Sadauskas uzņēmums līdz šim Kolkas raga attīstībā ieguldījis 50 000 latu

Uzņēmējai Benitai Sadauskai piederošā SIA «Nākotnes parks» Kolkas raga attīstībā līdz šim ir ieguldījusi 50 000 latu, šodien preses konferencē pastāstīja SIA «Kolkasrags» rīkotājdirektors Jānis Dambītis.

Kā stāstīja Dambītis, par šo summu ir izveidots Kolkasraga apmeklētāju informācijas centrs, izveidotas informācijas zīmes un nožogojumi, kā arī veikti citi pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt teritorijas vērtīgos biotopus no negatīvās ietekmes, ko rada neorganizēta atpūtnieku uzturēšanās aizsargājamā teritorijā.

Slīteres Nacionālā parka direktors Elmārs Pēterhofs norādīja, ka katru sezonu Kolkas ragu apmeklē ap 50 000 cilvēku, tādēļ dabas aizsardzības interesēs bijis nepieciešams uzlabot infrastruktūru. Kā uzskata Pēterhofs, negatīvi izturoties pret Kolkas raga sakārtošanas projektu «it kā dabas aizsardzības vārdā, tiek strādāts pret dabas aizsardzību».

Viņš arī norādīja, ka «skandāla atslēga» ir Aizsargjoslu likuma pēdējā pantā, kas paredz, ka pagastu ciematu robežas bija jāapstiprina līdz 2004. gada 1. jūlijam. «Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) būtu apstiprinājusi robežas līdz 1. jūlijam, tad viss būtu kārtībā, jo Kolkas pagastam plānojums bija gatavs, bet RAPLM nav pildījusi likumu,» teica Pēterhofs. Viņš arī pauda viedokli, ka pret viņu ierosinātā disciplinārlieta būs sarežģīta, jo lēmums atļaut Kolkas ragā būvēt informācijas centru bijis pārdomāts.

Savukārt Sadauska skaidroja, ka viņa nav ieplānojusi Kolkas ragā būvēt privātmāju vai attīstīt biznesu, jo privātmāja viņai jau esot Jūrmalā un arī bizness rit veiksmīgi. Viņas mērķis, iesaistoties SIA «Kolkasrags» projektā, esot bijis «vienkārši izdarīt kaut ko labu».

Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose savukārt norādīja, ka vairākiem uzņēmējiem iepriekš sarunās piedāvājusi iesaistīties Kolkas raga sakārtošanas projektā. Sadauska esot bijusi vienīgā, kas atsaukusies. Konkursu rīkot šādos gadījumos likums neparedz.

Dambītis savukārt apgalvoja, ka ar SIA «Kolkasrags» darbību daudz nopelnīt neesot plānots. Iecerēts, ka ar iegūtajiem līdzekļiem varētu samaksāt četriem darbiniekiem, kurus patlaban algo SIA «Kolkasrags» un segt «ikdienas izdevumus». Kā uzsvēra Dambītis, SIA «Kolkasrags» vienmēr esot bijis par «Kolkas ragu visiem kopā» un nekādu plānu iekasēt ieejas maksu par objekta apmeklējumu nav.

Turpmākā attīstība plānota pamatojoties uz iedzīvotāju un Kolkas raga apmeklētāju ieteikumiem. Arī patlaban izveidotais informācijas centrs esot bijis apmeklētāju ieteikums.

Šobrīd tiek veidots fotoalbums par lībiešu krastu, kurā plānots iekļaut gan fotomateriālus ar komentāriem četrās valodās un īpaši šim fotoalbumam sarakstītu mūziku. Albuma mērķis ir atspoguļot lībiešu kultūrvēsturisko vidi, veidot dziļāku izpratni un priekšstatu par Kurzemes piekrastes unikalitāti.

Nākamgad iecerēts turpināt labiekārtot Kolkasraga teritoriju — pilnveidot esošos gājēju celiņus un izveidot jaunas pieejas pie jūras, plānots izveidot skatu platformu un informācijas stendus, tiek izstrādāta koncepcija par vēsturiskās apbūves atjaunošanu.

Šā gada laikā kopā ar Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūtu ir izstrādāts pētījums par Kolkasraga attīstību, kurā izvērtēta teritorijas infrastruktūras un sociāli — ekonomiskā attīstība, ūdens, energo un atkritumu saimniecību pārvalde, piekrastes dabas resursu aizsardzība un attīstība, kultūrvēsturiskās vides atjaunošana un attīstība, tūrisma plūsma un ekotūrisma produkti, informācija un sabiedriskās attiecības teritorijas ilgspējīgai pārvaldībai un attīstībai, vides izglītība un vides apziņa, stāstīja Dambītis.

Jau ziņots, ka RAPLM iesniegusi Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt Kolkas pagasta amatpersonu darījumus ar zemi, kā dēļ privātuzņēmuma rīcībā nonācis Kolkasrags un citas vērtīgas pašvaldības teritorijas. Iztērējot aptuveni 100 000 latu, pērn pavasarī par noteicošo Kolkasraga — vairāk nekā 14 hektāru — īpašnieci ir kļuva Sadauska.

Ministrija lūdz izvērtēt, vai pašvaldības amatpersonu rīcībā nav konstatējamas Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, lemjot par labu nevis valstij un pašvaldībai, bet gan privātpersonām. Vēstule nosūtīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Savukārt Vides valsts inspekcija pēc Kolkā veiktās pārbaudes secināja, ka tūristu informācijas centrs uzbūvēts pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, jo tas veidots pirms ciemata robežu apstiprināšanas. Pamatojoties uz konstatēto Vides ministrija ierosinājusi disciplinārlietu Slīteres nacionālā parka direktoram un Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktoram.