Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8789745t1h97bb.jpg)
Bijusī Rīgas domes ēka Valdemāra ielā jau gandrīz divus gadus stāv tukša un neizmantota. Tikai vakar valdība beidzot nolēma to nodot aģentūrai «Valsts nekustamie īpašumi», kura pēc ēkas atjaunošanas to iznomātu vēsturiskajai īpašniecei — Ārlietu ministrijai.
Nekustamā īpašuma nozares eksperti atzīst, ka divu gadu laikā, iznomājot vecās domes ēkas telpas, valsts būtu varējusi iegūt vairākus simtus tūkstošus vai pat miljonu latu.
Kā RB informēja Rīgas domes Saimniecības pārvaldes Ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Egle, Ārlietu ministrija ēku reāli pārņēma jau 2003. gada decembrī — mēnesi pēc tam, kad ar lielu pompu tika nosvinēta domes pārvākšanās uz Rātsnamu. Vēl kādu laiku ēkā gan atradās dažas domes struktūrvienības, taču pašvaldībai ar to vairs nav nekāda sakara. «Par tās [ne] izmantošanu šobrīd pilnībā atbild Ārlietu ministrija,» uzsvēra A. Egle.
Rekonstrukcijas projekts «ar bārdu»
«Nepiekrītu formulējumam — jautājums par ēkas izmantošanu ir ievilcies,» sarunā ar RB sacīja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Atis Lots. Fakts, ka Ārlietu ministrija gandrīz divu gadu laikā nav atradusi iespēju ievākties sev piederošajā ēkā, esot racionāli pamatojams. Un proti — gandrīz divus gadus esot prasījusi ēkas pārbūves projekta izstrāde. Jau īsu brīdi pirms ēkas pārņemšanas no domes tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja arhitektu birojs «LX grupa». Projekts pabeigts tikai šovasar, un uzreiz izsludināts jauns konkurss — jau par ēkas rekonstrukcijas darbu veikšanu. 31. augustā beidzies termiņš priekšlikumu iesniegšanai, saņemti četru pretendentu priekšlikumi, un šobrīd notiek to izvērtēšana, stāstīja A. Lots. Visticamāk, uzvarētājs tiks nosaukts novembrī.
Viņš gan nevēlējās precīzi prognozēt, cik ilgi varētu notikt paši rekonstrukcijas darbi, aptuveni lēšot, ka vismaz gadu. Tas neesot vienkārši, jo ēka ir faktiski jāpārbūvē, to pielāgojot NATO un Eiropas Savienības drošības prasībām. Tāpat jāuzbūvē jauna konferenču zāle un mansards, klāstīja A. Lots.
Minēto iemeslu dēļ ēkas rekonstrukcija ir dārga — četri būvniecības konkursa dalībnieki ir nosaukuši cenu robežās no 5,7 līdz 7,1 miljonam latu. Savukārt rekonstrukcijas projekta izstrāde ir maksājusi 144 000 latu.
Ēku «atņem» Ārlietu ministrijai
Valdība vakar pieņēma lēmumu veco domes ēku noņemt no Ārlietu ministrijas bilances, to nododot Finanšu ministrijas pārraudzībā esošajai aģentūrai «Valsts nekustamie īpašumi». Tai savukārt pēc ēkas rekonstrukcijas pabeigšanas tā būs jāiznomā Ārlietu ministrijai, stāstīja A. Lots.
Tā kā ēka ar valdības lēmumu tiks nodota «Valsts nekustamajiem īpašumiem», vakar netika pieņemts lēmums tās pārbūvei nākamā gada valsts budžetā atvēlēt sešus miljonus latu. Tagad pašiem «Valsts nekustamajiem īpašumiem» ir jāizstrādā tās apsaimniekošanas plāns un jāizrēķina, kādas nomas maksas aģentūrai kā teorētiski neatkarīgai institūcijai jāiekasē no ministrijas, lai atpelnītu ieguldījumus rekonstrukcijā. Savukārt pēc tam valdībai jāpieņem lēmums par attiecīgu papildu budžeta līdzekļu piešķiršanu ministrijai.
Neracionāla saimniekošana
Tā īsos vārdos var atreferēt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītāja, firmas «Latio» prezidenta Edgara Šīna viedokli par valsts iestāžu [bez] darbībām ap veco domes ēku. Pirmkārt, nav izprotams, kāpēc apsaimniekotājs — Ārlietu ministrija — divu gadu laikā nav atradis pielietojumu, lai ēka nestu peļņu. Tā ir ideālā vietā — pašā Rīgas centrā, turklāt tai tieši blakus ir vērienīga pazemes autostāvvieta, uzsvēra E. Šīns.
Pēc viņa domām, pieprasījums pēc birojiem šajā ēkā būtu ļoti liels, pat neskatoties uz tās samērā nolaisto stāvokli.
«Par kvadrātmetru izmantojamu telpu šajā ēkā varētu prasīt nomas maksu vismaz 3-5 latus mēnesī,» atzina E. Šīns. Ir gan grūti pateikt, cik lielu daļu no kopējiem ēkas 10 000 kvadrātmetru aizņem «izmantojamā platība», bet, ja pieņem, ka tāda ir visa ēka, nomas maksās Ārlietu ministrija varētu iekasēt vismaz kādus 30-50 tūkstošus latu mēnesī jeb attiecīgi 630-840 tūkstošus latu 21 mēneša laikā, kopš ēku ir pārņēmusi ministrija.
Izpētot «Latio» pārskatus par biroju telpu nomas maksām Rīgā, RB secināja, ka trešās jeb C kategorijas telpu vidējā nomas maksa mēnesī ir 7 eiro par kvadrātmetru. Lai gan pēc telpu stāvokļa vecā domes ēka varētu atbilst šai kategorijai, atrašanās vieta izcenojumus varētu krietni «pastiept» uz augšu. Jebkurā gadījumā, ņemot vidējo rādītāju šāgada augustā, iznāk, ka par 10 000 ēkas kvadrātmetriem mēnesī varētu iekasēt pat 70 000 latu, bet 21 mēneša laikā — 1,47 miljonus eiro.
E. Šīns arī pauda neizpratni par plānoto sešu miljonu latu ieguldīšanu ēkas atjaunošanā, uzsverot, ka jaunas modernas ēkas izbūve maksātu lētāk. Nav arī skaidrs, kāpēc valsts iestādes tik ļoti grib pašas būvēt, jo lētāko risinājumu varētu atrast, izsludinot konkursu par telpu iznomāšanu vai pārdošanu Ārlietu ministrijas vajadzībām brīvajā tirgū.