Ko nozīmē smiekli?

Tiesa, pie mums nevienā medicī­nas iestādē ne pie vienām durvīm nemanīsi uzrakstu smieklu tera­peits, un aiz durvīm procedūru telpā neviens nesmiesies kā kutināts. Tomēr speciālisti iesaka smieties no sirds, jo smiekli cilvēka organismam dod tādu pašu labumu kā C vitamīns. Tātad — stiprina imunitāti. Un tas vēl nav viss… Tāpat kā krāsu terapija, aromātterapija vai mākslas terapija, arī smieklu terapija ir atzīta par alternatīvu metodi, kā bez ķīmiskiem medikamentiem un nepatīkamām procedūrām aiz­mirst pavisam vai mazināt savu veselības problēmu izpausmi.

Smiekli pielīp

Pirmo reizi humoru kā ļoti vēlamu un efektīgu līdzekli slimības apkaro­šanā aprakstīja Normans Cousin 1964. gadā, kad viņš, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu un ne­ciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju profilak­sei. Izredzes izveseļoties ārsti novērtēja kā 1:500, tā ka faktiski vairs nebija, ko zaudēt. Bet galu galā izrādījās, ka, kārtīgi izsmejoties 15 minūtes no vietas, viņš sev var nodroši­nāt 2 stundu saldu miegu, turklāt bez muguras sā­pēm. Smieklu terapijas eksperimentu rezultātā vīrietis veiksmīgi izveseļojas. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina, ka smiekli patiešām dara brīnumus. Psihoterapeite Aina Poiša psihoterapijas praksē smiek­lu terapiju nav praktizējusi, taču at­zīst veselības stiprināšanos, tieši pa­teicoties biežām smie­šanās reizēm: «Smieša­nās ietekmē cilvēka hor­monālo sistēmu. Sme­joties veidojas C vitamīns un stiprinās cilvē­ka imūnsistēma. It īpaši veselīgi ir pasmieties ba­riņā, jo tad smiekli pielīp citam no cita. Jā, emo­cijas ir lipīgas. Kopā ar cilvēku, kurš ir īgns un raudulīgs, ari pati pēc kāda laika sa­jutos nomākta. Bet ir arī tādi gadī­jumi, kad pietiek parādīt pirkstu un sākas vesela smieklu lēkme.»

Priecīgs cilvēks atveseļojas ātrāk

Smiešanās ir ārišķīga emociju izpausme. Ma­zāk ārišķīga, bet arī vese­lībai labvēlīga emocija ir prieks — stresa iztrū­kums, pilnīgs nervu atslā­bums. «Kad cilvēks prie­cājas, viņa pašnovērtē­jums automātiski kļūst augstāks un visa pasaule iegūst gaišākas krāsas. Protams, ir daudzi pētīju-

mi, kas pierāda to, ka atveseļošanās notiek ātrāk, ja cilvēks smaida, ir priecīgs un šo prieku neslēpj. Savu­laik strādāju ar onkoloģijas slimnie­kiem, tāpēc varu apgalvot, ka smie­šanās un prieka sajūta veicina vispā­rēju pašsajūtas uzlabošanos. Priecā­joties paātrinās sirdsdar­bība, ķermeņa tempe­ratūra kļūst siltāka, pa­rādās labsajūta. Tas viss kopā nostiprina imūnsistēmu,» skaidro psihote­rapeite Ginta Ratniece. Taču nedrīkst jaukt divus jēdzienus — fizisks apmierinājums un prieks. «Fizisks apmieri­nājums ir pamatvajadzību apmierinājums — ēšana, dzer­šana, siltums, seksuālās vajadzības. Protams, arī šo vajadzību apmieri­nāšana ir patīkams process, bet ne prieks. Taču, ja es ēdu savā iemīļo­tākajā restorānā kopā ar labiem draugiem, rodas neviltots prieks. Prieks ir sociāla emocija, kas mazāk saistīta ar fizisko, bet vairāk ar emocionālo,» saka G. Ratniece.

Nenorij smieklus!

Smiekli ne vienmēr nozīmē prieku. «Smieties var par kādu joku, apju­kumu, var kādu izsmiet. Prieks no tā visa nerodas, bet smiekli ir saistā­mi ar kognitīvo funkciju jeb prātu. Lai smietos, cilvēkam jāspēj saskatīt kaut kādas likumsakarības, izņēmu­mus likumsakarībās, neparastas saistības, uz kurām reaģēt, utt. Tas ne­nozīmē, ka tāpēc smieties prot tikai prātīgie un gudrie. Piemēram, mazs bērniņš arī smejas tad, kad tētis no­metas četrrāpus. Viņš saprot, ka tā ir neparasta situācija, un smejas,» skaidro G. Ratniece. Neko kaitīgu vai negatīvu pārlieku liela smiešanās cilvēka veselībai no­darīt nevar. G. Ratniece paskaidro, ka problēmas varētu rasties vienīgi tad, ja cilvēks savu prieku sasaista ti­kai ar kādu vienu vienīgu objektu. Līdzko šis objekts nav pieejams, ro­das negatīvas emocijas, un tā pama­zām rodas atkarība. «Visbiežāk tā ir atkarība no attiecībām, Piemēram: esmu iemīlējusies un tikai tad, ja šis vīrietis paskatās uz mani, es jūtos priecīga, bet ja nepaskatās — krītu depresijā, jo nekas cits man prieku nesagādā. Tomēr priekam vajag meklēt pēc iespējas vairāk iemeslu,» skaidro psihoterapeite un piebilst, ka smieklus nevajag aizturēt jeb norit, jo tas var kaitēt veselībai — no aiz­turētiem smiekliem rodas sasprindzinājums sejas muskulatūrā un neizsmejoties šis muskuļu saspringums jeb tonuss paliek.

Ko darīt tiem, kurus daba nav ap­veltījusi ar labu humora izjūtu, jo… vienkārši par citu jokiem smiekli ne­nāk? A. Poiša saka: «Žēl tādu cilvē­ku. Tomēr esmu pārliecināta, ka patiesībā humora izjūtu ir iespējams attīstīt. Ņemot vērā to, ka smiekli pielīp, ilgstoši uzturoties sabiedrībā kopā ar jautriem cilvēkiem, pielips arī viņu humora izjūta.»

Ko vēl nozīmē smiekli?

Labs antistresa līdzeklis — arī visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais.  Smejoties labi atslābst muskuļi, tiek veicināta un uz­labota asinsrite un samazinās stresa hormonu (epinefrīns un kortizols) izdalīšanās. Smiešanās ir viena no meditācijas vai relaksācijas formām, tomēr smiekliem ir vēl kāda priekš­rocība: meditējot domas ir jākon­centrē, lai liktu sev ne par ko ne­domāt, un ne vienmēr tas izdodas, bet smejoties galvā nenotiek apzi­nāts domāšanas process un visas mūsu sajūtas tajā brīdī kombinējas vienā harmonijas momentā, dod atslodzi visam ķermenim.

Imūnsistēmas stiprinātājs — pētnieki ir atklājuši, ka smiešanās re­zultātā palielinās antivielu daudzums (piemēram, imunoglobīns A) tieši deguna gļotādā un elpceļos, tāpēc tas pasargā no dažādiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem. Tāpat pētnieki apgalvo, ka smieša­nās mūsu imūnsistēmai ir ļoti nozī­mīgā, lai izvairītos no tādām nāvē­jošām slimībām kā AIDS un vēzis.

Vislabākais aerobikas vingri­nājums — no rīta 15 minūtes pa­smējies un visu dienu jutīsies svaigs un vingrs. Viena minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 mi­nūtes nodoties airēšanas sportam. Smiešanās stimulē asinsriti un sirds­darbību gluži tāpat kā jebkurš aero­bikas vingrinājums. īpaši piemērota smiešanās ir cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, tāpēc ielaid jautrību savā ikdienā!

Asinsspiediena pazeminātājs — iemesli, kāpēc cilvēkiem ir paaugsti­nāts asinsspiediens, ir iedzimtība, tuklums, bet visbiežāk — stress. Ir pierādīts, ka pēc apmēram 10 mi­nūšu ilgākas izsmiešanās asinsspiediens nokrītas par 10 līdz 20 vienī­bām. Savu veselības problēmu ar smiešanos vien neaizdzīsi, tomēr tā var kļūt par tādu kā asinsspiediena kontrolēšanas veidu. Dabīgs sāpju mazinātājs — smiešanās mūsu ķermenī palielina hormona endorfīna veidošanos, kas ir dabīgs sāpju mazinātājs. Tā­dējādi smiešanās atvieglo dzīvi tiem, kam ir sāpes mugurā vai spazmas muskuļos, tiem, kuri cieš no artrīta.

Atvieglo bronhītu un astmu — smiešanās palielina plaušu kapacitāti un arī skābekļa daudzumu asinīs, tāpēc īpaši smieties ir vēlams aktīviem sportistiem.

Lielisks izskats — šī iemesla dēļ smiešanos iesaka aktieriem un dzie­dātājiem, bet patiesībā šis noslē­pums der mums ikvienam, jo — smiešanās liek tev izskatīties jaunā­kam. Cilvēks savas dzīves laikā no­darbina visus savus ķermeņa mus­kuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž ir par maz. Smiešanās ir visla­bākais tavas sejas vingrojums. Kad tu smejies, seja kļūst sarkana, tai pie­plūst asinis. Tas savukārt lieliski ba­ro sejas ādu un liek tai kvēlot.

Klauni slimnīcā nav joks

Kopš 1991. gada Francijā ir izvei­dota Smejošo dakteru (Le Rire Medecin) grupa — 28 mākslinieki, kuri strādā roku rokā ar pārējiem ārstiem un medicīnas iestāžu dar­biniekiem. Divreiz nedēļā Smejo­šie dakteri rāda slimnīcās esoša­jiem bērniem un viņu ģimenēm dažādas humoristiskas izrādes. Katru gadu Smejošo dakteru izrā­des noskatās vairāk nekā 30 000 bērnu.

Lai garantētu mākslinieku darba kvalitāti, ir izveidots pat Smejošo dakteru ētikas kodekss, kurā mi­nētas gan mākslinieku tiesības, gan pienākumi.

Pieredze

Linda Curika (22 gadi), strādā politikas zinātnes jomā: «Nekad nees­mu dzirdējusi par smieklu terapiju. Varē­tu būt, ka smiekli uzlabo cilvēka imūnsistēmu, bet neesmu par to pārliecināta. Pati cenšos smieties tik bieži, cik vien tas ir iespējams. Lai­kam man smieklus visbiežāk izraisa apkārtējo cilvēku joki, draugu stās­tītie jocīgie atgadījumi. Latviešiem jau vispār ir ļoti savdabīga humora izjūta. Mūs ir samērā grūti sasmīdi­nāt. Tomēr man patīk, kad draugu lokā valda jautra atmosfēra, kad varam cits par citu nedaudz pazo­boties. Arī humora izjūtu, manu­prāt, nosaka paša cilvēka spēja pa­smieties vispirms par sevi. Slāvu iz­celsmes pārstāvji vienmēr ir bijuši atvērtāki, tāpēc viņiem ir arī sulīgā­ka humora izjūta. Ja Latvijā būtu smieklu terapijas ka­binets, turp dotos tikai tādā gadīju­mā, ja mani kāds spētu ieintriģēt, stāstot par to, cik ļoti smiešanās ir nepieciešama manai veselībai.»

Inese Stiba (26 gadi), fizioterapeite: «Protams, es ti­cu smieklu tera­pijas efektivitātei. Man pašai smiešanās un smaidīšana daudz palīdz dzīvē — gan darbā, kad jā­kontaktējas ar klientiem, gan arī dažādu sadzīvisku problēmu ri­sināšanā. Smiekli taču vairo enerģi­ju, un man liekas, ka es pati ikdie­nā ļoti daudz smejos. Esmu dzirdējusi, ka ir veikti pētīju­mi un ir pierādīts, ka, dienā kārtīgi no sirds izsmejoties 10 minūtes, mūža ilgums pagarinās pat par 5 gadiem. Iespējams, tā tas ir. Latvijā neesmu manījusi, ka smiek­lu terapija tiek pielietota praksē. Šī psihoterapijas metode nāk no se­nās Indijas, šobrīd to plaši praktizē ASV, bet Eiropā uz smieklu terapi­ju speciālisti raugās visai skeptiski, Smieklu terapija tiek praktizēta lie­lās grupās, kur ir aptuveni 80 cilvē­ku. Nav ne jausmas, kas klātesoša­jiem tiek stāstīts vai rādīts, bet viņi visi tik gardi smejas, gandrīz līdz ār­prātam, gluži kā mazi bērni.