Austrijas rakstniece un dramaturģe Elfrīde Jelineka ieguvusi 2004. gada Nobela prēmiju literatūrā, ceturtdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā akadēmija.
Nobela prēmiju literatūrā saņem austriete Elfrīde Jelineka [papildināts]
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jelinekai prēmija piešķirta par viņas spēju «radīt muzikālu balsu un atbalstu plūdumu romānos un lugās, kas ar lielisku lingvistisku aizrautību atklāj sabiedrības klišeju absurdumu un to paverdzinošo spēku». Pazīstamākais viņas darbs ir 1983. gadā sarakstītais autobiogrāfiskais romāns «Die Klavierspielerin», pēc kura 2001. gadā tika uzņemta filma «The Piano Teacher».
Pati Jelineka atzinusi, ka Nobela prēmijas piešķiršana viņai ir «liels pārsteigums — jo vairāk tāpēc, ka Nobela komisijā ir galvenokārt vīrieši», bet viņa savos darbos nereti «runājusi no feministes pozīcijām».
57 gadus vecā Jelineka tiek uzskatīta par vienu no Austrijas pazīstamākajām dramaturģēm, kuras attiecības ar skatuvi allaž bijušas visai pretrunīgas — īpaši viņas politisko uzskatu dēļ.
Dažkārt Jelineka dēvēta par galveno feministi literatūrā, no 1974. līdz 1991. gadam bijusi Austrijas Komunistiskās partijas biedre un bieži rakstījusi tās avīzē, kas tagad slēgta finansiālu grūtību dēļ. Teātri viņas darbus nereti boikotējuši politisku motīvu dēļ, savukārt Jelineka pati ne vienreiz vien paziņojusi, ka lugas vairs nerakstīs, bet vēlāk savas domas mainījusi. Tomēr vienlaikus viņa saņēmusi daudzus apbalvojumus gan savā zemē, gan ārvalstīs, ieskaitot Bīhnera un Lesinga balvas, un raksturota kā nikna vārdos, bet melanholiska skatuves darbos.
Kā teikts Nobela komitejas sniegtajā uzziņā, Jelinekas tekstus grūti raksturot — tie ir kaut kas vidējs starp poēziju un prozu, buramvārdiem un himnu, tie ietver teatrālas ainas un kinematogrāfiskas norises. Savās raidlugās un teātra lugās viņa sekmīgi atteikusies no dialogiem, aizstājot tos ar savdabīgiem «polifoniskiem monologiem», kas «ļauj vienlaikus ieklausīties balsīs no dažādiem dvēseles un vēstures līmeņiem».
Jelineka dzimusi 1946. gadā Austrijā, Štīrijas novadā, pārtikušā Čehijas ebreja un austrietes ģimenē, studējusi vēsturi Vīnes universitātē un kompozīciju Vīnes konservatorijā, ko beigusi ar ērģelnieces diplomu. Literatūrā ienākusi 1967. gadā ar dzeju krājumu. Pēdējo triju gadu desmitu laikā viņa kļuvusi par vienu no pazīstamākajiem vācu valodā rakstošajiem literātiem.
Austrija uz Jelinekas apbalvošanu ar Nobela prēmiju reaģējusi visai pretrunīgi, tāpat kā uz viņas politiskajiem uzskatiem un klaji pausto nepatiku pret labējo Brīvības partiju un tās kādreizējo līderi Jergu Haideru, kura dēļ 2000. gadā Eiropas Savienība noteica septiņus mēnešus ilgas sankcijas pret Austriju, protestējot pret šīs partijas iekļaušanu valdībā.
Tolaik viņa rakstīja, ka jūtot «fiziskas bailes» no šīs partijas darbošanās valdībā, izteikdama prognozes, ka līdz ar to «visiem antifašistiskajiem un antinacistiskajiem literātiem tiks liegts valsts atbalsts», bet vēlāk kopā ar domubiedriem iesūdzēja Haideru tiesā par «nacisma atdzīvināšanas centieniem».
Savukārt Zviedrijas Karaliskās akadēmijas pārstāvis Pērs Vestbergs Nobela prēmijas piešķiršanu Jelinekai nosaucis par brīnišķīgu. «Viņa ir literāte, kas ar niknumu un kaismi satricina savus lasītājus līdz pašiem pamatiem,» viņš izteicies.
2003. gada Nobela prēmiju literatūrā ieguva dienvidafrikāņu rakstnieks Džons Maksvels Ketzē, kura darbos attēlots skarbs skats uz savu rasu ziņā sašķelto valsti.
Pirmdien šā gada Nobela prēmiju medicīnā ieguva amerikāņu zinātnieki Ričards Eksels un Linda Baka par darbu cilvēka ožas izpētē.
Savukārt par Nobela prēmijas ieguvējiem fizikā otrdien tika pasludināti amerikāņu zinātnieki Deivids Gross, Deivids Policers un Frenks Vilčeks no Kalifornijas universitātes Tehnoloģiju institūta par atoma kodola daļiņas saistošo spēku pētījumiem.
Trešdien Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta Izraēlas zinātniekiem Āronam Cihanoveram un Avramam Herško un amerikānim Ērvinam Rouzam par pētījumiem, kuros izskaidrots, kā cilvēka organismā tiek noteikti un sašķelti nevēlamie proteīni, pasargājot to no saslimšanas.