Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8788027t1h5f2e.jpg)
Pilsētas dzejnieks. Tā repa izpildītāju bū-š dēvē viņa cīņubiedri. Tagad izzināt jauno mākslinieku un viņa mūziku būs iespēja arī Tev, jo kopā ar dzejoļu krājumu klajā nāk viņa debijas albums «Nevietā».
bū-š: «Dzīvoju ar pārliecību, ka dzīve pati par sevi ir māksla. Hiphops ir mana māksla. «Runu zāle» ir mans hiphops…» Tā par sevi saka viens no hiphopa apvienības «Runu zāle» pārstāvjiem. «Savos tekstos es nerunāju par lietām, kas notiek apkārt, bet gan par to, ko un kā es redzu. Rakstu tāpēc, ka nevaru nerakstīt. Elpoju hiphopu 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.«
– Kā tu iepazinies ar hiphopu?
– Atceros, kā 1994. gadā tirgū nopirku «Cypress Hill» kaseti un braucu mājās klausīties. Sētas čaļi sauca ārā, bija jāiet risināt ikdienas lietas, bet man tā mūzika… Neaizgāju. Kopš tā laika arī sāku staigāt platās biksēs. Tomēr tā nopietni tas sākās kādā 2000. gadā. Tad sāku taisīt muzonu un rakstīt tekstus. Pakāpeniski iepazinos ar pārējiem «Runu zāles» vīriem, un tālāk jau viss notika pats. Sākās koncerti, un nu ir albums!
– Vai tu atceries savu pirmo koncertu?
– Pirmais koncerts, kurā uzstājos pats ar savu dziesmu, bija pirms diviem gadiem Dzelzceļa muzejā. Uztraucies biju, bet tā īsti laikam nekas netrīcēja. Tikai visu laiku tā neziņa — kā skanēs? Bet, kad uzkāpu uz skatuves, iestājās miers un likās, ka vēl trīs stundas varētu neiet nost! Pats katrā ziņā biju apmierināts!
– Vai tev koncertos noticis kas neparasts?
– Visādi jau bijis! Piemēram, reiz pēc koncerta pienāk klāt meitene un paprasa, kā mani sauc, pasaka, ka viņai ļoti ir patikusi mūsu uzstāšanās, bet vispār jau viņa esot metāliste. Forši! Esmu arī pakritis uz skatuves, aizķeroties aiz monitora. Taču es kārtīgi visu noskaitīju, pakritu, piecēlos un skaitīju tālāk. Man pat šķiet, tas tur iederējās pēc konteksta. Kā reaģēja klausītāji? Atsaucīgi! Droši vien domāja, ka tas mans skatuves šovs!
– Vai tu iestudē deju soļus?
– He, es nemāku dejot. Un man nav arī kārtīgas ķēdes kaklā.
– Pastāsti par savu pirmo albumu!
– Tas ir stāsts par pilnīgu citu pasauli, kuru es esmu nosaucis par Nevietu. Tam visam nav nekāda sakara ar normālu cilvēku…
– Pat ne ar Maiklu Džeksonu?
– Heh, pat ne ar Maiklu! Tā ir cita pasaule, kuru es pats kā vīziju esmu uzbūris. Albums ir viena no 1000 versijām par mani. Bet es zinu, ka katru manu teikumu var uztvert dažādos variantos, un nejūtos atbildīgs par to, kā kurš dzird un saprot! Albumā ir 18 dziesmas, kam klāt ir 80 lapaspušu biezs dzejoļu krājums. CD jāklausās viss kopā, nevajag dziesmas raut ārā no konteksta. Kāpēc? Jo katra nākamā dziesma skaidro iepriekšējo! Pirmā dziesma ir «Visu redzu». Jūs jautāsiet: «Kā tu vari visu redzēt?» Atbildi sniedz otrā dziesma «Melnbaltās bildēs». Ja kādam vēl kaut kas ir neskaidrs, teiksim: «Kas — tu krāsas neredzi?», viņš atbildi var atrast trešajā un ceturtajā dziesmā «Kad», «Rīga salst».
– Tevi dēvē par pilsētas dzejnieku!?
– Esmu Rīgas puika! Centra puika! Neslavēju sevi kā baigo dzejnieku, bet Rīga ir tas, ko mīlu. Citādi es nevaru, arī tagad dzīvoju centrā.
– Kāpēc albumam līdzi nāk grāmata?
– Ir tāda lieta kā hiphops, kas pašlaik ir viens no izplatītākajiem mūzikas stiliem pasaulē. Klubos, katrā otrā mašīnā skan hiphops, bet mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka Latvijā hiphopa nav! Vienkārši neesot! Grāmatas mērķis bija parādīt, ka ir un ka tas nav tikai jaunu puišeļu lēkāšana un sprēgāšana. Tā ir saturiskākā mūzika, jo patiesībā vienā dziesmā ir ap 400–500 vārdu. Mērķis ir arī parādīt, ka reps, kas ir runa, ko runā ritmā, ir dzejas forma. Pat baudāma dzejas forma. Arī cilvēkam, kas klausās tikai hiphopu, likt paņemt rokā grāmatu un atgādināt par tās spēku.
– Kā ar sienu apzīmēšanu, kas it kā piederoties hiphopam?
– Nu uzrakstus bū-š uz sienām nepūšu. Esmu vai nu jau izaudzis no tā, vai arī neesmu vēl izaudzis līdz tam. Katrā ziņā nejūtu vajadzību pēc tā visa. Bet riktīgiem grafiti puikām liels respekts.
– Plakātus gan pa kluso līmējat!
– Cik nu pa kluso! Uz Barona ielas, kur apkārt staigā cilvēki… Bet viņiem jau ir vienalga! Viņiem viss ir po**j!
– Atvadoties izstāsti, kur tavs albums būs pieejams?
– «Valters un Rapa» grāmatu veikalos iespējams iegādāties dubultrelīzi no «Runu zāles». Reinšteina un bū-š solo albumus grāmatās. Sīkāka informācija mūsu mājaslapā [s:9514].