Dārzeņus ziemai var arī sasaldēt

Dārzeņu sasaldēšana ir viens no labākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā tajos ilgāk saglabāt vitamīnus un citas veselībai derīgas vielas. Pāris mēnešu glabātos svaigos dārzeņos būs krietni vien mazāk vitamīnu nekā no saldētavas izņemtos.
Saldēt dažādas ogas ir pierasta lieta, taču to it labi var darīt arī ar dažādiem dārzeņiem.

Ogām ir tendence pieņemt dārzeņu aromātu un otrādi, tāpēc, turot tos kopā vienā saldētavā, kā to parasti mājas apstākļos dara, izvēlas labi noslēdzamus trauciņus un maisiņus. Saldētavā var ielikt vairāk produktu, ja iegādājas četrstūrainus trauciņus vai maisiņus, kurus var blīvi salikt citu virs cita. Ir nopērkami dažādi speciāli saldēšanai piemēroti plastikāta trauciņi ar vāciņiem, bet tikpat labi var izmantot tukšus jogurta, saldējuma vai līdzīgus trauciņus. Galvenais — tiem jābūt ražotiem no pārtikas glabāšanai paredzētas plastmasas.

Strauji sasaldē un liek glabāties

Ledusskapja saldētavā rudenī, kamēr vēl ir daudz ko saldēt, augšējo plauktiņu, pašu aukstāko, vēlams atstāt brīvu un izmantot tikai kārtējās porcijas sasaldēšanai. Vispirms produktus izber plānā slānī — tad tie strauji sasals un mazāk apledos. Kad viss kārtīgi sasalis, saber trauciņos un noliek zemākos plauktos. Tad var saldēt atkal nākamo porciju.

Saldēšanai paredzētos dārzeņus saber uz paplātes plānā slānī, ievieto saldētavā un pēc pāris stundām, kad tie sasaluši, sapilda maisiņos glabāšanai. Protams, var arī saldēt, jau sapildītus trauciņos vai maisiņos. Aptuveni pēc diennakts produkts būs gatavs glabāšanai.

Saldēšanai sagatavotajiem dārzeņu gabaliņiem jābūt iespējami sausiem — nosusinātiem uz virtuves dvieļa vai notecinātiem sietā. Dārzeņiem sāli nepievieno, jo tas sekmē sulas izdalīšanos. Daudziem dārzeņiem sasalstot mainās krāsa. Lai tā nenotiktu, rūpnieciskajās saldētavās izmanto speciālās apstrādes, kas mājās nav iespējamas. Mājās produktus iepriekš var blanšēt — uz īsu brīdi iemērkt verdošā ūdenī, bet nevārīt. Tas apstādina fermentu darbību, kuru ietekmē veidojas brūna krāsa vai nepatīkama piegarša.

Kāpostus, tomātus un papriku blanšē

Bieži vien ziemai iesaka sasaldēt dažādas garšvielas. Labi garšo pēc sasaldēšanas atlaidināti pētersīļi, seleriju lapiņas, baziliks, izops, timiāns, majorāns, arī spinātu biezenis sanāk gluži labi ēdams.

Dažādi kāpostveidīgie dārzeņi iepriekš noteikti jāblanšē. Ja to nedara, ziedkāposti kļūst brūni, bet brokoļi un rožu kāposti — nepatīkami rūgti. Ziedkāpostus un brokoļus sadala mazās rozetītēs un pirms blanšēšanas kādu brīdi patur sālsūdenī, lai izlien tajos varbūt esošie kāpostu balteņa kāpuri — koši zaļi tārpiņi. Sasaldēt var arī galviņkāpostus.

Tomāti pēc sasaldēšanas un atkausēšanas kļūst tikpat mīksti kā izvārīti, toties to garša ir līdzīga svaigiem tomātiem. Lai taupītu vietu, izdevīgāk tos sasaldēt nevis veselus, bet gan sasmalcinātus blenderī vai iepriekš uzkarsētus un atbrīvotus no mizām, izrīvējot caur sietu. Pilda plastmasas trauciņos vienā reizē izmantojamās porcijās. Ziemā tāda tomātu masa ir lieliska piedeva zupām, mērcēm, salātiem. Mazos ķiršu tomātiņus var saldēt arī veselus (blanšēt nevajag, jo var pārplīst un nolobīties miza), ja vēlāk tos paredzēts izmantot, piemēram, kā rotājumu picām. Dārzeņu fizāļus attīra no seglapām, blanšē, lai pazustu dabiskā vaskainā kārtiņa, nosusina un saldē veselus.

Paprikai iztīra sēklas. Tā ir jāblanšē, citādi pēc atlaidināšanas radīsies nepatīkama piegarša un brūna nokrāsa. Pēc blanšēšanas paprika kļūst mīkstāka, to var ērti savietot trauciņos. Šādu papriku var arī uzreiz piepildīt ar burkāniem vai ko citu un tad sasaldēt. Ļoti garšīga ir sablenderēta un sasaldēta tomātu un paprikas masa.

Gardi izdodas pākšaugi, burkāni un ķirbji

Lieliski izdodas saldēti zaļie zirnīši un cukurzirņi. Tos pēc izlobīšanas nevajag nekā papildus apstrādāt, tūliņ var likt saldētavā. Pēc atkausēšanas tie maz atšķirsies no svaigiem. Pupiņu pākstis gan vēlams iepriekš blanšēt.

Puravi un arī to lapas saldēti joprojām ir gardi. Tiem iepriekšēja apstrāde nav nepieciešama, saldē vienā reizē izmantojamās porcijās.

Burkānus iepriekš sagriež gabaliņos un blanšē. Arī sarkanās galda bietes var sasaldēt. Krāsas saglabāšanai sagrieztos gabaliņus vēlams blanšēt ūdenī ar citronskābes piedevu.
Ja veselu ķirbi svaigā veidā nav iespējams pietiekami ātri apēst, to var ievietot saldētavā. Sagriezts mazos gabaliņos vai iepriekš sastrādāts biezenī un tad sasaldēts, tas būs laba piedeva zupām, biezputrām, pankūku mīklai, plātsmaižu virsiņām un daudz kam citam. Svaigā veidā pēc atlaidināšanas tas gan vairs garšīgs nebūs.

Ne visi dārzeņi ir saldējami

Ne visi dārzeņi vienādi labi piemēroti sasaldēšanai. Kolrābjus labāk nesaldēt, jo to struktūra pēc atkausēšanas kļūst nepatīkami mīksta. Garšīgi nebūs arī sasaldēti melnie rutki, redīsi, daikoni. Dilles iznāks sīkstas, ar jocīgu aromātu. Tās ziemai labāk izžāvēt vai samalt diļļu sēklas pulverī. Nekas prātīgs nesanāks, ja mēģināsiet sasaldēt dažādas salātu lapas. Sīpoli, loki un ķiploki sasaldēti nav garšīgi, labāk tos ēst svaigus.
Saldēti gurķi un kabači nav nekas gards, toties to sulu vai sasmalcinātu masu var sasaldēt nelielos kubiciņos un izmantot kā kosmētisku līdzekli.

Veikalos sasaldēto produktu stendos parasti tiek piedāvāti arī lietošanai sagatavoti frī kartupeļi. Mājas apstākļos tādus sagatavot nav iespējams, jo tie, lai saglabātos laba kvalitāte un struktūra, iepriekš tiek īpaši apstrādāti, piesūcināti ar eļļu, un sasaldēti ļoti īsā laikā speciālās ātrsaldēšanas līnijās. Mājās saldēti kartupeļi iznāk nepatīkami ūdeņaini — mīksti un pat saldi.

Ievēro!

Glabājot puravus, C vitamīna saturs tajos pieaug, nevis samazinās, kā tas ir citiem dārzeņiem. Tāpēc jāēd iespējami vairāk svaigu puravu.