Pudeles klačiņas 8. Aprīļa pilieni

Nevarētu teikt, ka iesilušais klases kolektīvs bija vīlies pēc daktera Penāļa fizioloģiskā piegājiena seksa dēku atstāstiem, bet drusku tā kā apdalīts gan. Nu, kas te galu galā būs! Viens atļaujas pastāstīt, kā TO darījis Pēterbaznīcas priekšā vai glaunā kinoteātrī, otrs nokliedzas vien: «Katrai stāzei savu ekstāzi, citādi slims un pagalam!»

— Paklau, doktor! — Tere Tallinn kategoriski apstādināja ap savu asi riņķojošo pudeli. — Tik lēti tu vaļā netiksi. Tā tikai trūka, lai pārējie turpinātu tavā stilā: dāmas par laimes sajūtu tikai kopā ar vīrieti, kuru mīl; vienalga ko un kā viņš dara, un vai vispār dara. Veči par to, ka visas latvietes ir tik burvīgas, ka vienu īpašu nemaz uzreiz nevar atminēties…

— Jā, Penāli! Nevar būt, ka tavā koju orģiju periodā nav bijis kaut kas viens — viens atcerēšanās vērts «koituss», kā pats to lietu nodefinēji, — piebalsoja Adžika. — Citādi izklausās, ka tu dzīvo pēc pantiņa: «Majo ģelo ņe rožaķ; sunul, vinul i bežaķ!»* Man kā tiesu izpildītājai te būtu ko teikt…

— Patiesībā man ir dziļi vienalga, ko jūs katrs par mani domājat, — tiekamies reizi 10 gados. Bet par to pantiņu tev galīgi nav taisnība… Lai notiek! Bija man viens «koituss» bez ejakulācijas — par to vēl tagad smiekli nāk, kad atceros. Drusku aplauzīsieties gan — tas bija ar manu sievu. Bet toreiz mēs vēl nebijām precējušies, abi studējām Stradiņos.

Viņa dzīvoja Pierīgā, vecāku mājā, nevis kojās. Šad tad pārmaiņas pēc aizbraucām tur pamīlēties, jo kojas jau tāds vuāristu ekshibicionistu saiets vien ir. Ja ar kādu gribas vairāk nekā divas reizes, tad kojās kaut kā vairs to lietu nemaz īsti nevar nodarīt…  

Braucām vienmēr tad, kad skaidri zinājām — senču nav mājās. Iepazīstināts ar papuci, kolhoza priekšsēdētāju, un mammuci, skolas direktori, vēl nebiju. Tur variantu nebūtu: ja puisis atvests mājā, tātad jātaisa kāzas. Bet mēs vēl ne uz to pusi netaisījāmies. Tāpēc, kamēr viņi ņēmās pa partijas ballēm, mēs pa viņu milzīgo laulības gultu. Nu forši! Nav tas pats, kas kojās salauztā razkladuškā.

Toreiz, 1. aprīļa vakarā, tāpat. Tikko bijām ieņēmuši jaunatklāto pozu un maķenīt iešūpojušies, tā dzirdam — ieripo sētā «Volga». Šoks, protams! Labi, ka neesam suņi un nesasējāmies. Bet nemaz nevajag sasieties; afekta stāvoklī cilvēki mēdz rīkoties neadekvātāk par jebkuru primātu.

Pirmajā sekundes simtdaļā viņa pameta manas drēbes zem gultas. Otrajā mani, pilnīgi pliku, izstūma balkonā un aizbultēja durvis no iekšpuses. Trešajā sekundes simtdaļā viņa saklāja gultu, ceturtajā apģērbās, aizvilka logam nakts aizkarus un vienā mierā izgāja no tās sasodītās guļamistabas.

Piektajā sekundes simtdaļā es sapratu, ka nekur jau nelikšos. Nebūtu pliks, nolēktu no štrunta otrā stāva un svilpotu uz kojām. Bet es biju pliks! Un ar stāvošu krāniņu.

Kas notika tālāk, ne es redzēju, ne dzirdēju. Guļamistabas logs ar visu balkonu iziet uz austrumiem, — vienīgais, kas par mani izrādīja pastiprinātu interesi, bija siekalaini ļarkšķošs kaimiņmājas Bobis pie ķēdes. Kad Bobim nesa ēst, lai aizvērtos, es pliks apgūlos uz plika betona. Bet Bobis, maita, neaizvērās.

Kāda pusotra stunda toč pagāja, līdz pavērās balkona durvis un izlidoja manas drēbes. Apģērbos, protams. Vēl pēc pusstundas mani izvilka no guļamistabas, aizvilka garām viesistabai, kur senči skatījās «Zilo uguntiņu», nogrūda pa trepēm, iestūma pieliekamajā, kur bija iemestas manas adidenes un poļu kurtka. Beigās izmeta pa durvīm. Pat buču neiedeva.

Kāpēc es tādu migēru apprecēju, nevaru atbildēt. Bet tieši pēc šā gadījuma sāku domāt, ka man baigi patīk tas skuķis — es viņu gribu sev, un basta! Varbūt arī tāpēc, ka viņai jau toreiz nepietika ar trīs pozu kompleksu kā daudzām citām— johaidī, cik daudzām! Vēl tagad viņa ir malacis.

— Tu arī esi malacis. Ka izstāstīji, — Adžika smaidīja. —
 Bet kā tev?… Problēmas pa to līniju neradās? Saka, ka nekas sliktāks par nepabeigtu «koitusu» vīriešiem nevarot būt.

— Mīts! Sievietēm gan tā ir problēma! Manu kolēģu ginekologu pacientu pamatmasa ir tieši tāda — sievietes, kurām regulāri jāpaliek nebeigušām, kad vecis, ātri izšāvis kuli, saldi krāc. Tur ir par ko uztraukties! Kā tev, Adžika, pa šo līniju?

* Man jau nav jādzemdē; iebāzt, izvilkt un aizbēgt! — no krievu valodas.