Latvijas mazākumtautību problēmas risinājuma atslēga slēpjas Latvijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES), nevis ar Krieviju, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Artis Pabriks (TP), kurš, visticamāk, šomēnes tiks nominēts ārlietu ministra amatam.

Komentējot EDSO Parlamentu asamblejas vakar pieņemto rezolūciju par minoritāšu stāvokli, Pabriks uzsvēra nepieciešamību ar lielāku atdevi skaidrot Latvijas mazākumtautību jautājumus tieši ES valstu pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka EDSO dokumenta nosaukumā ir svītroti vārdi par mazākumtautību stāvokli Latvijā un Igaunijā, kā to sākotnēji vēlējusies rezolūcijas projekta ierosinātāja Krievija. Tomēr Latvijas vārds minēts četros rezolūcijas punktos.

Tas, pēc Pabrika vārdiem, vērtējams negatīvi. Vienlaikus deputāts norāda, ka nevajadzētu pārspīlēt šīs rezolūcijas nozīmi, jo tai ir tikai rekomendējošs raksturs, arī EDSO kā politiskas institūcijas iespējas ir ierobežotas. Tajā pārstāvētas dažādas valstis un plašs ideoloģiskais spektrs, bet īpaši daudz ir kreisi orientētu politiķu, skaidroja Pabriks.

«Tīri simboliski Latvijas vārda atstāšanu dažās rezolūcijas teksta daļās jāvērtē negatīvi», uzskata Pabriks, jo tas «kārtējo reizi ļauj izvirzīt mūsu valsts vārdu negatīvā gaismā».

Pēc viņa teiktā, Latvijai pietrūcis tikai dažu balsu EDSO Parlamentārās asamblejas sākotnējā balsojumā, lai šī rezolūcija vispār netiktu izvirzīta izskatīšanai. «Šīs pāris balsis, kuru pietrūka, bija ES balsis,» atzīst Pabriks.

TP pārstāvis norāda, ka ES politiķiem bieži trūkst informācijas par situāciju Latvijā. «Piemēram, viņi mūs aicina samazināt nepilsoņu skaitu, taču Luksemburgā ir 33% nepilsoņu un viņu skaita samazināšana nevienam pat prātā nenāk,» sacīja Pabriks.

Viņš uzskata, ka vispārējās minoritāšu konvencijas ratifikācija nav viennozīmīga — tā Latviju var iespaidot gan pozitīvi, gan negatīvi. Ja konvenciju ratificētu, tas noteikti būtu jādara ar īpašām atrunām — saistībā ar pašvaldību valodu lietojumu, ar apzīmējumiem, kā arī definējot minoritātes jēdzienu, uzsvēra Pabriks.

«Būtiski, lai ratifikācija, ja tāda notiktu, nesniegtu nepareizas indikācijas Latvijas kreisi noskaņotajiem spēkiem un, no otras puses, lai tā neizraisītu izteiktas bažas latviešos,» sacīja Pabriks.

Prasību Latvijai ratificēt konvenciju nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt no tādām ES valstīm kā Nīderlandes vai Francijas, kuras pašas šo konvenciju nav ratificējušas, sacīja Pabriks.

Runājot par Latvijas mazākumtautību situācijas skaidrošanu ES valstīs, Pabriks atzina, ka Latvija nepietiekami efektīvi izmanto tās rīcībā esošos resursus.

«Mēs šaujam ar automātu uz tanku, bet ar lielgabalu pa zvirbuļiem,» šādi Pabriks komentēja joprojām nekoordinētu Latvijas politiķu darbību šajā jomā. «Trūkst koncentrēta uzbrukuma.»

«Neapšaubāmi mazākumtautību problēmas skaidrojumam jākļūst par vienu no galvenajiem Latvijas ārpolitiskajiem uzdevumiem,» sacīja deputāts. «Jādara viss, lai pēc 2007. gada šādi gadījumi, kad Latvijai tiek neadekvāti pārmests, tiktu pārtraukti.»

Vakar pieņemtajā EDSO Parlamentārās asamblejas rezolūcijā Latvijas un Igaunijas vārds minēts četros punktos — valstu valdības aicinātas veikt papildu darbības minoritāšu aizsardzībai, valdības un valstu parlamenti tiek aicināti aizliegt diskrimināciju, kura balstīta uz personas rasi, valodu, reliģisko, etnisko vai dzimuma piederību, valstīm jāratificē Vispārējā minoritāšu aizsardzības konvencija bez atrunām. Latvijai papildus tiek prasīts piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem.

Rezolūcijas teksts joprojām tiek apkopots un sagatavots tā galējai redakcijai EDSO Parlamentārās asamblejas komitejās, aģentūru LETA informēja Saeimas pārstāvis EDSO sadarbības grupā.