Juridiskā komisija atbalsta ierobežojumu saglabāšanu eksčekistiem

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma vēl uz desmit gadiem saglabāt ierobežojumus bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekiem, taču uzdeva valdībai līdz nākamā gada 1. jūnijam izvērtēt visu ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

Komisija nolēma aicināt Saeimu jau ceturtdien steidzamības kārtā pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus likumā par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, kuros noteikt, ka vēl uz desmit gadiem pagarina termiņu, kad «personas sadarbību ar VDK var izmantot tiesiskās attiecībās pret šo personu».

Juridiskās komisijas deputāti norādīja, ka šāda norma nepieciešama, lai cilvēkiem šo desmit gadu laikā būtu iespējams tiesā apstrīdēt sadarbības faktu ar VDK.

Pret ierobežojumu termiņa pagarināšanu komisijas sēdē iestājās Tautas saskaņas partijas (TSP) deputāti. TSP deputāts Valērijs Agešins atzina, ka šaubās, vai ierobežojumu paildzināšana «ir attaisnojama ar leģitīmu mērķi». Viņš pauda pārliecību, ka, Latvijai jau esot pilntiesīgai Eiropas Savienības un NATO loceklei, nebūtu pareizi ieviest tik nedemokrātiskas normas.

Savukārt «tēvzemiešu» Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats akcentēja, ka ierobežojumu termiņa pagarināšana vajadzīga, lai cilvēki varētu reabilitēties tiesas ceļā, ja nepatiesi apvainoti sadarbībā ar «čeku». Viņš pauda pārliecību, ka «20 gadi arī nav nekāda mūžība».

Diskusijas izvērtās par to, līdz kuram datumam valdībai jāuzliek par pienākumu izvērtēt ierobežojumu pamatotību. Vairākums komisijas locekļu atbalstīja nākamā gada 1. jūniju, savukārt TSP deputāti pauda bažas, ka jau būs notikušas martā paredzētās pašvaldību vēlēšanas, kuru laikā šie ierobežojumi vēl saglabāsies.

Komisijas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mihails Pietkevičs sēdē pateica, ka ministrija šos ierobežojumus pašvaldību vēlēšanu likumā jau izvērtējusi un atzinusi par pamatotiem. Viņš aicināja TSP deputātus nelolot ilūzijas, ka šī norma tiks mainīta.

TSP pārstāvji piebilda, vai izvērtēšanu nepieciešams atstāt tikai valdības kompetencē, atņemot parlamentam tiesības to ietekmēt. Savukārt komisijas vadītājs Mareks Segliņš pauda pārliecību, ka visi 14 likumi, kuros ietverti ierobežojumi, būtu jāskata vienā vietā un tieši valdība būtu vispiemērotākā instance.

Komisijas sagatavoto grozījumu anotācijā norādīts, ka «likuma mērķis ir pagarināt termiņu ierobežojumiem tiesisko attiecību jomās, kas attiecas uz nacionālās drošības interesēm un Latvijas teritoriālo vienotību».

Jau ziņots, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 21. maijā nolēma neizsludināt Saeimas divas dienas iepriekš negaidīti pieņemtos grozījumus likumā par bijušās VDK dokumentācijas saglabāšanu, kas paredz publiskot PSRS Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā dēvētos čekas maisus.

Juridiskā komisija otrdien secināja, ka līdz 3. jūnijam, kad beidzas desmit gadu ierobežojuma termiņš eksčekistiem, palicis maz laika, tāpēc nevar paspēt atkārtoti pieņemt prezidentes atpakaļ atdotos grozījumus, kas paredz «čekas maisu» publiskošanu un ierobežojumu pagarināšanu vēl uz desmit gadiem. Šā iemesla dēļ grozījumi ceturtdienas plenārsēdē būtu jāizskata steidzamības kārtā. Ja divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem atbalstītu grozījumu steidzamību un vienas dienas laikā pieņemtu tos abos lasījumos, prezidentei tie būtu jāizsludina triju dienu laikā, un viņa nevarētu tos atkārtoti atdot Saeimai.

Savukārt prezidentes atpakaļ atdotos grozījumus šajā pašā likumā Saeima ceturtdien nodotu komisijām un varētu turpināties diskusija, vai jāpublisko «čekas maisu» saturs, un lemt par konkrētiem ierobežojumiem, kas VDK darbiniekiem paredzēti arī citos likumos.

Segliņš un drošības iestāžu vadītāji iepriekš pauda pārliecību, ka ierobežojumus noteikti nepieciešams saglabāt drošības iestāžu likumos.