Vai ilgstoši paaugstināta temperatūra ir bīstama?

«Par ko liecina ilgāku laiku noturīga paaugstināta temperatūra? Vai ļoti augsta temperatūra ir bīstamāka par minimāli palielinātu? Ilze»

Ja temperatūra paaugstinājusies pēkšņi, tas lielākoties liecina par saslimšanu ar kādu infekciju. Tā ir normāla imūnsistēmas atbildes reakcija uz organismā iekļuvušo vīrusu. Ja organisms ar to aktīvi cīnās, temperatūra var būt ļoti augsta, maziem bērniem pat lielāka par 40 grādiem. Savukārt, ja ir bakteriālā infekcija, tā parasti nerada strauju temperatūras kāpumu (lielākoties ne augstāk par 39 grādiem), lai gan organismam šāda saslimšana var būt daudz bīstamāka.

Jo augstāka temperatūra, jo tā ir mokošāka. Parasti šādos gadījumos cilvēks visai ātri meklē ārsta palīdzību. Ja temperatūra paaugstinās līdz 38 grādiem, nereti cilvēki gaida, kad tā samazināsies, un pie ārsta neiet. Taču, ja šādu stāvokli izraisa bakteriāla infekcija, baktērijas turpina vairoties un iekaisums kļūst plašāks un dziļāks. Par to varētu liecināt tādi simptomi kā galvassāpes, izteikta svīšana, nespēks un nogurums.

Temperatūra ir pietiekami nopietns simptoms, lai dotos pie ārsta, turklāt vislabāk negaidīt un vērsties pie mediķa nekavējoties. Tikai viņš var izvērtēt situāciju un pateikt, vai nepieciešami kādi medikamenti, papildu izmeklēšanas.

Ir situācijas, kad pēc pārslimotām slimībām temperatūra ieilgst, piemēram, pirms mēneša bijusi infekcijas slimība, bet temperatūra saglabājas. Parasti ilgākā laika posmā tā normalizējas. Taču jebkurā gadījumā jāatrod iemesls, no kā tā radusies. Tikai pēc tam var lietot temperatūru mazinošus līdzekļus.

Ir situācijas, kad pārnākam no darba pārguruši, izmērām temperatūru, un, ja tā ir paaugstināta, iedzeram paracetamolu, tailenolu vai citu temperatūru pazeminošu līdzekli un nākamajā dienā atkal dodamies uz darbu. Jāatceras, ka temperatūra ir simptoms, kas var liecināt par kādu hronisku organisma saslimšanu.

Ja atkārtoti ir paaugstināta temperatūra bez īpaša iemesla, naktī stipra svīšana, slikta pašsajūta, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jo to var izraisīt limfātiskās sistēmas slimības vai hroniskas infekcijas.

Savukārt, ja reizē ar paaugstinātu temperatūru ir šādi simptomi:

• sāpes, noliecot galvu uz priekšu, slikta dūša, nepatika pret spilgtu gaismu, jāizsauc ātrā palīdzība, jo iespējams, ka tas liecina par smadzeņu apvalka iekaisumu — meningītu;
• sāpes krustos, pastiprināta urinēšana, sāpes urinējot, ja urīns ir duļķains vai rozā krāsā, tas var norādīt uz nieru vai urīnpūšļa infekciju;
• elpas trūkums, atklepojot ir brūnganas krēpas, iemesls varētu būt plaušu karsonis, kas cilvēkiem ar novājinātu organismu vai gados vecākiem ļaudīm var būt bīstams;
• neizskaidrojams svara zudums, nespēks, palielināta apetīte un acu ābolu izspiešanās, iespējams, ir paaugstināta vairogdziedzera aktivitāte;
• straujš svara zudums un pastāvīgs, ilgstošs klepus, — nekavējoties jāgriežas pie ārsta, jo iemesls var būt tuberkuloze;
• sāpes vēdera lejasdaļā un izdalījumi no maksts, — tas varētu būt dzemdes piedēkļa iekaisums.

Uzziņai

Latvijas Infektoloģijas centrā darbu uzsākusi renovētā Drudža diferenciālās diagnostikas nodaļa. Kā paskaidroja Latvijas Infektoloģijas centra direktore profesore Baiba Rozentāle, jaunajā nodaļā izmeklēs un ārstēs pacientus ar neskaidras izcelsmes drudzi (biežākās diagnozes: sepse, tuberkuloze, saistaudu sistēmas slimības, onkoloģiskas un hematoloģiskas slimības), kā arī ērču encefalīta un Laimas boreliozes slimniekus.

Nodaļā paredzētas vietas 30 pacientiem, kuri varēs atgūt veselību daudz labākos apstākļos nekā līdz šim.