Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Universitātes (LU) profesore Janīna Kursīte, Pētera meita, stāsta, ka Pēterdienai (Lapu jeb Pērkona dienai) ir divas nozīmes. Kristietībā tā ir Sv. Pētera diena, savukārt folklorā — Jāņa dvīņubrāļa diena, kas iezīmē vienas sezonas divus punktus.
— Jāņi ir vasaras pilnbrieda punkts, savukārt Pēteri jau ir kā pāreja uz rudens pusi, uz ražas novākšanas laiku, — stāsta J. Kursīte.
Pēteris folklorā atbild par auglīgu vasaru, taču, tā kā ražas šajā dienā vēl nav, nekādi īpašie ēdieni Pēterdienā netiek pieminēti.
Ko Pēteri darīs Pēterdienā
Gleznotājs Pēteris Postažs savā vārdadienā iecerējis saaicināt radus un draugus uz kopīgu svinēšanu, ugunskura dedzināšanu, šašlika vai desiņu ēšanu un alus iedzeršanu. Šajā dienā tuviniekiem tiks izrādīti arī gleznotāja pabeigtie mājas būvdarbi.
P. Postažs par savu vārdu nesūdzas, taču 10 gadu vecumā viņš domājis citādi.
— Viendien iespītējos un negāju mājās. Nosēdēju kokā līdz pat vēlai naktij, jo dusmojos uz māti par to, ka man ielikts tik nesmuks vārds. Vairs neatceros, kas tam bija par iemeslu, bet likās, ka citus tik skaisti sauc, bet mani par Pēteri, — smejas mākslinieks.
Komponists Pēteris Vasks Pēterdienā, visticamāk, būs atrodams Salacgrīvā, kur viņš komponēs un peldēsies vairāk nekā citas reizes.
— Patiesībā Līgo diena un Pēteri ir skumjākie svētki, jo iezīmē gada beigas. Tad viss sāk kāpties atpakaļ, un atliek vien gaidīt Ziemassvētkus, — atzīst P. Vasks.
Savu vārdu komponists ieguvis, pateicoties gan vectēvam, kuru arīdzan sauca Pēteris, gan tēvam. — Tēvam kā mācītājam un kristīgam cilvēkam Sv. Pēteris šķita īsts goda vīrs, kurš cēls un stiprs kā klints. Varbūt es tāds neesmu, taču šis ideāls mīt arī manī, — nedaudz jokojot, stāsta P. Vasks. Viņš cer, ka savā vārda dienā būs skaists laiks, lai maksimāli varētu izbaudīt dabas brīnišķo būtību.
Arhitektam Pēterim Blūmam šī diena mājās ir gada lielākie svētki jau kopš 1982. gada, kad kopā sanāk gan radi, gan draugi, gan darba biedri, gan arī sen neredzēti cilvēki, kuri pavisam nejauši nokļuvuši svinību vietā. Kopā nekad nav mazāk par 30 cilvēkiem.
— Mēs dziedam, spēlējam dažādas spēles, ejam pirtī un vienkārši esam kopā. Pēterdienā 1987. gadā Āgenskalnā pat pirmo reizi tika pacelts Latvijas valsts karogs. Savukārt kādā citā reizē simboliski dedzinājām 18. gadsimta parketu, ko atradām vienā izgāztuvē, jo gribējām izjust to pašu bauda, ko tie cilvēki, kuri parketu izmetuši, — atceras arhitekts.
P. Blūms savu vārdu ieguvis, pateicoties vectēvam, jo dzimtā kopš 19. gadsimta ir noteikts, ka pirmdzimtajam dēlam jābūt vectēva vārdā.