Bankas «Baltija» (BB) sabrukums bija likumsakarība, ja ņem vērā tās vadības rīcību, šodien, uzsākot apsūdzības runu tiesu debatēs, sacīja prokurors Juris Pēda.
«Šajā procesā mums jānoskaidro, kā varēja bankrotēt tik liela banka, kāda tobrīd bija BB. Mēs redzēsim, kā bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents savās rokās sakoncentrēja lielāko daļu bankas akciju, tādējādi nodrošinot kontroli pār pieņemamajiem lēmumiem,» sacīja prokurors.
Pēc prokurora domām, Laventa un bankas prezidenta Tāļa Freimaņa darbības bija saskaņotas. «Lavents Freimaņa darbu bankas prezidenta amatā raksturo kā lielisku, kas vien ir ko vērts, ja ņem vērā, kāds bija bankas gals,» norādīja prokurors. Viņš uzskata, ka bankas vadība ilgstoši nodarbojās ar grāmatvedības datu sagrozīšanu, tādējādi slēpjot informāciju par BB patieso finansiālo stāvokli.
«Bankas vadības darbība bija nemākulīga un ļaunprātīga,» uzsvēra prokurors, «tā bija nelietīga naudas uzsūkšana, un par šīs naudas tālākajiem ceļiem atstāts visai maz dokumentu. Redzot, ka sākotnējais nodoms — pelnīt uz lata devalvāciju, neizdodas, jo devalvācija nenotika, gluži otrādi — lats palika arvien stabilāks, BB vadība izvēlējās citu sistēmu naudas piesaistīšanā — tā saukto finanšu piramīdu.»
Kā sacīja prokurors, izmeklēšanas laikā tapis skaidrs, ka BB bija tā sauktā «kabatas banka», kura dibināta nevis ar mērķi pelnīt ar bankas pakalpojumiem, bet gan iegūt līdzekļus citu biznesu uzturēšanai un attīstīšanai.
Kā vienu no pierādījumiem prokurors minēja BB kredītu politiku — tie tika izsniegti bankas akcionāriem, valsts uzņēmumiem un privātām struktūrām. Kā uzskata prokurors, akcionāri kredītus saņēmuši jau ar domu, ka tie netiks atdoti, bet kredītu izsniegšana valsts uzņēmumiem pret milzīgiem procentiem ir nelietderīga. «Piemēram, «Latavio», — neviena aviokompānija pasaulē nav spējīga atmaksāt kredītu, kura procentu likme ir 120%,» sacīja Pēda.
Pēda pieminēja arī Stokholmas šķīrējtiesas spriedumu BB likvidatora prasībā pret bijušajiem bankas auditoriem «Coopers&Lybrand», norādot, ka arī šī tiesa atzinusi, ka BB bija jāslēdz daudz agrāk, nekā to izdarīja Latvijas Banka (LB). Stokholmas tiesa izteikusi pārmetumus LB, ka tā nav rīkojusies ātrāk, taču centrālās bankas rīcība nekādā mērā nemazinot tiesājamo vainu.
Kā uzskata prokurors, LB ātrāk nenoteica sankcijas BB, jo baidījās, ka krasa iejaukšanās lielākās valsts bankas darbā var izraisīt paniku un noguldītāji steigšus vēlēsies izņemt no bankas savu naudu. Taču galvenais iemesls tomēr esot bijis informācijas trūkums par bankas patieso finansiālo situāciju.
Vienlaikus arī BB vadība uzskatījusi, ka tai pienākas citāda attieksme no uzraugošās institūcijas puses. Tā Freimanis 1995. gada jūnijā, kad notika sarunas par valsts iesaistīšanos BB vadībā, šajā tikšanās reizē brīdinājis LB prezidentu, ka, ņemot vērā BB apjomu, pret to vajadzētu izturēties citādi nekā pret citām komercbankām. «Tātad — Latvijas likumi uz BB neattiecās,» šādu Freimaņa rīcību komentēja prokurors.
Prokurors Juris Pēda šodien turpinās apsūdzības runu. Viņš pieļauj, ka visu pierādījumu analīze varētu aizņemt vairākas dienas.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa BB krimināllietu iepriekšējā reizē izskatīja ilgāk nekā četrus gadus un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Aleksandram Laventam piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, Tālim Freimanim — uz sešiem gadiem, Alvim Līdumam — uz trim gadiem un trim mēnešiem. Lietu juriste sāka izskatīt 1998. gada rudenī, bet spriedums tika pasludināts 2001. gada decembra pēdējās dienās.
Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka ir pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas Augstākās tiesas Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Sūdzības ECT snieguši arī Freimanis un Līdums.
2000. gadā prokurors, uzstājoties tiesu debatēs, lūdza tiesu sodīt bijušo BB Uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem, piemērojot arī mantas konfiskāciju un uz pieciem gadiem atņemt tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Savukārt bijušajam BB prezidentam Tālim Freimanim prokurors pieprasīja deviņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un uz pieciem gadiem atņemt tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Līdumam prokurors pieprasīja sešu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.
Jaunā sastāvā tiesa šo krimināllietu atkārtoti sāka izskatīt 2003. gada 20. oktobrī.