Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārā asambleja šodien pieņēmusi rezolūciju par minoritāšu stāvokli, aicinot Latviju ratificēt bez atrunām mazākumtautību konvenciju un piešķirt nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu tiesības.
EDSO rekomendē Latvijai piešķirt nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu tiesības [papildināts]
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas delegācijas EDSO vadītājs Krišjānis Peters (LPP) izteica gandarījumu, ka konvenciju, kuras autori ir Krievijas pārstāvji, ir izdevies mainīt.
Pats galvenais esot tas, ka dokumenta nosaukumā ir svītroti vārdi par mazākumtautību stāvokli Latvijā un Igaunijā. Tagad rezolūcijai ir rekomendējošs raksturs par minoritāšu stāvokli jebkurā no EDSO dalībvalstīm.
«No valsts tēla veidošanas viedokļa svarīgākais ir, ka izdevās panākt Latvijas vārda svītrošanu no virsraksta,» sacīja Peters.
Delegācijas vadītājs informēja, ka rezolūcijai iesniedzis 17 priekšlikumus, 15 reizes kāpis tribīnē, lai aizstāvētu situāciju Latvijā.
Pārmetumus Latvijai EDSO Parlamentārās asamblejas sēdē izteikuši ne tikai Krievijas, bet arī Baltkrievijas delegāti.
Kā ziņo aģentūras «RIA Novosti» korespondents, pēc Latvijas un Igaunijas delegāciju lūguma, kuru atbalstīja virkne citu valstu delegāciju, rezolūcijas nosaukums tika mainīts. Vairākas izmaiņas tika izdarītas arī rezolūcijas projekta saturā, taču tām neesot bijis principiāls raksturs.
Pret rezolūciju balsoja tikai trīs parlamentārieši.
Latvijas delegācijas pārstāvis Andrejs Klementjevs (TSP) pauda gandarījumu, ka Latvija aicināta sakārtot tos jautājumus, par kuriem iestājas deputāta pārstāvētā Tautas saskaņas partija.
«Ja Latvija neko nemainīs, tad katrā EDSO sesijā tā tiks minēta kā negatīvs piemērs,» uzskata Klementjevs.
Krievijas delegācijas locekle Ludmila Narusova, kas Maskavu pārstāvēja EDSO Parlamentārās asamblejas Demokrātijas, cilvēktiesību un humāno jautājumu komitejas sēdē, kur tika apspriests rezolūcijas projekts, tūlīt pēc balsojuma žurnālistiem norādīja, ka uzskata šo rezultātu par «lielu panākumu».
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņa nenožēlo, ka rezolūcijas nosaukumā nav atsauces uz Latviju un Igauniju, Narusova teica: «Principā, protams, [rezolūciju] varēja pieņemt tādā veidā, taču pats fakts, ka pieņemta rezolūcija, kas dienas kārtībā pieteikta kā rezolūcija par situāciju Latvijā un Igaunijā, mani apmierina.»
«Mūsu argumentācija balstās uz to, ka nevienā EDSO un [arī] pasaules valstī nav jēdziena «nepilsonis», un dienas kārtībā mūsu rezolūcija tika apzīmēta tieši kā attiecināma uz Latviju un Igauniju, un ar to jau ir pietiekami,» noslēgumā teica Narusova.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka Krievijas delegācija rezolūcijā aicināja EDSO Parlamentāro asambleju apspriest dokumentus, kas pieņemti pilnīgi citā starptautiskajā organizācijā — Eiropas Padomē, kā arī ratificēt starptautiskos līgumus, kurus pati nav ratificējusi.
Cita starpā Latvijas delegācija bija ierosinājusi grozījumus, kas bija vērsti uz neiecietības un vardarbības pret mazākumtautību pārstāvjiem mazināšanu. Šī problēma sevišķi aktuāla ir Krievijā, kur cilvēkiem, kas pieder pie mazākumtautībām, bieži nākas saskarties ar ksenofobiju un uzbrukumiem, kuri nereti ir beigušies ar nāves gadījumiem, uzsver ārlietu resora pārstāvji.
Kā ziņots, pēc Krievijas Valsts domes spīkera Borisa Grizlova iniciatīvas EDSO Parlamentārā asambleja izskatīja rezolūcijas projektu par nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā un Igaunijā.
Apstiprinātajā rezolūcijā ir aicinājums Latvijas un Igaunijas parlamentiem «pieņemt visaptverošus likumus, kas aizliedz diskrimināciju izglītības, nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas sfērās pēc rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, dzimuma, nacionālās izcelsmes un citām pazīmēm, kā arī nepieļautu tādu lēmumu pieņemšanu, kas vērsti uz nacionālo minoritāšu asimilāciju».
Turklāt dokumenta tekstā izteikts «uzstājīgs aicinājums Latvijas varas iestādēm radīt apstākļus nepilsoņu līdzdalībai valsts politiskajā dzīvē, piešķirot viņiem vēlēšanu tiesības vietējās vēlēšanās». Igaunijā šādas tiesības jau tiek realizētas.
EDSO Parlamentārās asamblejas 13. sesijas darbā, kas notiek Skotijas galvaspilsētā Edinburgā no 5. līdz 9. jūlijam, piedalās vairāk nekā 300 parlamentāriešu.
Parlamentārā asambleja darbojas kopš 1990. gada. Tajā ir 317 parlamentārieši no 55 valstīm.