Francijas aizjūras teritorijās sākas balsošana par ES konstitūciju

Sestdien Francijas aizjūras teritorijās sākusies balsošana referendumā par Eiropas Savienības (ES) konstitucionālā līguma apstiprināšanu, kamēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka konstitūcijas pretinieki joprojām atrodas vadībā.

Tomēr vienas piektdien publicētās aptaujas dati liecina, ka ES konstitūcijas pretinieku skaits strauji krities, dodot tās atbalstītājiem cerības tomēr plebiscītā uzvarēt.

Konstitūcijas atbalstītāji uzsver, ka negatīvs balsojums izgāzīs gan konstitucionālo līgumu, gan arī novājinās Francijas pozīcijas ES. Savukārt līguma pretinieki apgalvo, ka tas piespiedīšot atsāk sarunas, tādējādi uzlabojot Eiropas konstitūcijas projektu.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kas ir Francijas prezidenta Žaka Širaka tuvs sabiedrotais, vērsies pie francūžiem, aicinot referendumā atbalstīt konstitucionālo līgumu.

"Ja mēs vēlamies spēlēt mūsu lomu pasaulē, ja mēs vēlamies [paši] pieņemt lēmumus, nevis noskatīties, kā tie mums tiek uzspiesti no citu puses, ja mēs vēlamies saglabāt mūsu eiropeisko sociālo modeli, mēs to varam panākt tikai ar stipru un vienotu Eiropu," teikts laikrakstā "Le Figaro" sestdien publicētajā Šrēdera rakstā. "Eiropas konstitūcija dod [tam] pamatu."

Sestdien balsošanu sāka vēlētāji Franču Polinēzijā, kas atrodas Klusajā okeānā, bet vēlāk pie urnām devās vēlētāji Senpjērā un Mikelonā, Gvadelupā, Martinikā un Gviānā, kā arī citās aizjūras teritorijās un departamentos.

Francijas aizjūras teritorijās un departamentos kopumā dzīvo aptuveni 1,7 miljoni cilvēku.

Kontinentālās Francijas vēlētāji balsošanu uzsāks tikai svētdien.

Sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Ifop" veiktās aptaujas dati, kas tika publicēti piektdien, liecina, ka pret Eiropas konstitūciju balsot gatavojas 56% respondentu. Tajā pat laikā CSA veiktās aptaujas dati liecināja, ka tikai 52% no vēlētājiem, kuri jau ir izdarījuši skaidru izvēli, balsos "pret", kas liecina par konstitūcijas pretinieku skaita samazināšanos par trīs procentu punktiem kopš ceturtdienas,

Saskaņā ar CSA iepriekšējās aptaujas datiem līgumu gatavojās atbalstīt 48% francūžu, bet piektdien, nākamajā dienā pēc Širaka pēdējās televīzijas uzrunas, viņu skaits bija pieaudzis jau līdz 49%.

Jauno ES konstitucionālo līgumu, kas izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās sarunās, ES līderi parakstīja pagājušā gada 29.oktobrī Romā - tajā pašā vietā, kurā 1957.gadā tika parakstīts savienības sākotnējais līgums, taču lai tas stātos spēkā to jāratificē visām 25 dalībvalstīm.

Astoņas dalībvalstis plāno līgumu nodot apstiprināšanai tautas balsošanā. Pirmā referendumu jau februārī sarīkoja Spānija, kuras vēlētāji Eiropas konstitūcijai teica "jā", tomēr balsošanas aktivitāte bija neparasti zema.

Pēc Francijas nākamā tautas nobalsošana sekos Nīderlandē, kur referendums par ES konstitūciju notiks 1.jūnijā. Tomēr Nīderlandē referenduma iznākums nav saistošs.

Luksemburgā referendums paredzēts 10.jūlijā, bet Dānijā - 27.septembrī.

Polijā referendums varētu notikt 9.oktobrī kopā ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, Portugāle plāno sarīkot referendumu decembrī kopā ar municipālajām vēlēšanām, Īrijā referendumu varētu sarīkot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, bet Čehijā - 2006.gada jūnijā kopā ar vispārējām vēlēšanām.

Eiroskeptiskajā Lielbritānijā premjerministrs Tonijs Blērs ir solījis 2006.gada sākumā sarīkot referendumu. Taču, ja Francijas iedzīvotāji referendumā nobalsos pret konstitūciju, tad Lielbritānijā, visdrīzāk, referendums nenotiks.

Pārējās dalībvalstīs - Kiprā, Igaunijā, Somijā, Latvijā, Maltā, un Zviedrijā - lēmumu pieņems nacionālie parlamenti, lielākoties šogad.

Konstitūciju jau galīgi ir apstiprinājuši deviņu valstu - Austrijas, Spānijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Slovēnijas, Slovākijas, Ungārijas un Vācijas - parlamenti.

Beļģijas parlaments ES konstitūciju apstiprināja 20.maijā, bet par līgumu vēl jānobalso pieciem reģionālajiem parlamentiem.

ES amatpersonas norādījušas, ka viņiem nav "plāna B" gadījumam, ja Francija konstitūciju izgāzīs, un ka šāds francūžu vai jebkuras citas dalībvalsts lēmums nozīmēs visa sarežģītā sarunu procesa atsākšanu, lai vienotos atkal par jaunu līguma tekstu. Tomēr, kā nesen intervijā Francijas radio uzsvēra Barrozu, vairākums dalībvalstu nav gatavas vēlreiz sēsties pie sarunu galda.

Francūžu spēja balansēt uz naža asmens nav nekas jauns. 1992.gadā Francijas vēlētāji piedalījās referendumā par Māstrihtas līgumu, un tas tika apstiprināts tikai ar 51,01% vēlētāju balsu. Šis līgums bija pamatā Eiropas Ekonomiskās kopienas pārtapšanai par ES un vienotas eiro zonas izveidošanai.

Briselē cer, ka franču vēlētāji galu galā tomēr kārtējo reizi, kaut ar niecīgu balsu pārsvaru, nodemonstrēs savu atbalstu ES.