Kiršteins: Nepieciešama diskusija par minoritāšu konvenciju

Lai ratificētu Eiropas padomes vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kura valdībai vēl ir jāiesniedz Saeimā, ir nepieciešama diskusija par apmēram 15 konvencijā regulētiem jautājumiem, šādu viedokli pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins (TP).

Viņš uzsvēra, ka konvencija ratifikācijai Saeimai nav nodota šā parlamenta sasaukuma laikā, tāpēc, ņemot vērā Saeimas Kārtības rulli, tas ir Ministru kabineta (MK) uzdevums — izšķirties, kad dokuments būtu jāratificē.

Valdībai ir jānosūta vēstule Saeimai ar lūgumu starptautisko vienošanos ratificēt — ja Saeima lems šo likumprojektu nodot atbildīgajām komisijām, tas būs Ārlietu komisijas uzdevums, skaidroja Kiršteins.

Jau ziņots, ka jaunais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainārs Latkovskis (JL) un apvienības «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» frakcijas vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka konvencijas ratifikācija ir Saeimas uzdevums, jo tā, pēc viņu teiktā, atrodas Saeimas Ārlietu komisijas pārraudzībā. To sarunā ar aģentūru LETA noraidīja Kiršteins.

Viņš uzskata, ka līgumu varētu ratificēt 2007. gadā, jo tajā esot vairāk nekā divi strīdīgi jautājumi, par kuriem nepieciešama plašāka diskusija.

Jau ziņots, ka vairumam labējo partiju ir iebildumi pret diviem konvencijā minētajiem jautājumiem — par ģeogrāfisko zīmju un ielu nosaukumu lietošanu un minoritāšu valodas lietojumu pašvaldībās. Tiek arī norādīts, ka tajā nav definēts termins «minoritāte».

Komisija jau labu laiku iepazīstas ar citu valstu pieredzi dokumenta ratifikācijā, apgalvoja Kiršteins. Viņš norādīja, ka 1935. gadā, kad notika Latvijas iedzīvotāju skaitīšana, esot reģistrētas 206 minoritātes Latvijā, no kurām 35 bijuši vairāk nekā 1000 pārstāvji.

Pašlaik galvenais jautājums, pēc komisijas vadītāja domām, ir par to, vai krievi ir minoritāte Latvijā vai nav. Kiršteins piebilda, ka 1935. gadā Latvijā esot bijuši 60 000 iedzīvotāju, kas sevi sauca par krieviem, bet pašlaik tādu ir vairāk nekā 600 tūkstoši.

Tāpēc nepieciešams izlemt, vai konvencijā iekļautais aizsargājamo tautību jēdziens ir attiecināms arī uz krieviem — vai tas būtu Krievijas pienākums aizsargāt savus tautiešus un starptautiskais līgums būtu jāattiecina tikai uz tām minoritātēm, kurām nav savas valsts, norādīja Kiršteins. Pēc viņa domām, Latvijā šī vienošanās būtu attiecināma galvenokārt uz lībiešiem.

Jau ziņots, ka konvenciju valdība parakstīja 1995. gadā, tomēr tā joprojām nav Saeimā ratificēta.