma dēļ komisija nevarēja nobalsot par likuma virzīšanu skatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā, jo balsojumā atteicās piedalīties Tautas saskaņas partijas (TSP) deputāti.
Parlamentāriešu vidū izvērsās asas diskusijas, ko darīt ar VDK atstātajiem arhīvu materiāliem. Valērijs Agešins (TSP) pauda bažas, ka «čekas maisu» satura publicēšana varētu izraisīt «raganu medības pret cilvēkiem, kas sadarbojušies ar VDK», savukārt Leopolds Ozoliņš (ZZS) iestājās par sarakstu publicēšanu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja priekšlikumu par «čekas maisu» satura publicēšanu izvērtēt rūpīgāk un pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāju Induli Zālīti, kurš iebilst pret maisu atvēršanu, jo arhīvi nav pilnīgi.
Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš pauda bažas, ka «čekas maisu» satura publicēšana «vēl vairāk šķeltu jau tā sašķelto Latvijas sabiedrību», un retoriski vaicāja: «Kur būs tas labums sabiedrībai? Vai mēs būsim laimīgāki?» Segliņš sacīja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka, VDK arhīvus pārņemot, «bija laiks šo to sakārtot un piekārtot».
Savukārt TSP deputāts Aleksandrs Bartaševičs norādīja, ka no maisu satura publicēšanas «faktiski sabiedrība neko neiegūst, taču tas būs godīgāk, nekā spekulēt ar faktiem un šantažēt cilvēkus». Arī Ozoliņš prognozēja ka, «čekas maisu» saturu nepublicējot, sabiedrībā pieaugs spriedze. «Grūti dzīvot, ja pastāv meli un šantāžas iespējas. Tas ir ļoti tālu no demokrātijas.»
Ozoliņš arī ierosināja noteikt, ka ierobežojumiem sadarbībai ar VDK nav noilguma. Pret to iebilda Kusiņš, sakot, ka «tas ir nedaudz pārmērīgi — pateikt, ka pilnīgi visiem sadarbības faktiem ar VDK nav noilguma. Tas to padara par tādu mūžīgu lietu». Viņš norādīja, ka «pat noziedzniekiem pēc sodāmības dzēšanas atļauts ieņemt amatus».
Saeima 29. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma Eiroparlamenta vēlēšanu likumu, kas ļauj EP vēlēšanās kandidēt bijušajiem čekistiem un komunistiem. Skatot likumu otrajā lasījumā, Saeimas vairākums atbalstīja ierobežojumus bijušajiem čekistiem un komunistiem kandidēt, tomēr mainīt šo lēmumu deputātus aicināja vairāki tiesību speciālisti.