Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8736080t1heb07.jpg)
Kopš IV gadsimta Austrumu baznīcas kalendārā īpaši svarīgas ir Lielā gavēņa dienas — patiesas grēku nožēlas un lūgšanu laiks pirms Kristus augšāmcelšanās.
Svētais gavēnis aizvien ildzis 40 dienas, un senie kristieši līdz 9. dienas stundai (plkst. 3 pēcpusdienā) atturējās pat no ūdens. Arī maizi un dārzeņus ēda tikai pēc trijiem dienā. Uzturā nedrīkstēja lietot gaļu, pienu, sieru, olas.
Pareizticīgās baznīcas statūti nosaka īpaši stingru gavēni pirmajā un Klusajā nedēļā. Pirmās nedēļas pirmajā un otrajā dienā augstākais gavēšanas līmenis paredz pilnīgu atturēšanos no barības («Отнюдь вовсе ясти не подобает»).
Nākamajās gavēņa nedēļās, izņemot sestdienas un svētdienas, vienreiz dienā, kad saule tuvojas rietam, drīkst ēst «sausu» (nevārītu) ēdienu. Sestdienās un svētdienās divreiz dienā ļauts ēst vārītu ēdienu ar augu eļļas piedevu.
Un tikai svētās Pasludināšanas svētkos, ja vien tie neiekrīt Klusajā nedēļā, atļauts ēst zivi.
2005. gadā Lielais gavēnis — no 14. marta līdz 30. aprīlim.