Aizliegtās jāņuzāles

Par aizsargājamo augu tirgošanu fiziskām personām draud sods Ls 10 līdz 500.

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, pilsētnieku vidū krietni aug pieprasījums pēc pļavu puķu pušķiem, kuru vidū šad tad pavīd arī pa kādam aizsargājamam augam. Tirgotājiem par šo pārkāpumu draud sods līdz 500 latiem. Valsts vides dienesta dabas aizsardzības uzraudzības daļas pārstāvis Andris Širovs piebilst, ka administratīvi iespējams sodīt ikvienu, pie kura atrasti aizsargājamie augi, vienalga, vai viņš tos nes uz tirdzniecības vietu vai mājām. Tāpat aizliegts audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus, tos kolekcionēt, mainīt vai dāvināt.

Visiecienītākā «zemletes» prece Latvijas tirgos ir orhideju dzimtas augi, kas krāšņumā gan krietni vien atpaliek no savām siltzemju radiniekiem, taču reibina ar spēcīgo smaržu. Botāniķe Vija Znotiņa stāsta, ka Latvijā gandrīz visas orhideju sugas ir aizsargājamas, turklāt ar likumu neaizsargātās ir tik necilas, ka tās tirgotāju vidū nav iecienītas. Lielākoties iespējams iegādāties smaržīgo naktsvijoli, taču tirgotāji nesmādē arī zaļziedu naktsvijoli, kuru pēc ārējā izskata grūti atšķirt no smaržīgās naktsvijoles, tomēr tā nevar lepoties ar tik izteiktu aromātu, kā arī plankumaino un Baltijas dzegužpirkstīti. Latvijā reto dzelteno dzegužpirkstīti aizsargā ne tikai pašmāju noteikumi, bet arī Bernes konvencija. Tā ir ļoti reti sastopama, tāpēc svarīgi pasargāt katru augu, taču V. Znotiņa min kādu nepatīkamu kuriozu: kādai viņas kolēģei pēc maģistra darba aizstāvēšanas radinieki uzdāvinājuši puķu pušķi no krāšņajām dzeltenajām dzegužpirkstītēm.

Nereti tirgū pamanāms laksis jeb mežloks — tam gan pircēji vietu ierāda nevis ziedu vāzē, bet uz ēdamgalda. Laksis, kuru sauc arī par meža ķiploku, aug ēnainos platlapju mežos un gravās, tā lapām ir maiga ķiploku smarža un garša. Tā kā laksi mēdz audzēt arī dārzos, tirgotājam jānodrošinās ar pašvaldības izziņu, ka laksis izaudzēts dārzā.

Uz tirgus letes šad tad pavīd arī citi aizsargājami augi, piemēram, dobais cīrulītis, šaurlapu lakacis, gada un vālīšu staipeknis, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, pļavas silpurene un citi. Vides speciālisti aicina iedzīvotājus vienkārši nepirkt šos augus, jo, kamēr būs pircēji, būs arī piedāvātāji.

Par tirdzniecības vietās pamanītiem aizsargājamajiem augiem Rīgā var ziņot Valsts vides dienestam, citur Latvijā — reģionālajām vides pārvaldēm, kā arī pašvaldības policijai. Dabas aizsardzības pārvalde tirdzniecības vietās visā Latvijā plāno izvietot plakātus ar aizsargājamo augu attēliem un aprakstu, sola A. Širovs.

Aizsargājamie augi, kurus aizliegts plūkt

— Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia). Neskatoties uz to, ka tā ir aizsargājama, visnežēlīgāk Latvijas florā izplūktais augs smaržīgo ziedu dēļ.

— Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha). Atšķirībā no smaržīgās naktsvijoles ziedi tikpat kā nesmaržo, lapām ir apaļāki gali.

— Šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia). Aug platlapju mežos, gravās. Ziedi sākumā ir sārti violeti, vēlāk kļūst zili violeti vai zili. No dziedniecības lakača, kurš nav aizsargājams, to var atšķirt pēc auga šaurajām un garajām lapām (šaurlapu lakacim lapas ir 2–3 centimetrus platas, dziedniecības — 3–9 centimetrus platas).

— Laksis jeb mežloks (Allium ursinum). Aug ēnainos platlapju mežos, gravās. Lapām ir ķiploku smarža un garša, tās ir plānas, maigas, ar izteiktu dzīslu.

— Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus). Krāšņākā Latvijas savvaļas orhideja. Apziedņa lapas ir sarkanbrūnas, lūpa — liela, dzeltena, uzpūsta. Sastopama reti — kaļķainā augsnē lapukoku, jauktos vai egļu mežos.

— Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica). Viena no visbiežāk tirgotajām orhidejām. Lapas plankumainas, aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos.

— Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata). Lapas lankumainas. Tāpat kā Baltijas dzegužpirkstīte aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos, nespeciālistam vienu no otras atšķirt neiespējami.

— Gada staipeknis (Lycopodium annotinum). Bieži izmantots ziedu kompozīcijās, spurains, var sasniegt 1–2 metru garumu.

— Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum). Nav spurains, lapas galā bezkrāsaina smaile vai tāds kā matiņš.

— Sibīrijas skalbe (Iris sibirica). Sastopama ļoti reti — mitrās pļavās, mežos. Līdzīga dārzos audzētajiem īrisiem, taču ar divreiz mazākiem, ziliem ziediem. Biežāk sastopama purva skalbe ar dzelteniem ziediem, kura nav aizsargājama.

— Dobais cīrulītis (Corydalis cava). Reti sastopams. Atšķirībā no citiem cīrulīšiem, dobajam cīrulītim ķekarā ir ļoti daudz (10–20) ziedu. Grūti atšķirt no selekcionētajiem cīrulīšiem.

— Pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis). Nedaudz atgādina pļavās bieži sastopamo biteni. Ziedi nolīkuši. Zied, lapām plaukstot.

— Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus). Līdzīga savai dārza radiniecei, taču jumstiņu gladiolai ziedu ir nedaudz (3–7), tie ir mazāki — līdz 4 centimetrus gari, tumši violeti sārti. Aug mitrās pļāvās, zied pēc Jāņiem.