Bērnu kopšanas pabalsti Eiropā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Foto:AFI/Elmārs Rudzītis

Eiropas Savienībā (ES) bērnu kopšanu regulē Direktīva 96/34/EC. Tā nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina vienādas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu gan sievietēm, gan vīriešiem, taču neko nenosaka par bērna kopšanas pabalstiem. Tātad bērnu kopšanas pabalsti ir pilnīgā dalībvalstu kompetencē.

Šo pētījumu veikusi Kristīne Dupate, kas izstrādā disertāciju par dzimuma vienlīdzību — «Apollo» informēja Vecāku iniciatīvas grupas koordinators Reinis Ziļevs.

Īrija — bērnu kopšanas atvaļinājums ir neapmaksāts, bet sociālās garantijas tiek saglabātas, veicot kreditētas iemaksas.

Apvienotā Karaliste — neapmaksāts bērnu kopšanas atvaļinājums.

Itālija — 30% apmērā no darba algas — sešus mēnešus mātei un sešus mēnešus mātei vai tēvam, ja vientuļais vecāks — desmit mēnešu atvaļinājums. Pabalsts tiek maksāts no publiskās veselības apdrošināšanas bez īpašiem nosacījumiem par iepriekš nostrādāto laiku vai veiktajām minimālajām iemaksām.

Portugāle — bērnu kopšanas atvaļinājums netiek apmaksāts, bet visas sociālās garantijas saglabājas.

Nīderlande — bērnu kopšanas atvaļinājums netiek apmaksāts. Apmaksātu bērnu kopšanas atvaļinājumu var paredzēt darba koplīgumos. Piemēram, ierēdņi var saņemt 70% no algas par darba stundām, kuras viņi velta bērna kopšanai. Bērnu kopšanas sistēma balstīta uz nepilnu darba laiku, tāpēc nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Tomēr, ja darbinieks saslimst, kļūst par bezdarbnieku vai invalīdu, viņam ir tiesības uz attiecīgiem sociāliem pabalstiem.

Grieķijā — bērnu kopšanas atvaļinājums netiek apmaksāts, taču saglabā visas sociālās garantijas, ja abi — gan darbinieks, gan darba devējs — veic iemaksas.

Spānija — bērnu kopšanas atvaļinājums netiek apmaksāts.

Zviedrija — saņem 80% no algas vai slimības pabalsta ekvivalentu 360 dienas. Bērnu kopšanas atvaļinājums abiem vecākiem kopā tiek apmaksāts ne ilgāk kā 450 dienas ar nosacījumu, ka ir veiktas apdrošināšanas iemaksas slimības gadījumam 240 nepārtrauktas dienas tieši pirms bērna dzimšanas un vismaz 180 dienas iepriekš vecāki reģistrējušies reģionālajā sociālās apdrošināšanas birojā.

Somija — bērnu kopšanas pabalsts atkarīgs no ienākumiem, ko novērtē nodokļu iekasēšanas institūcijas, un tas ir 66% apmērā no algas.

Norvēģija — pieejams plašas sociālās garantijas un pabalsti. Vecākiem ir bērnu kopšanas pabalsts. Ja vecāks saslimst, viņam ir tiesības uz slimības pabalstu. Bērnu kopšanas pabalstu slimības laikā gan vecāks nesaņem.

Beļģija — bērnu kopšana privātā sektorā nav darba devēja apmaksāta. Saskaņā ar darba koplīgumu bērnu kopšana pārtrauc arī tiesības uz sociālo apdrošināšanu, taču tas neietekmē tiesības uz veselības aprūpi, slimības apdrošināšanu un maternitātes pabalstiem. Tas vēlāk ietekmē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un iespaido pensijas tiesības.

Ja vecāka — bērnu kopēja — situācija atbilst Karaļa dekrēta par karjeras pārtraukšanu pazīmēm, tad šai personai ir tiesības uz 500 eiro pabalstu mēnesī, kas ir 170% no pamata karjeras pārtraukšanas pabalsta.

Publiskajā sektorā strādājošie nesaņem bērnu kopšanas pabalstu, taču saglabā sociālās garantijas. Publiskā sektora līgumdarbiniekiem nav ne pabalsta, ne sociālo garantiju.

Francija — bērnu kopšanas pabalsts tiek maksāts, sākot no otrā bērna un ja tiek izpildīta virkne nosacījumu. Lai saņemtu bērnu kopšanas pabalstu par otro bērnu, vecākam pirms bērna piedzimšanas jānostrādā nepārtraukti astoņus trimestrus vai astoņus trimestrus piecu gadu laikā (vecuma pensijas apdrošināšanas gadījumā tās ir 200 stundas par minimālo algu). Trešā bērna kopšanas pabalstam pirms viņa dzimšanas jānostrādā astoņus trimestrus desmit gadu laikā. Pabalsts FRF 3039 apmērā tiek maksāts, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Tā izmaksu pārtrauc, kad vecāks sāk strādāt. Vecākam ir tiesības uz slimības pabalstu. Saglabājas pensiju apdrošināšana. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma personai atkal ir tiesības uz slimības, maternitātes, invaliditātes un bezdarba pabalstiem. 

Luksemburga — bērnu kopšanas pabalsts tiek pielīdzināts slimības vai nelaimes gadījuma pabalstam. Bērna kopšanas pabalsts ir LUF 11 000 apmērā vecākiem, kas ir pilna laika bērnu kopšanas atvaļinājumā, un LUF 5500 apmērā vecākiem, kuri turpina strādāt uz nepilnu slodzi. Sociālo garantiju ziņā bērna kopšanas atvaļinājums tiek pielīdzināts mācību periodam, pēc kura beigām ir tiesības uz pilnu bezdarbnieka pabalstu un obligāto pensiju apdrošināšanu.

Vācijā — maksā 600 DEM 24 mēnešus. Tie vecāki, kas gadā nopelna vairāk nekā 100 000 DEM, pirmos sešus mēnešus pabalstu nesaņem. Pēc sešiem mēnešiem finansiālā palīdzība tiek samazināta vecākiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 29 400 DEM. Vientuļajiem vecākiem šis limits ir DEM 23 700.

Pēc pēdējiem datiem, no 2001. gada janvāra bērnu kopšanas pabalsts par pirmajiem 12 mēnešiem palielināts no 600 līdz 900 DEM.

Austrija — parlaments pieņēma jauno Bērnu kopšanas pabalstu aktu 2001. gada jūlijā. Tas paredz pilnīgi jaunu bērnu kopšanas pabalstu sistēmu. Bērnu kopšanas pabalsts tagad pienākas visiem vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņi strādājuši vai ne. Pabalsta apmērs tika nedaudz paaugstināts un tagad sasniedz apmēram 436 eiro mēnesī. Vecākiem var būt arī papildu ienākumi, tomēr pabalsts tiek maksāts tikai tiem vecākiem, kuru ienākumi nepārsniedz 14 600 eiro gadā. Pabalsts tiek maksāts 30 mēnešus vienam no vecākiem.

Pirms šīs reformas bērnu kopšanas pabalsts bija 185,50 ATS dienā un bija balstīts uz iepriekšējām apdrošināšanas iemaksām. Tomēr tas bija par mazu, lai kompensētu zaudētos ienākumus. Vientuļajiem vecākiem bija tiesības uz papildu pabalstu, taču vientuļajām mātēm bija jāatklāj bērna tēva vārds, lai varas iestādēm būtu, pret ko vērst regresa prasību.

Dānija — saņem bērna kopšanas pabalstu USD 1120 apmērā. No 2002. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Bērnu kopšanas atvaļinājuma aktā. Saskaņā ar šiem grozījumiem bērnu kopšanas atvaļinājums ilgst 32 nedēļas un var tikt dalīts starp vecākiem pēc vēlēšanās. Pabalsts, salīdzinot ar algu, ir stipri zemāks.

*Piebilde. Šie dati nav īpaši jauni, taču neviena no valstīm šajā laikā nav būtiski mainījusi savu sociālās apdrošināšanas sistēmu. Izmaiņas arī tiek publicētas Eiropas Komisijas līdztiesības ekspertu izdevumos. Tajos būtiskas izmaiņas pēdējos gados netiek minētas. Galvenais, ka šie dati dod priekšstatu par notiekošo citās Eiropas valstīs.

Kā redzams, Latvijas projekts bērnu kopšanas pabalstiem vairāk atbilst Skandināvijas modelim. Tas arī visvairāk sekmē dzimumu līdztiesību. Lai gan Direktīva 96/34/EC paredz tiesības uz bērnu kopšanas atvaļinājumu abiem vecākiem, visās Eiropas valstīs tieši sievietes pārtrauc karjeru, lai audzinātu bērnu, tādējādi, ja valsts nenodrošina pienācīgu sociālo nodrošinājumu, tā netieši diskriminē sievietes (Eiropas Savienības tiesībās netiešā diskriminācija ir, ja dzimumu neitrālas normas tomēr vairāk diskriminē kādu no dzimumiem). Jo bērnu kopšanas pabalsts vairāk atbilst sievietes iepriekšējai darba algai, jo mazāk viņa cieš no karjeras pārtraukšanas un finansiālās atkarības. Būtībā sieviete bez bērnu kopšanas pabalsta, kas daudzmaz atbilst viņas iepriekšējai izpeļņai, nespētu nokārtot savas kredītsaistības, tas ir, piemēram, hipotekāro kredītu, kas jāmaksā 10–20 gadus, viņa nemaz nevar atļauties pirms bērna piedzimšanas.

Latvijas situācijā jāņem vērā katastrofāli zemās algas, no kurām nav iespējams iekrāt, tāpēc nederētu tāds modelis, kāds tas ir, piemēram, Vācijā un Dānijā (vienādi pabalsti visiem).

Bērnu kopšanas pabalstiem jābūt diferencētiem. Par to jau plaši diskutēts plašsaziņas līdzekļos, piemēram, 2004. gada 29. jūnija «Rīgas Balsī» redaktore un speciālisti arī min daudzus un dažādus saprātīgus iemeslus, kādēļ šiem pabalstiem jābūt diferencētiem. Nav vērts tos atkārtot.

Runājot par premjera Induļa Emša izteiktajām bažām, ka varētu būt saskatāmas diskriminācijas pazīmes, ja pabalsts būs diferencēts, jo tas tiks maksāts no pamatbudžeta, var piebilst, ka šāda veida diskriminācija netiek minēta un diskutēta nevienā Eiropas juridiskā izdevumā. Attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstiem diskusijas notiek tikai dzimumu diskriminācijas kontekstā.

Turklāt nevienā Latvijas Republikas likumā nav noteikts, ka personām vienādos salīdzināmos apstākļos būtu tiesības no valsts pamatbudžeta saņemt vienādus pabalstus.

Šajā aspektā būtu analizējams Satversmes 91. pants un tā Satversmes tiesas interpretācija.

Uzskatu, ka atšķirīgajai attieksmei šajā gadījumā ir leģitīms mērķis un tiktu ievērots arī samērīguma princips — lai bērni dzimtu labāk izglītotajai sociālajai grupai, turklāt, ja nosacījums diferencētam bērnu kopšanas pabalstam ir 12 mēnešu vidējā izpeļņa, tad likums paredz vienādu attieksmi pret vienādi pelnošajiem un vienādus nodokļus maksājošajiem. 

Attiecībā uz vecākiem, kas pelna vairāk nekā 450 latus, maksimālā pabalsta griesti būtu attaisnojami ar budžeta iespējām.

(Jautājumus par bērnu kopšanas pabalstiem Latvijā varēsiet uzdot bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam «Apollo» videočatā otrdien, 13. jūlijā, no plkst. 15 - 16.)

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu