Gandrīz visas mazākumtautību skolas Rīgā gatavas izglītības reformai

Lielākā daļa Rīgas mazākumtautību skolu ir gatavas izglītības reformai, ceturtdien Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas vadītājas vietniece Valda Puiše.

To apliecinājuši Rīgas mazākumtautību izglītības iestāžu direktori, sniedzot pašnovērtējumu par gatavību sākt pāreju uz mācībām valsts valodā 10. klasē ar šā gada 1. septembri.

Kopumā 2003./2004. mācību gadā mazākumtautību vidējās izglītības programmas īsteno 60 Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādes.

Kā liecina Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas deputātiem sagatavotā informācija, desmit izglītības iestāžu direktori ir norādījuši, ka viņu skola jau ir gatava sākt pāreju uz mācībām valsts valodā.

Izglītības likuma prasības, pēc direktoru atzinumiem, ir gatava izpildīt Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskola, Rīgas Ukraiņu vidusskola, Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola, Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola, Rīgas 57. vidusskola, Rīgas vakara ģimnāzija, Rīgas 33. vidusskola, Rīgas 96. vidusskola, Rīgas Mežaparka vidusskola un Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola.

Šis rādītājs, salīdzinot ar 2003. gada martu, ir būtiski uzlabojies, jo tad gatavību reformai parādīja tikai divas skolas jeb 3,3% no 61 mazākumtautību izglītības iestādes. Patlaban 48 skolu direktori apliecinājuši, ka 1. septembrī viņu mācību iestādes būs gatavas sākt pāreju pamatā uz mācībām valsts valodā.

Rīgas Anniņmuižas vidusskola uzskata, ka tā būs daļēji gatava sākt pāreju pamatā uz mācībām valsts valodā. Tikai viena Rīgas izglītības iestāde — Rīgas 34. vidusskola — norāda, ka nebūs gatava izglītības reformai.

Kā sacīja Puiše, abās šajās skolās visas mācību programmas, pedagogu sagatavotība un mācību materiālā bāze atbilst prasībām. Viņa atzina, ka, apkopojot izglītības iestāžu direktoru sniegto informāciju, inspektoru rīcībā esošos mazākumtautību izglītības iestāžu izpētes materiālus, var secināt, ka gatavošanās Izglītības likuma prasību izpildei vairākumā skolu noris plānveidīgi, mērķtiecīgi un sekmīgi.

Inspekcija tomēr uzskata, ka mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai visās mazākumtautību izglītības iestādēs ir jāveic daži darbi, kas labāk sagatavotu skolas pārejai uz mācībām pamatā valsts valodā.

Kā uzskata inspekcijas speciālisti, nepieciešams pilnveidot skolotāju valsts valodas zināšanas un stimulēt to izmantošanu mācībās, organizējot tālākizglītības kursus un nodrošinot pedagogus ar metodiskajiem materiāliem. Jāorganizē arī tālākizglītības kursi skolotāju profesionālajai kvalifikācijai un izglītībai — gan sava mācību priekšmeta pasniegšanas metodikā, gan mācību priekšmeta pasniegšanas metodikā valsts valodā. Inspekcija uzskata, ka ir jānodrošina vajadzīgais mācību grāmatu un metodisko materiālu klāsts skolēniem un skolotājiem attiecīgajos mācību priekšmetos un to apgūšanai valsts valodā.

Kā ziņots, 1. septembrī valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. klasēs mācības tiks sāktas atbilstoši vispārējās izglītības standartam, kas paredz katru gadu apgūt ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.