Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8695887t1h5f6d.jpg)
Lai panāktu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) atdzimšanu, partijā būtu jāveic «inventarizācija», lai redzētu, kādi cilvēki ir partijā, intervijā «Latvijas Avīzei» saka LSDSP biedrs Juris Bojārs.
«Nevar iet kaujā ar armiju, kurā ir mirušās dvēseles,» «inventarizācijas» nepieciešamību skaidro Bojārs, piebilstot, ka tā nebūtu «tīrīšana, lai gan vienu otru vajadzēja izsviest», konkretizējot, ka viņš vēlētos, lai LSDSP rindas pamestu partijas ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs un arī partijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kuri esot atbildīgi par partijas nelielo popularitāti sabiedrībā.
«Ir jāsāk ļoti nopietns izskaidrošanas darbs cilvēkiem, kas vispār ir sociāldemokrātija. Vēl vajadzētu pārstrādāt mūsu partijas programmu,» turpina Bojārs.
«Mūsu partija pašreiz atrodas ļoti nopietnā pārbaudes posmā. Manā vadībā vairākos etapos notika sociāldemokrātu apvienošanās. Tās rezultātā mums izdevās iekļūt 7. Saeimā un vēl pārliecinošāk uzvarēt pašvaldību vēlēšanās,» situāciju raksturo Bojārs, «kad mūsu partija bija kļuvusi tik populāra, tas radīja šausmas labējās partijās. Mani tolaik brīdināja, ka tiks darīts viss, lai diskreditētu mūsu partiju, — iesaistīs tiesu procesos, skandālos. Tas viss notika.»
Pēc Bojāra vārdiem, labējās partijas esot sapratušas, ka «ir daudz vienkāršāk «izpirkt» cilvēkus, kas jau ievēlēti Saeimā, nevis grūst milzu naudu pirmsvēlēšanu kampaņā». «Mēs noskaidrojām, ka [bijušais LSDSP biedrs, šobrīd Sociāldemokrātu savienības pārstāvis Egils] Baldzēns katru mēnesi saņem 1000 dolāru algu pie labējiem, valdes sēdē piespiedām viņu atzīties. Tā bija apzināta, destruktīva darbība, lai nepieļautu LSDSP uzvaru 8. Saeimas vēlēšanās,» apgalvo Bojārs.
«Šobrīd LSDSP ir nodibināta reāla diktatūra. Manā laikā viss tika apspriests kolektīvi, bija vētrainas domes sēdes. Tagad nekā tāda nav,» savu partiju kritizē Bojārs, «partiju reāli vada Dinēvičs. Mans viedoklis tur vispār netiek uzklausīts.»
«Divu gadu laikā nav bijis neviena sociāldemokrātu pasākuma, kas piesaistītu tautas uzmanību. Tādos apstākļos nevar cerēt uz reitingiem. Manā laikā bija divi referendumi, vienā no kuriem mēs uzvarējām. To visu tauta redzēja. Taču tagad stāvoklis partijā ir bezcerīgs. Cik daudz labu pasākumu ir bijis Rīgā — 800 gadu svinības, jahtu regate, «Eirovīzija», Dziesmu svētki. Visu to organizēja LSDSP vadītā Rīgas Dome, bet sociāldemokrātu vārds nekur neparādījās,» partijas darba organizāciju peļ Bojārs.
«LSDSP spicē tika runāts, ka svarīgākas ir nevis Eiroparlamenta, bet nākamās — pašvaldību — vēlēšanas. Tās zaudēt gan būšot liela traģēdija. Dažiem dikti gribas Rīgas Domē pie siles palikt,» saka Bojārs, «es turpretī uzskatīju — ja mēs zaudēsim Eiroparlamenta vēlēšanas, tā atkal būs nagla LSDSP zārkā. Mūs arvien vairāk sāk uztvert kā mazietekmīgu partiju, par kuru nav vērts balsot.»
«Bet ko var gaidīt, ja partiju faktiski vada viens no lielākajiem prihvatizatoriem Latvijā. Es runāju par Dinēviču — bijušo uzņēmuma «Latavio» valdes prezidentu. Manās rokās nejauši nonāca Valsts kontroles 1996. gada atzinums par pārbaudi AS «Latvijas aviolīnijas», un, spriežot pēc tā, Dinēvičam ir tik smagi grēki, ka viņš var nogremdēt visu partiju,» Dinēvičam pārmet Bojārs.
«Es zināju, ka viņš ir notrallinājis «Latavio», bet nezināju, ka par tik lielām summām. Lūk, kas teikts atzinumā: «Kredītlīgumi, kas noslēgti ar «Baltijas» banku, ir izdevīgi tikai «Baltijas» bankai, kura gūst ienākumus 16 775 277 ASV dolāru apmērā, bet valsts akciju sabiedrība «Latvijas aviolīnijas» zaudējumus — 10 335 868 dolāru apmērā.» Kā jūs domājat, vai Dinēviča kungs to darīja par velti? Protams, ne. Viņš «Baltijas» bankā dabūja aizņēmumu savai zemnieku saimniecībai,» turpina Bojārs, «cik zinu, pret Dinēviču bija ierosināta krimināllieta, bet tā ilgi nekustējās no vietas. Pēc tam kad viņš «iespruka» Rīgas Domē, šī lieta dīvainā veidā izčākstēja.»
«Zīmīgi, ka šis 1996. gada atzinums «uzpeldējis» tieši tagad. Ja šis dokuments iepriekš būtu bijis manās rokās, Dinēvičs nekad nebūtu kļuvis par LSDSP ģenerālsekretāru. Pēc Baldzēna aiziešanas Dinēvičs piedraudēja, ka arī viņš aizies un paņems daļu biedru līdzi. Tolaik viņam nebija nekādu partijas amatu un viņš vienā sanāksmē VEF Kultūras pilī pateica: «Ja neko nedosiet, es eju šķelt partiju.» Lai nomierinātu, mēs viņam iedevām ģenerālsekretāra amatu. Tolaik bija skaidrs, ka divus baldzēnus mēs nevaram pieļaut. Tagad var izrādīties, ka tā bijusi «dziļūdens bumba»,» piebilst LSDSP politiķis.