/nginx/o/2018/07/12/8789571t1h28c6.jpg)
Gadu nodzīvojis un nostrādājis Īrijā, reperis Kurts atgriezies uz dzīvi Latvijā. Intervijā «Popcorn» viņš stāsta par jauno albumu un pašreizējo situāciju latviešu hiphopā.
— Kur pazuda projekts «STA»?
— Mēs bijām kā projekts jau pašā sākumā un pēc kāda laika to visu pārtraucām! Žaks izdeva soloalbumu, es gadu strādāju Īrijā. Tagad beidzot kopā ar DJ Krī esmu ierakstījis albumu.
— Tātad albums jau ir gatavs?
— Tas bija gatavs jau pirms gada. Vienreiz atbraucu no Īrijas atvaļinājumā un 10 naktīs to ierakstīju. Kad otrreiz atbraucu uz Latviju, DJ Krī bija sācis māsterēt. Pašreiz albums nodots mūzikas izdevniecībai. Albumā ir 16 dziesmas, un tā nosaukums ir «Pilsētas leģendas, 1. daļa» (tātad būs arī otrā daļa). Albuma ierakstā piedalās Ozols, Viesturz, Erviss, AG. Lai gan muzikālais materiāls ir gatavs, tagad vēl gaidu atbalstītājus, kas sponsorētu izdošanu. Vairāk savu naudu ieguldīt nespēju, jo tas neatmaksājas. Tāpat visi visu kačā internetā.
— Vai sponsorus nevar atrast tāpēc, ka tas ir hiphops?
— Vainīgs nav formāts. Mūsdienās diskus neviens nepērk, jo lētāk ir nokačāt internetā. Taču mēs aktīvi koncertējam gan ar DJ Krī, gan ar Ozolu. Arī ar jauno reperi Nātri. Vispār ir daudz jaunu censoņu, un tas viss uzņem apgriezienus. Drīzumā arī Gacho, R-viss… arī Gustavo iznāks jauni diski. 22. septembrī tādam māksliniekam kā Bush nāk ārā albums. Tā ka būs ļoti interesanti. Mums pašlaik vienkārši nav ne televīziju, kur klipus demonstrēt, ne arī īpaši daudz pretimnākošu radiostaciju. Mēs pat domājam paši kaut kādu mediju sev organizēt, jo galu galā hiphopa kultūra Latvijā ir diezgan milzīga!
— Un kā jūs uzņem koncertos?
— Tie, kas klausās manu mūziku, uzņem lieliski. Ir arī tādi, kas mani aizmirsuši vai vispār nekad nav dzirdējuši. Piemēram, tikko bija milzīgs koncerts Ogrē. Uzstājos pirms Gustava… Tur bija tā diezgan smieklīgi — man pienāca klāt un prasīja: «Gustav, uzdziedi!»
— Kādas starp hiphopa pārstāvjiem šobrīd ir attiecības? Kādreiz bija…
— …kādreiz bija karš! Pēc tam bija pamiers, un tagad ir pilnīgs miers. Lielākā daļa saprot — lai kaut ko sasniegtu tālāk, vajag darboties miera apstākļos. Mums gribot negribot sanāk satikties citam ar citu! Katrā ziņā es jau sen dzīvoju mierā.
— Kādreiz reperi dalījās divās pusēs — vieni ar Ozolu, otri ar Gustavu. Kurā pusē biji tu?
— Gustavs mūs pamanīja pirmais un deva «STA» milzīgu atbalstu. Vēlāk mūs aicināja koncertēt Ozols. Tie koncerti man deva lielu skatuves pieredzi. Tad atkal, kad sākās «STA» tūre, sanāca vairāk būt kopā ar Gustavo. Godīgi sakot, toreiz dažas lietas, kas norisinājās ap Ozolu, man bija nepieņemamas.
Un tad kādā brīdī sapratu, ka nevaru uzspiest citiem savu pārliecību un pasaules uztveri. Katrs no mums dzīvo savu dzīvi. Tad es mēģināju izlīgt mieru ar Ozolu, un it kā man tas arī izdevās.
— Kas tev pašam no jaunajiem puišiem patīk?
— Man patīk tas, ko rada Bush no «Runu zāles». Viņš ir tāds pilsētas dzejnieks. Tāpat kā es.:)
No Īrijas atgriezos ar domu, ka hiphopam Latvijā ir jāattīstās tālāk. Lai arī situācija hiphopā pašreiz ir ļoti bēdīga, pastāv cerība, ka drīzumā viss mainīsies uz labo pusi. Piemēram, man pat ir uzradušies oponenti. Tas man patīk, jo par vietu uz skatuves būs jāpacīnās. Reps ir stipro cilvēku mūzika. Ja tu necīnies, tevi noēd. Vājš cilvēks jau nevar iziet uz skatuves un likt masām sevī ieklausīties.
— Vai tevi iedvesmo tas, ka kādam ir jāatbild uz tev veltītu dziesmu?
— Jā! Ja uzradīsies pienācīgi pretinieki, es noteikti atbildēšu! Man pat tas patiktu. Esmu viegli aizkaitināms un savas patiesības vārdā varu arī nogalināt… ar vārdiem… uz skatuves ar mikrofonu… he!
— Vai tev ir kādreiz gribējies skriet nost no skatuves aiz bailēm, uztraukuma?
— No bailēm — nē. Bet nesen mums bija labdarības koncerti skeitparkos. Un tad bija tāda sajūta, ka tikpat labi es varētu tur nebūt, jo lielākai daļai tas bija vienaldzīgi.
Man vislielākais uztraukums bija tad, kad 1999. gadā uzstājās «Fact», «Roolmakaz» un mēs — «STA». Atceros, kā «Pulkvedī» izgāju uz skatuves un man trīcēja rokas. Balss ne! Tieši rokas! Palīdzēja tas, ka bija jātur mikrofons.
Jau ilgu laiku hiphops Latvijā dzīvo pagrīdē. Pamirušas arī visas interneta lapas. Bet drīz Ozola «Streetshops» vērs vaļā saitu, tad, cerams, sāksies kustība. Es iekšēji jūtu, ka kaut kam ir jānotiek. Pārāk ilgi bijis klusums, un tagad kaut kam ir jāsākas! Ozols tagad atbalsta Latvijas zināmākos MC. Savstarpējs atbalsts tomēr ir svarīgs. Neviens no malas to mums nesniedz.