Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8796663t1h8710.jpg)
Rīgas dome pēkšņi mainījusi jau vairākus gadus virzīto autoostas attīstības koncepciju, kas paredzēja atjaunot tagadējo autoostu Prāgas ielā un būvēt papildu autoostu Torņakalnā. Pastāv versija, ka minētās pārmaiņas saistītas ar nekustamā īpašuma spekulantu interesēm.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pirms pāris nedēļām pēkšņi «uzpeldēja» jautājums par jauna vērienīga būvniecības projekta ieceri tagadējā Rūpniecības preču tirgus vietā kvartālā starp Turgeņeva, Gogoļa, Gaiziņa un Maskavas ielu.
Komiteja nolēma šo zemes gabalu rezervēt pašvaldībai «multimodāla platformas» un ar to saistītu funkciju izpildei. Kā RB pārliecinājās, aptaujājot komitejas deputātus, zem «multimodāla platformas» nepārprotami slēpjas jaunas autoostas izbūve, kas varētu apkalpot gan pilsētas, gan piepilsētas un starppilsētu autobusus, pilsētas mikroautobusus utt. Vārdu sakot, tā būtu funkciju miksāža starp tagadējo Rīgas starptautisko autoostu, mikroautobusu galapunktu iepretim Centrālajai stacijai un pārslogotajām pilsētas galvenajām sabiedriskā transporta pieturvietām pie Centrāltirgus un stacijas.
Autoostas vadība neizpratnē
«Mūs satrauc tas, ka ilgus gadus esam strādājuši pie pilnīgi citas nākotnes koncepcijas, bet tagad pilsētas plāni pēkšņi mainās,» RB atzina a/s «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Proti, pašvaldība šim uzņēmumam jau iznomāja zemi Torņakalnā jaunas papildu autoostas izbūvei, bet domes Pilsētas attīstības departaments iepriekšējā domes sasaukuma laikā konceptuāli atbalstīja somu investoru «S.R.V. International» projektu tagadējās autoostas fundamentālai pārbūvei.
Vēl vairāk — šovasar domes Satiksmes un transporta lietu komiteja jau pieņēma konkrētus lēmumus, kas tagad nonāk pilnīgā pretrunā ar jaunajiem plāniem. RB jau rakstīja, ka komiteja nolēma atbalstīt 50 000 latu piešķiršanu jaunās Torņakalna autoostas piebrauktuvju projektēšanai, kā arī atbalstīt autoostas vadības iesniegto «vecās» autoostas transporta organizācijas shēmu, kas paredz ar estakāžu palīdzību atvieglot autobusu iebraukšanu un izbraukšanu autoostā.
Kā izriet no V. Gromules teiktā, autoosta pagaidām nekādā veidā netiek informēta par plānotajām izmaiņām, kas būtiski skar uzņēmuma attīstību. Ļaunākais scenārijs esot šāds — «vecajā» autoostā nekādas investīcijas netiek ieguldītas un tā pamazām sabrūk, rezerves autoosta Torņakalnā netiek uzbūvēta, bet jauno projektu realizēt vēl nav paspēts. Savukārt pilsēta tādā gadījumā paliek vispār bez autoostas.
RB jau rakstīja, ka jauno autoostu Torņakalnā bija plānots uzbūvēt līdz 2007. gadam. Ļaunākajā gadījumā, ja tagadējā autoosta vairs neizturētu pieaugošo tehnisko slodzi (tā ir būvēta uz pāļiem, kas pamazām nosēžas, turklāt autobusu pieturvietām pamazām gāžas virsū dzelzceļa uzbērums), pārejas laikā visus autobusus varētu novirzīt uz turieni.
Sola Bukingolta ēna
Kur varētu slēpties iemesls pēkšņajai domes vadības viedokļa maiņai? Zināmu pavedienu uz notiekošā patiesajiem cēloņiem varētu sniegt fakts, ka par Rūpniecības preču tirgu interesi jau bija izrādījis uzņēmums «GB Invest», kas, pēc aģentūras LETA ziņām, ir cieši saistīts ar politiski ietekmīgo nekustamā īpašuma spekulantu un partijas «Jaunais laiks» sponsoru Solu Bukingoltu, kā arī bijušo «Interpegro» vadītāju Venjaminu Gurēviču.
Minētā zemes gabala, kas atrodas ideālā vietā, nomnieks šobrīd ir pašvaldībai pilnībā piederošā a/s «Rīgas centrāltirgus». Pērnā gada nogalē tā izsludināja konkursu par apakšnomnieku piesaisti, kurā pieteicās un uzvarēja viens pretendents — «GB Invest». Uzņēmums vēlējās no tirgus nomāt šo teritoriju, lai tur celtu pazemes autostāvvietu, vairākas daudzfunkcionālās sabiedriskās un darījumu ēkas, ēdināšanas uzņēmumus, izklaides centru, mākslinieku darbnīcas un galerijas, dzīvojamās un biroja telpas, četrzvaigžņu viesnīcu utt.
Domes Īpašuma departaments šovasar gan atzina, ka konkurss ir uzskatāms par nelikumīgu, jo a/s «Rīgas centrāltirgus» nebija nekādas tiesības ar zemi rīkoties pašvaldības vārdā. To sarunā ar RB šajās dienās atzina arī Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (Latvijas Pirmā partija), uzsverot — šim konkursam un tā «uzvarētājam» neesot nekāda sakara ar ideju par jaunās autoostas izbūvi. A. Ameriks gan nenoliedza, ka «GB Invest» joprojām esot interese par šo zemes gabalu. Taču tad, ja autoosta tur tiešām tiks būvēta, iespējamā privātā investora piesaiste notikšot uz konkursa pamata un «GB Invest» tajā nebūšot nekādu priekšrocību.
Politiķi noskaņoti optimistiski
Pārrunājot jaunā projekta ideju ar A. Ameriku, kā arī Tautas partiju pārstāvošo Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edmundu Krastiņu un TB/LNNK pārstāvi, par satiksmes lietām atbildīgo Rīgas vicemēru Jāni Birku, RB secināja, ka politiskā līmenī vīzija par notiekošo jau ir gandrīz skaidra. Neviens no politiķiem nešaubījās, ka jaunā «multimodālā mezgla» izveide Rūpniecības preču tirgus vietā ir iespējama un nepieciešama.
Argumenti — sabiedriskā transporta pieturvietas Centrālās stacijas rajonā ir pārslogotas un izmētātas, pašreizējā mikroautobusu galapunkta zemes īpašnieks grib pārtraukt nomas līgumu ar pašvaldību, tagadējā autoosta tikko spēj uzņemt autobusu plūsmu, kā arī pamazām nosēžas, un nav skaidrs, kurā brīdī tajā iestāsies avārijas situācija. Domnieki pēkšņi arī nonākuši pie secinājuma, ka plānotā Torņakalna autoosta nav izdevīgā vietā, jo tāpat tās savienošanai ar centru nāktos nodrošināt biežu sabiedriskā transporta satiksmi. Argumenti par nākotnē gaidāmo Zemgales tilta būvi, pašvaldības administratīvās ēkas pārcelšanu uz Torņakalnu, kā arī par jauna pilsētas centra izbūvi tagadējā mazdārziņu rajonā Vienības gatves sākumā politiķiem vairs nešķiet pietiekami pārliecinoši. Savukārt ideja par fundamentālu esošās autoostas pārbūvi neesot īstenojama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iebildumu dēļ.
E. Krastiņš arī uzsvēra, ka nekāda vērienīgu tirdzniecības centru vai citu objektu būve blakus (zem, virs) iecerētās autoostas nenotikšot, jo to nepieļaujot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns. «Lai gan, protams, jebkurai autoostai ir nepieciešami kādi veikali, ēdināšanas iestādes, varbūt arī viesnīca,» atzina Pilsētas attīstības komitejas šefs.
Minētā zemes gabala, kas atrodas ideālā vietā, nomnieks šobrīd ir pašvaldībai pilnībā piederošā a/s «Rīgas centrāltirgus». Pērnā gada nogalē tā izsludināja konkursu par apakšnomnieku piesaisti, kurā pieteicās un uzvarēja viens pretendents — «GB Invest». Uzņēmums vēlējās no tirgus nomāt šo teritoriju, lai tur celtu pazemes autostāvvietu, vairākas daudzfunkcionālās sabiedriskās un darījumu ēkas, ēdināšanas uzņēmumus, izklaides centru, mākslinieku darbnīcas un galerijas, dzīvojamās un biroja telpas, četrzvaigžņu viesnīcu utt.
Domes Īpašuma departaments šovasar gan atzina, ka konkurss ir uzskatāms par nelikumīgu, jo a/s «Rīgas centrāltirgus» nebija tiesību ar zemi rīkoties pašvaldības vārdā. To RB šajās dienās atzina arī Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (Latvijas Pirmā partija), uzsverot — šim konkursam un tā «uzvarētājam» neesot nekāda sakara ar ideju par jaunās autoostas izbūvi. A. Ameriks gan nenoliedza, ka «GB Invest» joprojām esot interese par šo zemes gabalu. Taču tad, ja autoosta tur tiešām tiks būvēta, iespējamā privātā investora piesaiste notikšot uz konkursa pamata un «GB Invest» tajā nebūšot nekādu priekšrocību.