"Tā ir patērētāju krāpšana." Vērš uzmanību uz vairākiem tirgotājiem, kuri pie veikaliem pārdod "vietējo" produkciju (3)

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Savukārt otra tikšanās laikā identificētā problēma ir tirgotāji, kas tirgojas ārā sezonas laikā pie dažāda lieluma veikaliem ar produkciju, kas tiek uzdota par vietējo, bet ir pamatotas aizdomas, ka tā nav vietējā produkcija.

Gūtmanis minēja, ka Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts ieņēmumu dienests nespēj visus šos tirgotājus izkontrolēt. Tāpēc esot steidzami jāatrod risinājums, jo šī problēma graujot valsts ekonomiku.

"Mums šķiet, ka tajā sadaļā varētu būt liela daļa ēnu ekonomikas, un, ja tur nonāk importa produkcija, kuru pārdod kā vietējo produkciju, tostarp zemenes, mellenes, gurķi, tomāti vai zirņi, tā īstenībā ir patērētāju krāpšana," uzsvēra Gūtmanis, piebilstot, ka, produkciju atvedot no ārzemēm par lētāku cenu un to uzdodot par vietējo, ir iespējams palielināt cenu.

"Mums ir sajūta, ka tur ir diezgan liels apjoms cita veida produkcijas, tostarp imports vai nelegāli ievesta produkcija. Ar to mums visiem jātiek galā, jo tas grauj gan mūsu ražotājus, gan mazos tirgotājus," akcentēja LOSP valdes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka pirmdienas sarunā vairāk tika runāts tieši par augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecību, bet turpmāk plānots rīkot sarunas arī par piena un gaļas produktu tirdzniecību.

Arī LTA atzina, ka loģistika pilnveidojama, lai nodrošinātu pastāvīgas piegādes veikaliem visos Latvijas reģionos, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās. Organizācijā norāda, ka attiecībā uz piegādi jāatrod risinājums, piemēram, ogām, kuras novāc vakarpusē, bet tirgotāji komplektē piegādes veikaliem pusdienlaikā. Arī nestabilā kvalitāte esot problēma, jo ne visi zemnieki spēj nodrošināt stabilas kvalitātes augļus un dārzeņus, un nereti piegādāto produktu kvalitāte būtiski atšķiras starp ražotājiem, kas rada zudumus tirgotājiem.

Kā viens no risinājumiem ir tirgotāju piedāvātās sezonas zaļumu tirdzniecības vietas veikala zālē iekšienē, kurās saimniekotu zemnieks, norāda LTA. Taču svarīgākais esot paplašināt valsts atbalstu programmā "No lauka līdz galdam". LTA pauž, ka ir jānodrošina Latvijā ražoto produktu sasaiste ar nacionāliem tirgotājiem, un finansiālais atbalsts šādiem materiāliem nav jāpiedāvā globāliem tirgotājiem, kuri ir patstāvīgi un jau tāpat spēj nodrošināt savu veikalu dominējošu reklāmu medijos.

Tāpat puses tikšanās laikā vienojās, ka valdībai nopietni jāpieslēdzas Eiropas Komisijas un OECD 2024.gada iesāktās programmas "Pāreja uz izturīgāku, digitālu un zaļu mazumtirdzniecības ekosistēmu" realizāciju valstī. Pašlaik ir tikai viens atbalsta pasākums - digitalizācijas programmas granti -, toties pretēji programmas nostādnēm ieviesta virkne ierobežojumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārliecināti tikšanās dalībnieki.

Jau ziņots, ka šogad 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka desmit preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Savukārt cenu salīdzināšanas rīks paredzēts, ka tirgotāji reizi dienā nodos informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs. Dati būs pieejami gan dažādiem cenu salīdzināšanas rīkiem, gan tie tiks publiskoti EM mājaslapā.

Vienlaikus cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai tirgotājiem būtu pienākums sniegt šos datus CSP.

Tāpat memorands paredz vietējo pārtikas produktu veicināšanas kampaņas.

Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Tāpat memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Gūtmanis, "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri.

EM izvirzītais mērķis ir panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.