Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti šogad absolvējuši vien tik daudz lietišķās informātikas skolotāju, lai knapi aizpildītu vakantās vietas Rīgas pilsētas izglītības iestādēs.
Kaut gan datoru skaits skolās pakāpeniski pieaug un no šā mācību gada informātika kļūs par obligātu mācību priekšmetu jau no 5. klases, satraucoši maz ir jauniešu, kas vēlas kļūt par informātikas skolotājiem.
LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē šovasar piecu gadu ilgās studijas beidza pirmie 11 lietišķās informātikas skolotāji, šajā mācību gadā absolventu varētu būt ap 20, «Neatkarīgajai» pastāstīja fakultātes Izglītības zinātņu nodaļas vadītājs Andrejs Geske.
Viņš ir pārsteigts, ka par šo studiju programmu ir tik neliela interese, lai gan informācijas tehnoloģijas ir pasludinātas par vienu no valsts prioritātēm. Šogad uz septiņām budžeta vietām fakultāte saņēma 17 pieteikumu, maksas studijām pieteicās vien pāris interesentu.
«Šādu speciālistu skolās trūkst, mācību iestādes izlīdzas, kā nu var, — informātiku pasniedz citu priekšmetu skolotāji,» stāsta A. Geske. Par to, ka ir informātikas skolotāju deficīts, liecina kaut vai portālā e-skola ievietotie darba piedāvājumi: Rīgā vien tiek meklēti 11 informātikas un datorzinību skolotāji (apmēram tikpat daudz vakanču ir angļu valodas, latviešu valodas un matemātikas skolotājiem).
Ar valdības akceptu informātiku drīkst pasniegt arī tad, ja nav speciālās augstākās izglītības šajā jomā, bet ir iegūts Eiropas datorprasmes sertifikāts (ECDL) dartorzinību mācīšanai vispārējās pamatizglītības pakāpē un ir augstākā pedagoģiskā izglītība, skolotāja kvalifikācija citā vispārējās izglītības mācību priekšmetā. Tomēr, kā atzīst A. Geske, sertifikāts apliecina to, ka tā īpašnieks zina informācijas tehnoloģijas pamatjēdzienus un viņam ir pamatprasmes personālā datora lietošanā, taču nesniedz iemaņas mācību priekšmeta metodikā.
Skolotāji datorzinībās tiek apmācīti arī Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) ietvaros, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju nodaļas vecākais referents Zigurds Plūme. LIIS izveides projektu IZM sāka īstenot 1997. gadā, tolaik uz 67 skolēniem bija viens dators, un šo situāciju Z. Plūme nosauca par katastrofālu. Ik gadus LIIS saņēma investīcijas divu trīs miljonus latu apmērā jaunu datoru iegādei, interneta pieslēgumu veidošanai u. c. Šobrīd situācija datoru skaita ziņā ir krietni uzlabojusies — viens dators ir uz 16 skolēniem, tomēr līdz ideālam, piemēram, Lielbritānijai, kur vidēji uz pieciem audzēkņiem ir viens dators, vēl ir tālu. Datora skaita pieaugumu nobremzējis arī fakts, ka šajā gadā LIIS nav saņēmusi šo finansējumu, jo iepriekšējai valdībai, pēc Z. Plūmes sacītā, bijušas citas prioritātes. «Tas nozīmē, ka centralizēti skolām netika nopirkts neviens dators. Par to iegādi vajadzēja rūpēties pašvaldībām, bet tas ir pa spēkam tikai turīgākajām.»
Tādu vispārizglītojošo skolu, kurās vispār nebūtu datorklases, Latvijā nav, — ir pārliecināts Z. Plūme. Lai palīdzētu tām mācību iestādēm, kurām datoru īpaši pietrūkst, akciju Datoru dāvinājums Latvijas skolām sāka «Microsoft Latvia».