Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 1. janvāra zobu ārstēšana, protezēšana un raušana kļuvusi dārgāka, jo Ministru kabineta noteikumi nevienu zobārstniecības kabinetu vairs neļauj sertificēt, ja tajā nav rentgendiagnostikas aparāta. Bet tas ārstam ir jāatpelna.
Pacientam, protams, ir ērti, ja zoba rentgenuzņēmumu var izdarīt turpat pie zobārsta un nav lieki jābrauc uz tuvāko ārstniecības iestādi. Valsts zobārstniecības centra direktors Andis Paeglītis skaidro, ka šāda prasība esot visās Eiropas Savienības valstīs un tāpēc loģiski, ka no 1. janvāra tā skārusi arī Latvijas zobārstus. Turklāt mūsu zobārstiem bija dots pietiekami ilgs laiks — no 1998. gada, lai sakrātu naudu rentgendiagnostikas aparātam (ap 1400 latiem, kopā ar speciāli aprīkotu vietu — ap 2000 latu) un, sākot ar 2005. gadu, varētu izpildīt Ministru kabineta noteikumus par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
Tie zobārsti, kuri strādā poliklīnikās, kur šāds aparāts jau ir izsenis, var neuztraukties par liekiem tēriņiem, jo Ministru kabineta noteikumi šādā gadījumā ļauj izmantot aparātu ārpus kabineta, bet …neizejot uz ielas. Tātad nobildēt zobu ārstniecības iestādē, kas atrodas, piemēram, piecsimt metru attālumā pāri ceļam, nav ļauts. A. Paeglītis, būdams arī viens no MK noteikumu grozījumu autoriem, uzskata, ka tāda pacientu staigāšana var skādēt zobu ārstēšanas procesam — kā tu sūtīsi pacientu ārstēšanas procesa vidū kaut kur projām, lai nobildētu zobu. Tāpēc ir stingra prasība — aparātam jābūt zobārsta prakses vietā.
Atpelnīs uz pacientu rēķina
«Nav problēmu atpelnīt rentgendiagnostikas aparātu zobārstniecības centram vai klīnikai, kur nestrādā viens zobārsts, bet gan vesels kolektīvs. To var izdarīt pāris mēnešos. Bet ārstam, kurš jau paņēmis bankā kredītu, lai nopirktu mūsdienīgu zobu urbjmašīnu vai zobārstniecības krēslu, un tad vēl jāņem kredīts arī aparātam, protams, krietni jāpaaugstina pakalpojumu cenas, jo kredīts taču ir jāatmaksā,» uzskata zobārsts Nikolajs Antipenko, kura prakses vieta ir Babītē un kuru pārsvarā apmeklē Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāji.
Zobārstiem savas prakses vietas atbilstības novērtējums ir jāsaņem reizi piecos gados. Dakterim Antipenko to izdevās izdarīt līdz 1. janvārim, tātad līdz laikam, kad MK noteikumu grozījumi vēl nebija stājušies spēkā. Bet līdz nākamajai sertifikācijai aparātam ir jābūt. Zobārsts aprēķinājis, ka šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, zoba plombēšana ar gaismas plombi materiāla dārdzības dēļ pieaugusi no sešiem latiem līdz pat astoņiem latiem. Rentgena aparāts šīs izmaksas sadārdzinātu vēl vairāk.
Vēl puse kabinetu gaida vērtējumu
Kā informēja Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (turpmāk — Aģentūra) direktora vietnieks Igors Trofimovs, valstī ir 478 zobārstu prakses un 278 zobārstniecības uzņēmumu, no kuriem līdz 1. janvārim ir novērtēta tikai apmēram puse — 205 prakses vietas un 156 uzņēmumi.
Pārējiem neļaus turpināt darbu bez rentgenaparāta. I. Trofimovs pastāstīja, ka uzreiz jau nevēršot ciet, bet došot trīs mēnešus aparāta iegādei. Daži zobārsti, kas pieteikuši savu darba vietu atbilstības novērtējumam, jau saņēmuši brīdinājumu, ka bez aparāta tā lieta cauri neies.
Latgales zobārsti spiesti strādāt lēti
Pacienti visur ir vienādi un, protams, katrs tikai priecātos, ja zobu rentgenuzņēmumu varētu uztaisīt uz vietas kabinetā. Bet, kā teica, piemēram, vairāki Latgales zobārsti, šo prasību nevar izpildīt pie tāda labklājības līmeņa kā pašlaik, kad iztikas minimums ir simts latu, bet minimālā alga tikai astoņdesmit latu. Pacienti pie zobārstiem nākot galvenokārt tad, kad zobs jau ir jāizrauj, jo zobu labošana daudziem neesot pa kabatai.
«Zobārsts aparātu nevar atpelnīt nekā citādi kā vien uz pacienta rēķina, tātad paaugstinot pakalpojumu cenas. Man ir zobārstniecības kabinets ne tikai Kārsavā, bet arī Malnavas koledžā, kur ārstēju audzēkņus, un esmu nobažījies, ka koledžā darbs būs jāpārtrauc, jo man nav tik daudz līdzekļu, lai iegādātos pat vienu aparātu, kur nu vēl divus! Kāpēc gan pacientam, kuram nepieciešams zobu rentgens, neaizbraukt uz pavisam netālo Kārsavas poliklīniku? Tā visu laiku ir bijis un tas nav nekāds apgrūtinājums. Latgales ārstam aparāts par pusotru tūkstoti latu ir dārgs prieks,» teica zobārsts Vitālijs Kobeļs. Viņa pacienti lielākoties esot nabadzīgi ļaudis, kuri nevar atļauties par plombi maksāt vairāk par pieciem latiem, tāpēc tā ir daktera augstākā cena par šo pakalpojumu, par ko Rīgas ārsti brīnās, sak, tas nav iespējams!
«Liela daļa pacientu, kuriem zobu vēl var glābt, tirgojas un lūdz man to raut ārā, nevis ārstēt, lai tikai nebūtu jāmaksā, jo naudas nav,» saka Kārsavas un Malnavas zobārsts.
Arī zobārste Rita Braževica, kas strādā Krāslavā, apgalvoja, ka puse no viņas pacientiem neesot maksātspējīgi, tāpēc cenu celšana šos ļaudis vispār atturēšot no vizītes pie zobārsta.
Lai palīdzētu zobārstiem iegādāties lētākus aparātus, talkā nākusi arī Latvijas Zobārstu asociācija un Valsts zobārstniecības centrs, rīkojot cenu aptauju aparātu tirgotāju vidū. Pieņemamākā cena esot 1400 latu un pieteikušies 45 pircēji. Zinot, ka vēl ir 205 nesertificētas zobārstu prakses vietas, tas nav daudz.
Valdībai jāpalīdz
Aptaujājot vairākus kādreiz ārvalstīs praktizējošus zobārstus, kas tagad strādā Latvijā, tostarp arī bijušo Toronto zobārstu Pēteri Apsi, noskaidroju, ka rentgenaparāts zobārsta darba vietā ir pavisam ikdienišķa un dzīves diktēta prasība. Tikai šiem dakteriem nebija saprotams, kāpēc Latvijas valdība pieņem noteikumus, kuri daudzviet nav izpildāmi.
P. Apse: «Ja Latgales pacientam zobu plombē par pieciem latiem, tā ir zema līmeņa ārstēšana, jo viņš nesaņem kvalitatīvu pakalpojumu. Ja reiz valdība ir pieņēmusi prasību par rentgenaparātiem, tad tai ir jāpalīdz mazāk attīstīto rajonu zobārstiem tikt pie šiem aparātiem, nodrošinot labas ārstēšanas iespējas arī trūcīgajiem iedzīvotājiem, vismaz pamatārstēšanu — zobu raušanu un plombēšanu. Bet, lai to izdarītu, Veselības ministrijai ir jāizskaitļo, cik tad īsti tie zobārstniecības pakalpojumi maksā.»
Vai valdība palīdzēs? Pagaidām ne, jo, kā teica veselības ministra preses sekretārs Normunds Beļskis, vispirms jātiekot galā ar mediķu algu jautājumu, kā arī finansiāli jānosedzot viss valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu grozs. Arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora vietnieks veselības aprūpes jautājumos Reinis Joksts nesolīja tuvākajos gados palīdzēt maznodrošinātajiem daļu no zobu ārstēšanas procedūrām apmaksāt no valsts līdzekļiem.