Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8772857t1h3185.jpg)
Nekustamo īpašumu uzņēmumos mudina izmantot darījumiem ar nekustamu mantu viņu starpniecību. Pirmkārt, tas ir ērti. Pārdevējs un pircējs ietaupa laiku un nervus, neskraidot pēc izziņām.
Otrkārt, tas ir izdevīgi. Kārto lietpratēji, kuriem ir pieredze darījumos ar nekustamu mantu. Treškārt, tas ir droši. Ilggadīgos, pazīstamos nekustamo īpašumu uzņēmumos parasti neielaižas blēdībās. Firmai pirmajā vietā ir labā slava. Ja to iedragā, tad turpmākais bizness var izputēt.
Bet par starpniecības pakalpojumiem jāmaksā. Darījumos ar dzīvokļiem — vidēji 5 procenti no darījuma summas. Procentus parasti maksā tas darījumā iesaistītais cilvēks, kura intereses pārstāv starpnieks. Vai iespējams pārdot dzīvokli pašam, iztiekot bez starpniekiem?
Viss ir iespējams
Diemžēl mūslaiku brīvajā pasaulē ir daudz iespēju. Var laimīgi pārdot vai nopirkt dzīvokli. Bet var vienā rāvienā palikt bez dzīvokļa un bez naudas. Visbiežāk blēdības notiek darījumos ar dzīvokļiem, tāpēc ka visvairāk ir gan pašu dzīvokļu, gan darījumu ar tiem. No darījuma drošības viedokļa dzīvokļa pārdevējs riskē mazāk nekā pircējs.
Pirmais darbs — atrast pircēju. Šajā ziņā it kā nav nekādu problēmu. Ar sludinājumiem pilnas avīzes. Tiesa, 90 procenti dzīvokļu pircēju ir starpnieki — privātpersonas un firmas, kuras uzpērk iespējami lētāk, lai vēlāk pārdotu dārgāk. Bet nevienam pircējam uz pieres nekas nav uzrakstīts. Rūdīts blēdis iepūtīs vientiesim galvā dzīvu gaili, ka ne aci nepamirkšķināsi. Un blēžu mums pilnas malas.
Visdrošākais veids
Pašlaik visdrošākais veids darījuma kārtošanai — ar bankas īpaši atvērtā darījuma konta palīdzību. Visdrošākais vairāku iemeslu dēļ. Darījuma konts nepieder ne pircējam, ne pārdevējam. Ja pārdevējs vai pircējs ir blēdis, tad tik un tā nevar neko noblēdīt.
Pircējs nevar «iesmērēt» pārdevējam viltotu naudu.
Pārdevējs var būt pilnīgi drošs, ka bankas izsniegtā nauda ir īsta. Pircējs nedabūs dzīvokli, bet pārdevējs naudu, kamēr neierakstīs īpašumu zemesgrāmatā. Šajā nolūkā pircējs, pārdevējs un banka noslēdz savstarpēju līgumu par darījuma konta atvēršanu. Līgumā ieraksta termiņus: kad pircējs iemaksā naudu darījuma kontā un kad no darījuma konta banka pārskaita naudu pārdevējam.
Darījuma konta līgumu var noslēgt pirms vai pēc pirkuma līguma. Ja darījuma konta līgumu noslēdz pēc pirkuma līguma, tad pirkuma līgumā jāieraksta, ka pircējs norēķināsies ar pārdevēju saskaņā ar turpmāk noslēgtā darījuma konta līgumā ierakstītajiem noteikumiem.
Darījumam ar konkrētu dzīvokli pircējs iemaksā pārdevēja prasīto summu darījumu kontā. Kad pircējs atnesis uz banku zemesgrāmatas apliecību, kas apliecina, ka īpašuma tiesības pieder pircējam, tad no darījuma konta banka pārskaita naudu pārdevējam.
Labi, bet bīstami
Var pārdot dzīvokli par skaidru naudu. Pārdevējam labi. Nauda uzreiz makā. Bet mūslaikos norēķins skaidrā naudā mēdz būt bīstamāks nekā ar bankas darījuma konta palīdzību.
Nauda no pircēja jāsaņem pirms pirkuma līguma parakstīšanas. Uz godavārda — sak, naudu saņemšu, kad iziesim no zvērināta notāra biroja ārā — parakstīt līgumu ir neprāts. Blēdīgs pircējs naudu pēc tam nesamaksās. Toties īpašuma tiesības uz dzīvokli jau piederēs pircējam. Bīstama var būt arī lielu naudas summu nēsāšana apkārt, pārskaitīšana nepiemērotās telpās, uztraukumā un steigā.
Pircēja dotā nauda, īpaši eiro, ko daudzi nav pat lāga redzējuši, var būt viltota.
Norēķinoties ar skaidru naudu, riskē arī dzīvokļa pircējs. Maksājot skaidrā naudā, pircējs var reģistrēt nopirkto dzīvokli zemesgrāmatā, kad vien grib. Kamēr reģistrēs, tikmēr var notikt zili zaļi brīnumi.
Blēdīgs pārdevējs var pārdot dzīvokli vēl kādam. Zemesgrāmatā var parādīties nenomaksātu parādu piedziņas. Zvērināta notāra apstiprināts pirkuma līgums pircēju neglābs. Pēc Civillikuma par īpašnieku uzskatāms tas cilvēks, kurš par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Vajadzīgie papīri
Ja pircējs atrasts un ja pārdevēju apmierina viņa piedāvātā summa, tad jāsāk kārtot papīri. Lai sāktu īpašuma tiesību nodošanas procedūru pircējam, jāuzraksta nostiprinājuma lūgums, kuru pārdevēja un pircēja klātbūtnē uzraksta un apstiprina zvērināts notārs. Zvērināta notāra apstiprināts nostiprinājuma lūgums ir dokuments, kas apliecina pārdevēja gribu pārdot dzīvokli pircējam.
Nostiprinājuma lūgumu dzīvokļa pircējs iesniedz zemesgrāmatu nodaļā. Lūgums ir dokuments, lai zemesgrāmatu nodaļā īpašuma tiesības pārrakstītu uz pircēja vārda.
Darījumam vēl nepieciešami:
- dzīvokļa īpašnieka zemesgrāmatas apliecība;
- namu pārvaldes vai dzīvokļu sabiedrības izziņa, kas apliecina, ka dzīvokļa pārdevējs nav parādnieks;
- kvīts par samaksāto valsts nodevu;
- kvīts par samaksāto kancelejas nodevu.
- pirkuma līgums.
- Valsts zemes dienesta izziņa par īpašuma kadastrālo vērtību;
- Valsts zemes dienesta īpašuma tehniskās inventarizācijas lieta (tā nedrīkst būt nokopēta no agrāk izdotās inventarizācijas lietas).
Dzīvokļa īpašuma atkārtotu tehnisko inventarizāciju veic:
- ja kopš pēdējās tehniskās inventarizācijas ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi;
- ja nav pagājuši 5 gadi, bet dzīvoklis ir pārbūvēts.
Tehniskajai inventarizācijai nepieciešamie dokumenti:
- iesniegums;
- īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti (pirkuma līguma vai vienošanās kopija, uzrādot oriģinālu).
- Pasūtījumu var izdarīt īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, uzrādot pasi (pilnvaru).
Pirkuma līgums
Pirkuma līguma tekstu var uzrakstīt pārdevējs un pircējs paši. Tam nav vajadzīgs zvērināta notāra apstiprinājums. Līguma projektu var lūgt uzrakstīt zvērinātam notāram. Bet šajā gadījumā zvērināts notārs gan var apstiprināt jebko. Par līguma saturu viņš neatbild.
Drošāk prasīt zvērinātam notāram notariālo aktu. Šajā gadījumā zvērināts notārs atbild par dokumenta saturu.
Pārdodot vai pērkot dzīvokli, septiņdesmit septiņas reizes jāizlasa līgumi un citi dokumenti, kuri būs jāparaksta. Nedrīkst ticēt jebkādiem solījumiem, kuri nav ierakstīti līgumā.
Piemēram, nedrīkst piekrist pircēja piedāvājumam ierakstīt pirkuma līgumā mazāku summu. Piedāvājums gan šķiet kārdinošs — jāmaksā mazāka valsts nodeva. Tāpēc uzrādīt pirkuma līgumos mazākas summas nekā patiesībā Latvijā ir ļoti populāri. Bet ja vēlāk pircējs izrādīsies blēdis un ja pirkuma līgums būs jāapstrīd tiesā, tad oficiāli dzīvoklis būs pārdots par tādu summu, kāda ierakstīta līgumā.
Kā gudri rīkoties, lai valstij jāmaksā mazāki nodokļi, tas jāprasa, piemēram,
Pirkuma līgumā jāieraksta termiņi, kuros pārdevējs izvāksies no dzīvokļa un nokārtos deklarāciju par jauno dzīvesvietu. Citādi dzīvoklis būs gan pārdots, bet bijušais īpašnieks rāmā garā krāmēs mantas maisā. Vai pārdevēja deklarētajā dzīvesvietā pienāks viņam domātas pavēstes un citi sūtījumi.
Sargi sevi pats…
Un tad arī Dievs tevi sargās! Šo teicienu der atcerēties ikvienam, kurš, iespējams, pirmo un pēdējo reizi mūžā pārdod vai pērk nekustamu īpašumu. Ne zvērināts notārs, ne zemesgrāmatu tiesnesis darījumu nekārtos un no blēžiem nepasargās.
Zemesgrāmatu nodaļā īpašniekam izsniegtā zemesgrāmata vēl neko nenozīmē. Kārtīgam īpašniekam vismaz reizi gadā der pārbaudīt ierakstus zemesgrāmatu nodaļā — pat neatkarīgi no tā, ko viņš grasās darīt ar īpašumu turpmāk. Uzsākot darījuma procedūru, ieraksti jāpārbauda zemesgrāmatu nodaļā gan pārdevējam, gan pircējam. Ikviens cilvēks var iegūt pietiekami daudz ziņu būtībā par jebkuru nekustamu īpašumu. Ja tās iegūst blēdis, tad ir tūkstoš shēmu, kā ātri īpašnieku atstāt ar pliku dibenu.