Uzmanību — saindēšanās ar uzturu!

Silts laiks veicina baktēriju vairošanos pārtikas produktos. No vienas baktērijas 8 stundu laikā var rasties vairāki miljoni tās līdzinieču, bet divpadsmit stundās baktēriju skaits jau sniedzas miljardos.

Kādi ir simptomi?

Saindēšanās ar uzturu notiek, ja baktērijas vai vīrusi nonākuši dzeramajā ūdenī, vai pārtikas produktos. Parasti saindēšanās noris vidēji smagi, dažiem cilvēkiem viegli, bet citiem bez simptomiem. Tas atkarīgs no organismā nonākušo baktēriju daudzuma un organisma imūnsistēmas. Smagāk slimo veci cilvēki un bērni. Bīstamākais simptoms, ko rada bieža caureja un vemšana, ir organisma atūdeņošanās. Saindēšanās simptomi parasti sākas pēkšņi un ir vairāki (daudz) cietušo. Biežākie simptomi ir:

• Slikta dūša
• Vemšana
• Caureja (dažreiz ar asins piejaukumu)
• Krampji un sāpes vēderā
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra (35,5–40 °C).

Viena no biežākām pārtikas infekcijām ir salmoneloze. Ar salmonelozi var inficēties, uzturā lietojot inficētu putnu gaļu, olas, ja tās netiek pietiekami termiski apstrādātas.

Saindēšanās notiek, ja pastāv vairāku faktoru sakritība: produktos iekļuvuši mikrobi, netiek ievērota higiēna un uzturs nav pietiekami termiski apstrādāts.

Ja apēd produktu, kurā ir salmonellas, tās 12–36 stundu laikā zarnu traktā savairojas un izraisa caureju, sāpes vēderā, dažreiz vemšanu un paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Simptomi parasti ilgst dažas dienas, taču veciem cilvēkiem, bērniem un grūtniecēm slimība var būt bīstama dehidratācijas dēļ.

Saindēšanos var izraisīt ne tikai salmonellas, bet arī stafilokoki, kampilobaktērijas, daži zarnu nūjiņas tipi un vīrusi. Arī šais gadījumos biežākais simptoms ir caureja.

Saindēšanos ar uzturu var izraisīt arī vīrusi. Vīrusu infekcija parasti ilgst 48 stundas, simptomi parādās drīz pēc «sliktās» maltītes.

Kā tikt galā

Visbiežāk ar uzturu saindējas vairāki cilvēki (ģimene, viesību dalībnieki utt.).

Līdz simptomu izzušanai nedrīkst ēst, bet, lai izvairītos no dehidratācijas, jālieto daudz šķidruma (aptiekā nopērkams ūdenī šķīdināms sāļu sastāvs). Nav ieteicami bez receptes nopērkamie pretcaurejas līdzekļi, tie var maskēt dehidratācijas simptomus un padarīt smagāku, piemēram, E.coli 0157 izraisītas saindēšanās gaitu.

Ja simptomi ilgst ilgāk par 48 stundām, griezieties pie ģimenes ārsta.

Bērniem, veciem cilvēkiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu pie ārsta jāgriežas uzreiz pēc simptomu parādīšanās, jo pastāv dehidratācijas risks.

Slimības laikā īpaši rūpīgi jāievēro personiskā higiēna. Ja slimības gaita ir viegla, antibiotikas parasti netiek nozīmētas.

Labāk nesaslimt

Mājas apstākļos no saindēšanās ar uzturu iespējams izsargāties, ievērojot elementāras higiēnas prasības.

Mazgājiet rokas. Pētījums Lielbritānijā liecina, ka katra piektā sieviete un katrs trešais vīrietis nemazgā rokas pēc tualetes un pirms ēdiena gatavošanas.

Rokas jāmazgā ar ūdeni un ziepēm, pēc tam tās rūpīgi jānoslauka tīrā dvielī.

Produkti jāgatavo un jāglabā atsevišķi

Pēc gaļas apstrādes nomazgājiet rokas.

Lietojiet dārzeņiem un gaļai atsevišķu nazi un dēlīti.

Ledusskapī termiski apstrādātus produktus glabājiet atsevišķi no jēlas gaļas un nemazgātiem dārzeņiem.

• Rūpīgi atsaldējiet produktus un nekad tos nesaldējiet atkārtoti.
• Neēdiet termiski slikti apstrādātu gaļu.
• Pirms lietošanas mazgājiet augļus un dārzeņus, labāk tekošā ūdenī.
• Ievērojiet produktu realizācijas termiņu.

Raksta tapšanā izmantoti Sabiedrības veselības aģentūras materiāli.