Namīpašnieku un īrnieku pārstāvji uz īres «griestu» atcelšanu raugās dažādi

Kā aģentūrai LETA skaidroja Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Jakāns, īres «griestu» atcelšana iedzīvotājus skars, bet tikai nedaudz.

«Izmaiņas pēc īres «griestu» atcelšanas skars tos īrniekus, kuri vēl nav pārslēguši līgumus ar namīpašniekiem. Pēc mūsu aprēķiniem, Rīgā tādu ir apmēram 10–15%. Ažiotāžu celt nav pamata, jo īres maksas atkarībā no mājas tehniskā stāvokļa nepārsniegs 0,60–1,50 latu par kvadrātmetru,» apgalvoja Rīgas namīpašnieku biedrības pārstāvis.

Viņš arī pieļāva iespēju, ka vidējā īres maksa pilsētā pašreiz nesasniedz noteiktos īres «griestus» — 48 santīmus par kvadrātmetru.

Jakāns skaidroja, ka īrniekiem, kuriem jau pārslēgti līgumi ar namīpašniekiem, tie slēgti uz dažādiem termiņiem un par dažādām cenām. Esot pat gadījumi, kad īrnieki izsakot gatavību maksāt vairāk, lai ēka tiktu pienācīgi apsaimniekota. «Problēmas varētu rasties vienīgi pārpircēju mājās, bet tās nevar attiecināt uz denacionalizēto namu īrniekiem,» teica Jakāns.

Liepājas namīpašnieku biedrības priekšsēdētājs Juris Jaunzems aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz vidējā īres maksa namīpašnieku namos ir zemāka par 48 santīmiem, tomēr tā nevajadzētu būt. Turklāt, iekasējot šādu īres maksu, nevienu māju sakopt nevarot.

Viņš skaidroja, ka īres cena bieži atkarīga no līguma termiņa. Cena 48 santīmi par kvadrātmetru parasti attiecoties uz ilgtermiņa īrniekiem, kuri slēguši līgumu vismaz uz 10–25 gadiem. «Pret ilgtermiņa īrniekiem namsaimnieku attieksme parasti ir pieticīgāka — no tiem latu par kvadrātmetru nepieprasīs, bet, ja slēgts īstermiņa līgums, cena ir augstāka. Pēc īres «griestu» atcelšanas cena neapšaubāmi celsies. Pašreiz komerccenas sasniedzot apmēram divus latus par kvadrātmetru,» teica Liepājas namīpašnieku biedrības pārstāvis.

Jaunzems pauda uzskatu, ka īres «griestus» atcelt tomēr nevajadzētu, jo tādā gadījumā namīpašniekiem atkal ilgstošos strīdos būtu jāpanāk vienošanās ar īrniekiem. «Minimālo maksu vajadzētu noteikt valstiski. Zemāka par 48 santīmiem tā nevarētu būt. Atstājot brīvu vienošanos sāksies bezgalīgi tiesu procesi un strīdi ar īrniekiem,» skaidroja Jaunzems.

Kā aģentūrai LETA skaidroja sabiedriskās organizācijas «Denacionalizēto namu īrnieku aizstāvībai» pārstāvis Dmitrijs Tīme, denacionalizēto namu īrnieku galvenā problēma ir nevis īres «griestu» atcelšana, bet tas, ka šī iedzīvotāju grupa tikusi izslēgta no privatizācijas procesa.

Līdz ar to daļa šo īrnieku parakstījuši līgumus ar namsaimniekiem, daļa tikuši izlikti, bet daļa vēl tikai gaida izlikšanu, kas tiks pamatota ar kapitālā remonta sākšanu, skaidroja Tīme.

Viņš piekrita, ka par 48 santīmiem kvadrātmetrā māju uzturēt nevar un ēkas, kurās iekasē zemāku maksu, pēc laika, visticamāk, sabrukšot. Pēc Tīmes rīcībā esošās informācijas, ēkas uzturēšanas pašizmaksa sasniedzot 85 santīmus kvadrātmetrā. Zemāka maksa par 48 santīmiem iekasēta pašreiz netiekot, daudzviet tiekot iekasēts vairāk.

Kā jau ziņots, saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) veiktajiem aprēķiniem, Rīgā vidējā īres maksa nesasniedz īres «griestus», bet laukos tā ir vēl daudzkārt mazāka.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols, īres griestu plānotā atcelšana no nākamā gada būs aktuāla galvenokārt rīdziniekiem, sevišķi tiem, kas dzīvo Rīgas centrā, taču lielāko daļu īrnieku likums — īres «griestu» atcelšana — neskars, jo valstī vidēji no īrnieka tiek iekasēta summa, kas ir mazāka par īres «griestiem».