Ko skolā dara psihologs un sociālais pedagogs (1)

Ne vienmēr visas problēmas, kas rodas skolā, var atrisināt pedagogs. Tad parasti talkā tiek lūgts psihologs vai sociālais pedagogs. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamentā noskaidrojām, ka šādi speciālisti ir gandrīz visās Rīgas vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Taču, izrādās, vecāki vēl joprojām nezina, kad un kur jāmeklē palīdzība. Nereti arī pusaudži kautrējas no tā, ka viņiem nepieciešama psihologa konsultācija. Pusaudžu konflikti nav izdomājums Vispirms fragments no rīdzinieces Diānas K. vēstules šai sakarā: «Gribu lūgt RB lappusē «Vecāku sapulce» izskaidrot tiem, kuri nezina, ar ko skolās nodarbojas skolu psihologi un sociālie pedagogi. Man arī īsti nav skaidrs, nesaprotu, kāpēc vecākiem un bērniem pašiem viņi jāuzmeklē, kad rodas kādas nesaskaņas vai attiecību problēmas. Vai tad klašu audzinātāji ne par ko vairs neatbild un nerūpējas? Mana meita mācās 7. klasē, un viņai izveidojies konflikts ar dažiem vienaudžiem klasē. Tā vietā, lai palīdzētu vai vismaz mēģinātu risināt šo jautājumu uz vietas, klases audzinātāja ne tik vien neliekas ne zinis, bet pat atklāti nostājas «pretējās nometnes» pusē, aizstāvot, kā meita saka, krutāko vecāku bērnus. Pārējās meitenes, kas nav tik labi situētas, savukārt ir bailīgas «pelītes», tāpēc klusē, bet es meitu vienmēr esmu mācījusi neļaut kāpt uz galvas un aizstāvēt pašai sevi. Runāju ar klases audzinātāju par morālo klimatu klasē un «biezo» skolēnu «frakcijas» attieksmi pret manu bērnu, kura, sevi aizstāvot, bija atļāvusies iesist vienai izcili riebīgai klasesbiedrenei pa seju tāpēc, ka viņa citu klasesbiedru klātbūtnē ņirgājās par mūsu ģimeni. Skolotāja teica, ka mana meita pati esot nejauka un grūti valdāma un ka bērniem ar savām attiecībām pašiem jātiek galā. Arī nekāda grupēšanās pēc principa — bagātie un nabagie — klasē neesot novērota, lai es nestāstot pasakas un neaizstāvot savu meitu, kura, visticamāk, pati uz konfliktu esot uzprasījusies. Aizgāju pie skolas direktores. Arī viņa bija vēsi vienaldzīga. Vienīgais, ko direktore ieteica: aiziet aprunāties ar skolas psihologu. Bet meita atsakās pie psihologa doties, jo klasē visi to uzzināšot un viņu pēc tam apsmiešot. Vienam puisim jau līdzīga situācija bijusi. Tagad viņu visi apsaukājot par «šizīti»… Ja jau skolēniem ir tāda negatīva attieksme, varbūt man meklēt psihologa konsultāciju kaut kur ārpus skolas vai citā skolā? Bet varbūt ar psihologu drīzāk vajadzētu aprunāties konflikta izraisītājai un klases audzinātājai?" Speciālista komentārs – Psihologs un sociālais pedagogs tagad tiešām ir katrā Rīgas skolā. Lielākajās mācību iestādēs, kur audzēkņu skaits ir virs 600 un 800, mēdz būt pat divi psihologi un sociālie pedagogi, jo darba viņiem netrūkst. Informācija par to, ko skolā dara un kādos gadījumos palīdz psihologs un sociālais pedagogs, gan parasti visiem ir pieejama. Pavisam īsi varētu teikt, ka skolas psihologs un sociālais pedagogs ir palīgs bērniem, vecākiem un skolotājiem, lai risinātu un novērstu dažādas problēmas, kas rada traucējumus mācību procesā un saskarsmē, sniedz atbalstu krīzes situācijās. Būtiski ir zināt, ka psihologs nav mediķis un neizraksta zāles, jo skolēni dažkārt jauc psihologu un psihiatru. Psiholoģiskā konsultēšana nav viegla, jo katram cilvēkam, arī skolēnam, nav viegli pārdzīvot emocionāli sāpīgu pieredzi vai mainīt savus ieradumus. Bez komentāriem skaidrs, ka psihologam ir jāievēro profesionālās ētikas kodekss, kas liek nodrošināt klientam konfidencialitāti. To nosaka Latvijas Skolu psihologu asociācija. Tāpēc nevar būt bažas par to, ka psihologa un sociālā pedagoga kabinetā runātais varētu tapt zināms citiem audzēkņiem. Visbiežāk bērni skolu psihologiem mēdz stāstīt par bailēm no skolas, par neprasmi plānot savu laiku, sekmju pasliktināšanos un nesekmību, pašdisciplīnas trūkumu, nomāktu garastāvokli, pārdzīvojumiem, kas saistīti ar nesaskaņām vai dažādām nelaimēm ģimenē, domām par pašnāvību, pusaudžu un dzimumidentitātes problēmām, alkohola un narkotiku lietošanu, neticību savām spējām. Skolas psihologs un sociālais pedagogs palīdz arī gadījumos, ja skolēnam radies konflikts ar klasesbiedriem vai skolotājiem kā šajā gadījumā, kas minēts vēstulē. Pusaudžu vecumā reakcija parasti mēdz būt asa, skolēniem nereti ir grūti pieņemt kaut kādā ziņā atšķirīgus vienaudžus, arī ņirgāšanās vienam par otru un apsmiešana ir bieža parādība, kas noved pie konfliktiem. Vispirms palīdzība jāmeklē pie klases audzinātāja, pēc tam — pie skolas psihologa. Ja nu tomēr skolēns atsakās iet pie psihologa, tad viņam varētu piedāvāt aprunāties ar sociālo pedagogu, jo abi šie speciālisti problēmas risina kopā. Taču diez vai ir vērts meklēt palīdzību citā skolā, jo tur psihologs ir aizņemts ar savas skolas audzēkņiem. Psihologs skolās ir pieejams bez maksas, taču, ja vecāki vēlas konsultēties ar kādu citu speciālistu ārpus skolas, tad tas jau ir maksas pakalpojums. Pozitīvi vērtējams fakts, ka vēstules autorei nav vienaldzīgas bērna problēmas un viņa cenšas rast tām risinājumu, taču bez speciālista konsultācijas šajā situācijā diezin vai varēs iztikt. Tāpēc es tomēr ieteiktu aprunāties ar skolas psihologu vai sociālo pedagogu. Vēstuli komentēt lūdzām RD Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta psiholoģijas, sociālās un speciālās pedagoģijas nodaļas vadītāju, psiholoģi Ilzi Paleju