Rūdolfa Blaumaņa un Fēliksa Deiča «Aizbirušais avots»

5. novembrī pulksten 18.30 Valmieras Drā­mas teātrī pirmizrāde Rūdolfa Blaumaņa no­velēm «Aizbirušais avots».

Režisora Fēliksa Deiča blaumaņmānija ir feno­mens, no kura iegūst ne tikai teātris, respektīvi, Valmieras teātris, un aktieri, Rūdolfa Blaumaņa festivāls, bet ari literatūrvēsture un skatītājs, jo kopš 1996. gada šis ir viņa piektais savdabīgais Blaumanis.

Arī šīs trīs 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sā­kumā rakstītās noveles — «Romeo un Jūlija», «Mēmais precinieks» un «Pie aizbirušā avota», kas, režisora izvēlētas, tagad dramaturģiski strukturētas un aktieriski izspēlētas, — paliktu nepamanītas.

Tāpat kā divi Blau­maņa darbi, ko Fēlikss Deičs iestudēja pirms tam — «Potivāra nams» (2002), un pēc noveles «Baltais» un viencēlie­na «Sestdienas vakars» tapusī izrāde «Baltais« (2001), kas aizsāka F. Deiča Blaumaņa izrāžu latvisko tradīciju skatuvisko stilizāciju.

Izrāde «Aizbirušais avots» apspē­lēs kāzu rituālu un, gluži kā turpinot šārudens stāstu radīšanu, aktieri uzmanību pievērsīs vārdam, jo uz ska­tuves būs gan varonis, gan viņa ēna.

Izrādes vienu cēlienu spēlēs uz lielās skatuves, otru — apaļajā zālē.

Valmieras aktieri Fēliksa Dei­ča rokās iemanto to nemainīgo psi­holoģiskā teātra kvalitātes stabili­tāti, kas labākajos gadījumos rak­sturo Valmieras teātri.