Rīgas pedagogi pārstrādājušies

Zemais pedagoga darba atalgojums spiež skolotājus strādāt vairākas darba slodzes, lai nodrošinātu iztiku. Savukārt pedagogu pārslodze vieš bažas par bērnu iegūtās izglītības kvalitāti. Pētot skolotāju algu sistēmu un motivāciju, Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi secinājuši, ka galvaspilsētas populārāko skolu pedagogu reālā slodze esot 12 stundas katru darba dienu. Tikpat stundas tiek pavadītas nedēļas nogalē, labojot skolēnu rakstu darbus. Pētījumā aptaujāti 150 pamatskolas skolotāji no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Angļu ģimnāzijas, Natālijas Draudziņas ģimnāzijas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas 3. vidusskolas un Ziemeļvalstu ģimnāzijas. Aptauja liecina, ka tikai viena piektdaļa skolotāju strādā vienu slodzi. Vidējā darba slodze ir 31 stunda nedēļā vai gandrīz pusotras slodzes. Bet aptuveni 13% skolotāju strādā divas slodzes. Jāstrādā, jo vajag iztikai Aptaujā gandrīz visi skolotāji norādījuši, ka papildu slodzi uzņemas, lai vairāk nopelnītu. To apstiprināja arī RB aptaujātie pedagogi un skolu direktori. Lai gan pēdējos gados skolotājiem ik pa laikam kāds mazumiņš pie algas tiek pielikts, samaksa nav adekvāta pedagoga pūlēm. Pašlaik par vienu slodzi (21 mācību stunda nedēļā) skolotājs saņem 170 latus «uz papīra». Papildus skolotāji saņem pašvaldības piemaksas (aptuveni 20 latus) un prēmijas par labu darbu. «Tomēr tā ir alga par tikai klasē pavadīto laiku. No stundām brīvajā laikā skolotāji labo kontroldarbus, sniedz konsultācijas un gatavojas nākamajām stundām,» stāsta Rīgas 3. vidusskolas fizikas skolotāja Vita Pētersone. Viņa strādā nepilnas divas slodzes un atzīst: «Ja ģimene būtu jāuztur tikai no savas algas, meklētu citu darbu.» Taču skolotājas darbs kļuvis par sirdslietu, un par lielo slodzi viņa nežēlojas. «Ja jau bērni var izturēt astoņas, deviņas stundas dienā, tad arī man jāvar,» saka V. Pētersone. Jāstrādā, jo trūkst cilvēku Rīgas Angļu ģimnāzijas direktors Modris Klegeris pedagogu pārslodzi skaidro ar skolotāju trūkumu. «Tā tas ir visās skolās, ne tikai Rīgā. Skolotājiem nekas cits neatliek kā strādāt dubultā, jo kvalificētu pedagogu vienkārši pietrūkst. Jaunie skolotāji skolu izmanto kā tramplīnu — pabeidz augstskolu, nāk un strādā. Taču, tiklīdz atrod kādu labāk apmaksātu darbu, tā aiziet,» stāsta M. Klegeris. Par protesta akcijām runāt pāragri Angļu ģimnāzijas direktors arī brīnās par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZA) klusēšanu laikā, kad ārsti pieprasa sev lielākas un noslogojumam atbilstošas algas, jo arī pedagogi ir līdzīgā situācijā. «Protams, ka mediķiem pienākas labāks atalgojums, bet, ja medmāsa sev prasa 300 latus, tad kāpēc lai skolotājs strādātu par 170 latiem,» domā M. Klegeris. LIZA pārstāvji šajās dienās piedalās seminārā Ķekavā, tāpēc RB ar viņiem sazināties neizdevās. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi nedomā, ka arī skolotāji varētu ļauties masveidīgām protesta akcijām. Ministra Jura Radzeviča padomnieks Edgars Vaikulis nenoliedz, ka vienas sociālās grupas darbinieku streiks var radīt lavīnas reakciju citā. «Taču pedagogu atalgojums ir piemērs citiem, jo skolotājiem jau vairākus gadus ir skaidrs mehānisms, kā algas regulāri paaugstināt,» skaidro E. Vaikulis. Norādot, ka ir muļķīgi prasīt atbildību no vairs neeksistējošas valdības, viņš piebilst, ka streikot varētu ikviens valsts iestādes darbinieks. «Taču budžetā ir tik naudas, cik ir,» piebilst izglītības un zinātnes ministra padomnieks. Pārslodzi atrisinās demogrāfija Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta speciāliste Modra Jansone uzskata, ka skolotāju pārslodzi mazinās demogrāfiskā situācija. Proti, saskaņā ar dzimstības statistiku Latvijā pēc aptuveni pieciem gadiem skolēnu būs krietni vien mazāk nekā pašlaik. Līdz ar to dabiskā ceļā saruks arī skolotāju darba apjomi. «Nedomāju, ka skolotājiem tagad būtu jāsūdzas par darba samaksu — kopā ar domes piemaksām un prēmijām nav nemaz tik maz. Arī speciālistu netrūkst, jo ir skolas, kas atsevišķās specialitātēs, piemēram, latviešu valodā, rīko pat konkursu skolotāja amatam,» stāsta M. Jansone. Viņasprāt, problēma slēpjas kur citur. «Izglītības iestādēs joprojām strādā pensijas vecuma skolotāji, kuriem ir grūti izturēt arī vienu slodzi, taču, lai nopelnītu iztiku, viņi turpina strādāt,» saka M. Jansone. Reflektantu interese par pedagoģiju maza Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietniece Valda Puiše saka: «Kamēr nav sūdzību par izglītības kvalitāti, skolotāji var strādāt tik slodzes, cik vēlas.» Un pašlaik tādu nav. Arī inspekcijas veiktās pārbaudes liecina, ka reti kurš skolotājs strādā pilnas divas slodzes. Lielākoties skolu pedagogi tomēr izvēlas strādāt pusotru vai vienu darba slodzi. «Protams, ka arī tas ir daudz. Jo primārais ir kvalitāte. Iedomājieties, kāds pedagogs ir jau septītajā stundā. Bet risinājuma nav, jo trūkst skolotāju,» norāda V. Puiše. Pedagoga profesijai jauniešu vidū acīmredzot nav augsts prestižs, un tā nešķiet pārāk vilinoša nākotnes perspektīva. To apstiprina arī augstskolu sniegtā informācija par reflektantu kūtro interesi studēt pedagoģiju. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro raizējas, ka vidusskolu absolventu interese apgūt pedagoga prasmes ievērojami krītas. «Studentu interese par vairākām pašlaik ļoti aktuālām studiju programmām, piemēram, latviešu, krievu valodas vai informātikas pasniedzēju programmām, nav pietiekama,» secina Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns. Arī citu augstāko mācību iestāžu darbinieki domā, ka iemesls potenciālo studentu intereses trūkumam skaidrojams ar niecīgo atalgojumu un zemo skolotāja profesijas prestižu.