Bijušajam bankas «Baltija» (BB) uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam un bijušajam bankas prezidentam Tālim Freimanim bija noteicošā loma dažādu svarīgu jautājumu izlemšanā bankā, šodien sacīja prokurors Juris Pēda, turpinot apsūdzības runu BB krimināllietā.
Pēda uzsvēra, ka būtībā visi kredīti tika izsniegti ar Laventa vai Freimaņa rīkojumu, bet Kredītkomitejas sēdes bija formālas un tajās principā tikai apstiprināti bankas vadības jau iepriekš pieņemtie lēmumi par kredītu izsniegšanu.
Par šādu BB pastāvējušu «kārtību» tiesā bija liecinājis ne viens vien bijušais bankas darbinieks. Arī vadītāji firmām, kuras BB saņēma lielus kredītus, liecinājuši, ka visas sarunas par kredītu saņemšanu risinājuši tikai ar Laventu vai Freimani.
Paši bijušie bankas vadītāji, kas tagad nokļuvuši apsūdzēto statusā, gan noliedz, ka būtu izrīkojuši Kredītpārvaldes darbiniekus, liekot formēt kredītus pēc saviem ieskatiem. Taču prokurors ne reizi vien apsūdzības runas laikā norādīja, ka Freimaņa un Laventa liecībās ir pretrunas, turklāt viņu teiktais ir pretrunā ar liecinieku liecībām.
Analizējot Freimaņa un Laventa dažādās nostājas pirmstiesas izmeklēšanas, pirmā tiesas procesa un šī tiesas procesa laikā, prokurors izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja šajā krimināllietā būtu vēl trešais tiesas process, iespējams, Lavents un Freimanis noliegtu pat to, ka vispār strādājuši BB.
Par to, ka tieši Lavents un Freimanis bija galvenie lēmēji par kredītu izsniegšanu, pēc prokurora domām, liecina arī Laventa iepriekš stāstītais, ka viņa kabinetā stāvējusi tāfele, uz kuras modelētas naudas plūsmas.
«Tas parāda, no kurienes nāca idejas,» sacīja prokurors, piebilstot, ka šajā tiesas procesā Lavents neko tādu vairs nav varējis atcerēties.
Prokurors šodien vēl nepabeidza apsūdzības runu, lai gan ir izteicis savu viedokli par lielāko daļu apsūdzības punktu. Paredzams, ka apsūdzības runu prokurors pabeigs pirmdien, 8. novembrī.
Kā ziņots, apgabaltiesa BB krimināllietu iepriekšējā reizē izskatīja ilgāk nekā četrus gadus un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Aleksandram Laventam piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, Tālim Freimanim — uz sešiem gadiem, Alvim Līdumam — uz trim gadiem un trim mēnešiem. Lietu juriste sāka izskatīt 1998. gada rudenī, bet spriedums tika pasludināts 2001. gada decembra pēdējās dienās.
Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka ir pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas Augstākās tiesas Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Sūdzības ECT snieguši arī Freimanis un Līdums.
2000. gadā prokurors, uzstājoties tiesu debatēs, lūdza tiesu sodīt bijušo BB uzraudzības padomes priekšsēdētāju Laventu ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem, piemērojot arī mantas konfiskāciju un uz pieciem gadiem atņemot tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Savukārt bijušajam BB prezidentam Freimanim prokurors pieprasīja deviņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un uz pieciem gadiem atņemt tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Līdumam prokurors pieprasīja sešu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.
Jaunā sastāvā tiesa šo krimināllietu atkārtoti sāka izskatīt 2003. gada 20. oktobrī.