Lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju uzskata, ka pagaidām ir jāsaglabā īres griesti, jo nav izstrādāts mehānisms īrnieku aizstāvībai. Pret īres griestu saglabāšanu iestājas tikai divas Saeimā pārstāvētās partijas — Tautas partija (TP) un partija «Jaunais laiks» (JL), kurām parlamentā ir 46 balsis.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka īres griesti vēl ir jāsaglabā, jo nav izstrādāti priekšnosacījumi īrnieku aizstāvībai. «Cilvēki ir neaizsargāti pret namīpašnieku patvaļu. Tā kā nav nekāda aizsargmehānisma, īres griesti ir jāsaglabā,» sacīja Brigmanis.
Arī Latvijas Pirmās partijas frakcija sliecas atbalstīt īres griestu saglabāšanu, jo pašreiz daudziem īrniekiem draud izlikšana uz ielas, apliecināja frakcijas vadītāja vietniece Jevgenija Stalidzāne. «Īpašniekiem pa diviem gadiem nekas būtisks nevarētu notikt, ja īres griesti tiks saglabāti,» sacīja Stalidzāne.
Par īres griestu saglabāšanu ir arī Saeimas kreisās opozīcijas partijas, jo valsts pašreiz neesot gatava palīdzēt īrniekiem, skaidroja Tautas saskaņas partijas vadītāja vietnieks Andrejs Klementjevs. Viņš uzsvēra, ka tomēr ir jāizstrādā kāds mehānisms, kas liegtu namīpašniekiem uzlikt nepamatoti augstus tarifus.
Īres griestu saglabāšanu sliecas atbalstīt arī apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK), taču īres griestus nedrīkstētu saglabāt uz mūžīgiem laikiem, norādīja TB/LNNK deputāte Anna Seile. Deputāte uzsvēra, ka partija gatavojot likuma grozījumus par denacionalizēto namu īrniekiem, kas tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimā.
TP un JL iebilst pret griestu atcelšanu
Pret īres griestu atcelšanu ir TP un JL, kas uzskata, ka, pagarinot īres griestus, problēma netiek risināta. «Pagarinot īres griestus, netiek palīdzēts cilvēkiem, bet gan šī problēma gļēvulīgi tiek atlikta,» TP viedokli pauda frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš.
Savukārt JL frakcija uzskata, ka līdz gada beigām vēl ir iespējams ieviest mehānismus, kas aizsargātu īrniekus.
Kā ziņots, valdības izveidotā darba grupa piektdien nolēma ierosināt īres maksas griestus saglabāt līdz 2007. gada 1. jūlijam, tos pakāpeniski palielinot.
Kā žurnālistus informēja darba grupas vadītājs, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Andrejs Radzevičs, darba grupa ierosina 2005. gadā maksimālo īres maksu denacionalizētajos namos noteikt 0,70 latu par kvadrātmetru apmērā, 2006. gadā — 0,82 lati par kvadrātmetru, bet 2007. gadā līdz 1. jūlijam — latu par kvadrātmetru.
Namīpašniekus risinājums neapmierina
«Namīpašniekus nevar apmierināt ierobežojumi, ja tādu nav «Latvenergo», «Rīgas siltumam» un citiem monopoluzņēmumiem,» skaidroja Latvijas namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs, uzsverot, ka namīpašniekiem ir jāveic savi maksājumi, bet pretī atbilstošu maksu tie saņemt nevar.
«Ja īres griestu atcelšana tiks atlikta, atkal tiks iedots laiks valdībai, kurā tā varēs neko nedarīt. Jautājumu par īres griestiem solīja atrisināt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, un joprojām tas nav atrisināts,» sacīja Trofimovs.
Viņš uzsvēra, ka namīpašnieki ir gatavi vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima nolems saglabāt īres griestus.