Latvijā sākas oficiālā peldsezona

Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā, no šodienas līdz 15.septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.

Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki.

Sākoties jaunajai peldsezonai, VI secinājusi, ka oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte atbilst prasībām.

Pirmās pārbaudes VI veica 6. un 7.maijā. To rezultāti liecina, ka peldūdens kvalitāte atbilst prasībām visās oficiālajās iekšzemes un jūras peldvietās. Mikrobioloģiskie rādītāji nav pārsniegti nevienā ūdens paraugā.

Līdz ar to peldēties ir atļauts visās 59 oficiālajās peldvietās.

Lai arī Gaujas peldvietā Siguldā 7.maijā ņemtajā peldūdens paraugā tika konstatēts epizodiski paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums, jau 10.maijā ievāktais peldūdens paraugs uzrādīja prasībām atbilstošus rezultātus un, sākoties peldsezonai, peldēties arī šajā vietā ir atļauts.

Nākamās ūdens kvalitātes pārbaudes visās peldvietās tiks veiktas 2.jūnijā un 3.jūnijā, informēja VI.

Jau vēstīts, ka pērn peldēšanas sezonā noteikti 49 īslaicīgi peldēšanās ierobežojumi, kas ir vislielākais skaits, salīdzinot ar iepriekšējām peldsezonām laikā no 2010. līdz 2023.gadam, liecina VI pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti un uzraudzību 2024.gadā.

No minētajiem ierobežojumiem 16 bija mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ, bet 33 bija preventīvi noteiktie.

Visi peldēšanās ierobežojumi bija īslaicīgi, norāda VI.

Pērn 11 gadījumos tika noteikti peldēšanās ierobežojumi arī zilaļģu savairošanās dēļ.

Inspekcija veica peldvietu ūdens kvalitātes uzraudzību 59 oficiālajās peldvietās.

Inspekcijas speciālisti padziļinātu peldvietu ūdens kvalitāti oficiālajās peldvietās kā laboratoriski tā vizuāli pārbaudīs reizi mēnesī līdz peldsezonas beigām 15.septembrī. Laboratorijā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji - zarnu nūjiņu (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoku koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai un var liecināt par slimību izraisošo patogēno baktēriju un vīrusu klātbūtni ūdenī. Savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī zilaļģu savairošanās procesam.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens atbilst prasībām, pie peldūdens kvalitātes rezultātiem tiks atzīmēts, ka peldēties ir atļauts. Savukārt, ja peldūdens kvalitāte neatbildīs prasībām, VI noteiks peldēšanās ierobežojumus - ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Attiecīgā informācija peldvietas apsaimniekotājam ir jāizvieto konkrētās peldvietas informatīvajā stendā.

VI norāda, ka ieteikums nepeldēties ir jāievēro jutīgām iedzīvotāju grupām - maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta, bet aizliegums peldēties ir jāievēro visiem.

Iedzīvotāji var sekot oficiālo peldvietu ūdens paraugu kvalitātes aktuālajiem rezultātiem VI tīmekļvietnē sadaļā "Peldvietu ūdens kvalitāte", kur atrodama arī Latvijas oficiālo peldvietu karte un informācija par peldvietu drošības aspektiem.

Lai peldēšanās būtu droša, VI atgādina peldvietu apsaimniekotājiem, proti, pašvaldībām par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības pienākumiem peldētāju veselības aizsardzības nodrošināšanai. Drošības prasības cita starpā paredz, ka peldvietu ūdens norobežojams ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem ar dziļumu, kas nepārsniedz 70 centimetrus.

Tāpat jāseko peldvietas gultnes reljefa iespējamām izmaiņām, raugoties, lai neveidojas bedres, neuzkrājas akmeņi, dūņas. Vajadzētu arī regulāri pārbaudīt peldvietas gultni, vai tajā nav stikli vai citi priekšmeti, kuri var apdraudēt peldētāju drošību. Bez tam nodrošināma ērta pieeja peldvietai, kā arī piebraucamais ceļš operatīvajam transportam.

Ja peldvietā netiek nodrošināta glābšanas dienesta darbība, tad labi redzamā vietā jāizvieto informācija peldētgribētājiem, ka glābšanas dienests nav pieejams, tāpēc peldoties jābūt īpaši uzmanīgiem. Tāpat jābūt izvietotai informācijai par glābšanas dienestu kontaktinformāciju. Peldvietās, kurās nav glābšanas dienesta, ieteicams izvietot glābšanas inventāru, piemēram, glābšanas riņķus.

Inspekcija izstrādājusi arī rokasgrāmatu peldvietu apsaimniekotājiem, kas paredzēta, lai sniegtu skaidrojošu atbalstu oficiālo peldvietu apsaimniekotājiem un palīdzētu veidot vienotu izpratni par peldvietu apsaimniekošanas un peldūdens kvalitātes prasībām un ieteikumiem.