Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8788014t1he34c.jpg)
Beidzoties vasarai — festivālu laikam, grupas koncertējot atgriežas klubos. Tāpat katra nopietna grupa pēc albuma izdošanas dodas koncertturnejā. Šo visu sasummējot, iegūstam grupas «Z-Scars» Latvijas tūri. «Popcorn» sarunā ar grupas līderi Andri Kiviču mēģināja noskaidrot, kā tad puišiem iet!
— Kā jau tas pienākas pēc albuma izdošanas esam devušies koncerttūrē. Patiesībā dikti maz mūziķu pēdējā laikā to dara, jo nekad nevar zināt, vai tas atmaksāsies. Mēs tomēr riskējām. Nekā tāda īpaša — apzinīgi braukājam no vienas pilsētas uz nākamo un ar atdevi spēlējam! Interesanti ir tas, ka grupas pastāvēšanas laikā ir nospēlēts ļoti daudz koncertu! 14. oktobrī «Četros baltos kreklos» spēlēsim savu 500. koncertu! Tas viss ir tik ātri noticis!
— Vai daudz klausītāju apmeklē jūsu koncertus?
— Jā! Jelgavā bija ap tūkstoš cilvēku! Pagaidām aizvadītie trīs koncerti ir bijuši ļoti apmeklēti! Patiesībā tāds bija arī mūsu mazais mērķis — paskatīties, cik daudz cilvēku nāk mūs klausīties. Pēc tā var pateikt, cik aktuāls esi, jo ne pēc radio topiem, ne CD pārdošanas par to spriest nevar!
— Un cik aktuāli tad jūs esat?
— Viss kārtībā! Protams, nav tā, kā bija pirmajā tūrē, kad cilvēki palika ārā uz ielas, jo klubā vairs nebija vietas! Likās jau, ka tā būs visu mūžu! Taču lēnām jau parādās visādi jauni varoņi… Tas ir tāpat kā ar meiteni — padzīvo kopā kādus trīs gadus, un tad jau kļūst apnicīgi, ja viņa nemainās. Mēs arī tagad domājam par to, kā mainīties! Mums ir jauns ģitārists, kas piedod mūsu skanējumam pavisam savādākas, svaigākas krāsas. Tas viss ir kļuvis mazliet smagāks, ģitāra aizņem lielāku plašumu! No otras puses, nevar arī tā radikāli mainīties! Mūsu mājas lapā varam lasīt novēlējumus: «Palieciet tādi paši! Nekad nemainieties!» Tomēr saprotam, ka mazliet jāmainās…
— Vai grupai ir viegli spēlēt mazā klubā daudz cilvēkiem?
— Tik traki, kā mums tagad bija Jelgavā, nebija bijis nekad! Bija sanācis ap tūkstoti cilvēku klubā, kas paredzēts 700 apmeklētājiem. Vienkārši nebija ko elpot! Es pēc devītās dziesmas puišiem teicu, ka jāiet malā. Man bija sajūta, ka es ar tām drēbēm būtu pāris minūtes pastāvējis dušā! Pilnīgi viss slapjš! Es pacēlu kāju un no biksēm pilēja sviedri. Visa ģitāra notecējusi… Bet, no otras puses, baigi labās emocijas!
— Kas jūs attur no grandiozākas tūres rīkošanas?
— Es nākamvasar gribētu ko tādu, tikai kopā ar kādu grupu! Varētu ar «Dzelzs vilku», Detlefu, «Pienvedēja piedzīvojumiem» vai «R.A.P.». Jo tās ir grupas, kuras tiešām strādā uz skatuves! Vieni mēs tādai tūrei vēl neesam gatavi! Pirmām kārtām mēs nevaram atļauties pazust uz gadu, lai ko tādu sagatavotu. Mums ir par sevi jāatgādina ar jaunām dziesmām un koncertiem! Un mēs jau 2,5 gadus regulāri koncertējam katru nedēļu!
— Vai vari nopelnīt dzīvei, tikai spēlējot mūziku?
— Jā! Man ir prieks, ka pieprasījums nezūd! Varbūt kāds tagad teiks, ka Kivičs ir tīrā komercija, bet es tiešām lepojos ar to, ka varu dzīvot no mūzikas! Grupas puiši var nopirkt drēbes, kas viņiem patīk, labus instrumentus… Tas nav maz! Piemēram, tūres laikā mēs nopelnām ļoti labi! Bet vajag atcerēties arī to, ka tas ir darbs. Tie ir nepārtraukti mēģinājumi un trīs koncerti vienā nedēļas nogalē!
— Vai vari pateikt, kāds ir tavs «vidējais klausītājs»?
— Diemžēl šīs tūres koncertos klausītāji, kas ir jaunāki par 18 gadiem netiek iekšā. Līdz ar to es mazos neredzu, bet katru dienu «draugos.lv» saņemu daudz vēstuļu no viņiem! Tomēr man viņi patīk! Viņi nav tik ļoti samaitāti ar dzīvi un spēj atvērties un baudīt mūziku. Manuprāt, ja cilvēks nespēj baudīt vienu no skaistākajām lietām pasaulē, ir notikusi liela nelaime…
— Vai tu atbildi uz fanu vēstulēm?
— Ja man atsūta: «Čaviņa! Kā ietās?», es arī neko neatbildu! Bet, ja sūta daudz labu vārdu, vienkārši gribas pateikt paldies!
— Vai jūs kā grupa tiecaties uz kaut kādu mērķi?
— Protams, gribētos vairāk cilvēku koncertos! Jo nauda ir svarīga, un nevajag liekuļot, ka tā nav! Ir labi, ka vari visu sevi atdot mūzikai, ka tev nav visu dienu jāstrādā citur, lai paēstu! Un mēs noteikti mērķtiecīgi domājam par ārzemēm!