Ko darīt ar gudrības zobu?

Gudrības zobs, trešais dzeroklis jeb astotais zobs (zobus skaita, sākot no viduslīnijas). Cilvēces evolūcijas procesā astotais zobs ir pārvērties par tā saukto rudimentāro palieku, kas nozīmē, ka cilvēks var bez tā iztikt. Pastāv uzskats, ka apakšžokļa kauls mūsdienu cilvēkam ir kļuvis īsāks nekā senčiem, jo mēs ēdam daudz mīkstāku barību, mūsu apakšžoklis ir nedaudz atrofējies, taču zobu ir tikpat daudz, tāpēc gudrības zobam bieži vien ir grūti ievietoties mutē. Nereti tam ir kroplīga sakne un tas attīstās nepilnīgi, taču apmēram 15% cilvēku gudrības zobs vietas trūkuma dēļ žokļa kaulā neattīstās vispār.

Parasti gudrības zoba aizmetnis sāk attīstīties astoņu gadu vecumā, un 18 gadu vecumā ir izveidojies zoba kronītis un saknes. Tas sāk šķilties, ja ir pietiekami daudz vietas. Bieži vien gadās, ka tas pārstāj šķilties no divu līdz pat 40 gadiem. Gadās, ka gudrības zobs šķiļas vēl 70 gadu vecumā, ieliekot protēzi, kas var stimulēt tā šķilšanās procesu.

Nereti gudrības zoba šķilšanos pavada sāpes, smaganu pietūkums, paaugstināta temperatūra (līdz +40°C) un mutes vēršanas grūtības. Vislielākās problēmas var rasties, ja zobs šķiļas apakšžoklī, kur ir blīvāks kauls un tuvāk nervi. Augšžokļa kauls ir poraināks, tāpēc gudrības zobs izaug vieglāk nekā apakšžoklī.

Ja gudrības zobs nav izšķīlies līdz galam, daļa no tā paliek zem smaganas un to apklāj smaganu kapuce, zem kuras krājas ēdienu paliekas. Tā ir lieliska vieta, kur vairoties mikrobiem, tāpēc ir iespējama infekcijas attīstība, kas var būt pat bīstama dzīvībai, jo, tā kā gudrības zobam ir tuvu asinsvadi un nervi, iekaisums var izplatīties tālāk.

Gudrības zobu ir grūti notīrīt ar zobu birsti, jo tam ir grūti piekļūt. Gudrības zobs var spiest uz blakus zobu un tā sakni, un, ja tas ir kariozs, bojāt arī to, ietekmēt asinscirkulāciju un vielmaiņu apkārtējos audos. Šā zoba saknes var ieaugt deguna blakusdobumā. Kad zobs ir iekaisis, tas var veicināt arī deguna blakusdobumu iekaisumu. Gudrības zobi bieži izšķiļas tādā pozīcijā, ka tos nevar salabot, jo tiem ir grūti piekļūt ar instrumentiem.

Nepareizi attīstoties, zobs var palikt zoba aizmetņa maisā, no kura vēlāk var attīstīties cista, kura iekaistot bojā kaula struktūru un rada nopietnas problēmas. Ja zobs ilgus gadus atrodas zem smaganas, tas var radīt neatgriezeniskas izmaiņas kaulā, tāpēc nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Vīnes zobārstniecības klīnikās esot pieņemts gudrības zobu profilaktiski izraut, kamēr tas vēl atrodas kaulā un nesāp.Taču pastāv arī viedoklis, ka viss organismā ir vajadzīgs, tāpēc gudrības zobs jārauj tikai tad, kad ir izraisījis problēmas.

Ja šķiet, ka gudrības zobam pietiek vietas, tas ir normāli attīstījies un to varēs salabot, smaganās var izdarīt nelielu griezienu, kas atvieglo tā šķilšanos. Novērtējot zoba stāvokli un izdarot rentgena uzņēmumu, ārsts ieteiks, vai zobu atstāt vai izraut. Sarežģītākos gadījumos zobu izņem mutes ķirurgs, izdarot griezienu smaganās un noņemot kaulaudus, kas apņem ieķīlēto gudrības zobu.