Premjers Indulis Emsis aicina Rīgas Domi nesteigties ar lēmumu pieņemšanu pret celulozes rūpnīcas būvniecību pie Daugavas un pirms tam sagaidīt atzinumu par rūpnīcas ietekmi uz vidi.

«Atzinums var būt negatīvs, un tādā gadījumā rūpnīcu nevarēs celt un Rīgas Domei nebūs par ko uztraukties,» žurnālistiem otrdien sacīja Emsis.

Viņš teica, ja atzinums liecinās, ka rūpnīca vidi neietekmēs negatīvi, par rūpnīcas celtniecību vēl būs jālemj Jēkabpils rajonā, kur to iecerēts būvēt. Tikai tad, ja tiks saņemta arī šī atļauja, Rīgas Domei būs pamats vērsties valdībā un kā pašvaldībai, kuru arī ietekmēs rūpnīcas darbība, lūgt valdību sniegt savu atļauju.

«Tad visu izšķirs valdība,» klāstīja Emsis.

Jau vēstīts, ka Rīgas Dome ļoti aktīvi iestājas pret celulozes rūpnīcas būvniecību pie Daugavas Jēkabpils rajonā, jo Rīgā dzeramais ūdens tiek ņemts no Daugavas un, pēc pašvaldības piesaistīto zinātnieku domām, rūpnīca negatīvi ietekmēs ūdens kvalitāti.

Rīgas Dome ir pieņēmusi lēmumu, kurā deklarē, ka iebilst pret rūpnīcas būvi. Savukārt pašlaik pašvaldība lemj par prasību valdībai sniegt savu atļauju rūpnīcas būvei. Tādas tiesības dod likums, ja vienas pašvaldības teritorijā veidojams objekts var ietekmēt vidi citas pašvaldības teritorijā.

Tostarp Saeimā iesniegti grozījumi aizsargjoslu likumā, kas paredz noteikt stingrus ierobežojumus ne tikai pie dzeramā ūdens ņemšanas vietām, bet visas ūdensteces garumā, kas tiek izmantota dzeramā ūdens ņemšanai. Tādējādi tiktu ierobežota rūpnieciskā darbība Daugavas krastos. Grozījumi Saeimas komisijām tika nodoti lielā nevienprātībā, tādēļ Rīgas pašvaldība un kreisie deputāti ir draudējuši iestāties par tautas nobalsošanas sarīkošanu, ja Saeimā likuma virzība tiks kavēta.

Pašlaik celulozes rūpnīcas ietekmi uz vidi pēta Ietekmes uz vidi valsts novērtējuma birojs.

Kopējais investīciju apjoms celulozes rūpnīcas celtniecībā ir aptuveni 900 miljoni eiro, un tas būtu līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā. Rūpnīcas kopējā jauda plānota 600 tūkstoši tonnu celulozes gadā. Rūpnīca nodrošinās darbu 350 cilvēkiem, bet tās celtniecība un darbība sekmēs jaunu darba vietu rašanos arī citās nozarēs.

Sākotnējais projekta potenciālais investors Zviedrijas «Sodra» nolēma izstāties no projekta, tādēļ 33% tā «Baltic Pulp» akciju pārņēma otrs projekta ārvalstu investors — Somijas «Metsaliitto», kam pieder 34%. Latvijai joprojām pieder 33% akciju, taču Latvija plāno no projekta izstāties, ļaujot «Metsaliitto» projektu realizēt vienam.