Utis, sifiliss, gonoreja, C un B hepatīts, kā arī HIV ir neliela daļa no seksuāli transmisīvajām slimībām, kuras var «sarūpēt», stājoties dzimumattiecībās ar partneri, kas pārnēsā tās. Jāārstējas abiem partneriem, taču vīrieši mēdz domāt, ka zāļu lietošana uz viņiem neattiecas.
Seksuāli transmisīvās infekcijas ir infekciju slimības, ko var iegūt, mīlējoties bez prezervatīva. Tiesa gan, visdrošākais veids, kā no tām izsargāties, ir atturēšanās no seksa. Visas seksuāli transmisīvās infekcijas var iedalīt divās daļās — virusiālajās (izraisa vīrusi) un bakteriālajās (izraisa baktērijas). Baktēriju izraisītās seksuāli transmisīvās infekcijas, salīdzinot ar vīrusu izraisītajām, ir ārstējamas. Tādas saslimšanas kā urogēnā homedioze, gonoreja un sifiliss — tās visas ir bakteriālās un tātad ārstējamas. Savukārt vīrusu izraisītas seksuāli transmisīvās slimības ir HIV/AIDS, hepatīts, herpes, kondilomas un citas.
Nekasies, bet meklē ārstu
Seksuāli transmisīvās slimības iegūst seksuālā ceļā. Starp tām ir tādas, kurām inkubācijas periods ir ļoti īss — no dažām stundām līdz dažām dienām —, un slimības, kurām šis periods ilgst no trīs nedēļām un vairāk.
Pazīmes, kas liecina par saslimšanu, piemēram, ir dzimumorgānu iekaisumi, apsārtums, nieze, dedzinoša sajūta, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes, ilgstošs nespēks, caureja, strauja svara zaudēšana, biežas aukstumpumpas, strutainas infekcijas, izdalījumi no dzimumorgāniem, nepatīkama smaka dzimumorgānu apvidū, biežāka vajadzība urinēt, kārpas, pietūkums, izsitumi, čūlas un citas. Iegūts imūndeficīta sindroms, ko izraisa HIV vīruss, ir AIDS. Tā ietekmē iet bojā baltie asinsķermenīši, kas nodrošina cilvēka dabisko imunitāti, un organisms vairs nespēj cīnīties ar infekcijām. Hepatīts jeb dzeltenā kaite norit ar dažādas pakāpes aknu bojājumiem. Un drošākais izsargāšanās veids ir vakcinācija.
Hepatītam ir vairāki veidi:
Arī utis…
«Ātrāk var konstatēt trihomonozi un gonoreju, to simptomi parādās dažu dienu laikā. Paciente jūt sāpes, ir slikta smaka un urinācijas problēmas. Šādi simptomi var būt arī vīrietim. Arī utis tiek pieskaitītas pie transmisīvajām slimībām. Šie kukainīši mēdz ieperināties kaunuma apmatojuma daļā, radot izsitumus un niezi. Ginekologs ir pirmais, kurš konstatē, ka pacientam ir utis. Lai ieraudzītu niezes vaininiekus, jābūt ļoti asai redzei un jāzina, kādas izskatās šīs sīkbūtnes. Starp seksuāli transmisīvajām saslimšanām ir arī sifiliss, hlamīdijas un tās slimības, kuru simptomus meklē asinīs, — HIV, B un C hepatīts. Pēdējo var iegūt caur asinīm, piemēram, lietojot narkotikas,» skaidro «Latvijas Ģimenes centra» ginekoloģe Ilze Lieljure. Joprojām pastāv mīts, ka, nododot asinis, var iegūt kādas nelāgas slimības. Tas neatbilst patiesībai — pirms cilvēks kļūst par donoru, viņam pārbauda asinis.
Sieviete — grēkāzis
Cilvēki joprojām ir neapzinīgi un, izvēloties vienas nakts dzimumsakarus, ir pārliecināti, ka nekas ļauns nenotiks. Viņi domā: «Tikai vienu reizīti, man noteikti nekāda kaite nepiemetīsies.» Bet, kad nelaime klauvē pie durvīm, jau ir par vēlu. Ginekoloģe norāda, ka arī ģimenē attiecības ne vienmēr ir tik stabilas, un mēdz būt gadījumi, kad slimības nēsātājs pat nezina, ka viņam kas kaiš. Praksē novērots, ka drosmīgākas ir sievietes — viņas nekautrējas meklēt palīdzību pie ārsta. Lieljure stāsta, ka bieži ir gadījumi, kad par slimību sūdzas vīrietis, bet izmeklēties sūta sievieti. Tieši sieviete tiek padarīta par grēkāzi: «Tu aizej — ja tev kaut ko atradīs, es arī aiziešu.» Tāda ir vīrieša loģika.
Šāda rīcība, no vienas puses, ir gļēvulība, bet, no otras, — tajā slēpjas arī daļa patiesības, jo, ņemot vērā sievietes anatomisko uzbūvi, tieši sievietei seksuāli transmisīvās slimības parādās ātrāk. Neraugoties uz to, kuram no partneriem konstatē saslimšanu, ārstēties vajag abiem.
Daktere pieredzējusi arī tādas situācijas, kad sieviete, kurai konstatēta saslimšana, ārstējas, bet viņas partneris atsakās to darīt, apgalvojot, ka viņam nekas nekaiš. Sieviete šādi tiek pazemota, un vīrietis nerēķinās ar to, ka, turpinot dzimumdzīvi ar to pašu partneri, turklāt bez prezervatīva, pēc kāda laika sieviete atgriezīsies ginekologa krēslā un kaite būs tā pati.
Nepietiek, ja lieto viens
Ārstējoties sieviete spiesta lielos daudzumos lietot antibiotikas, kas nonāvē slimību izraisījušos mikrobus, taču vienlaikus bojā iet arī «labie mikrobi». «Cilvēkam krītas imunitāte, esošajām kaitēm pievienojas jaunas, un, ja antibiotikas jādzer divas trīs reizes gadā, nav jābrīnās, ka sāk pastiprināti slimot ar saaukstēšanās slimībām,» norāda Lieljure.
Arī atklātība starp ārstu un pacientu ne vienmēr tiek ievērota. Tāda pati situācija ir starp vīrieti un sievieti. «Bijuši gadījumi, kad zāles izraksta gan sievietei, gan vīrietim, un tajā pašā laikā ne viņai, ne man neienāk prātā, ka ir vēl trešā persona, kura būtu jāārstē. Jāņem vērā, ka šai trešajai personai arī ir draugs vai draudzene — ja kaut viens šajā posmā paliek neārstēts, viss atkal sākas no gala, visi atkal jāārstē,» — tā Lieljure. Iespējams, daudzi joprojām ir pārliecināti, ka dažādas ar gultas dzīvi saistītas saslimšanas var iegūt, vienīgi stājoties dzimumattiecībās, taču ar sifilisu un C hepatītu iespējams inficēties arī orāli. «Pēdējā laikā aizvien vairāk parādās C hepatīta pacientu, bet tas saistīts arī ar to, ka šo slimību vairāk meklē. Iespējams, ka agrāk situācija bija tāda pati, vienīgi par to nerunāja,» uzsver Lieljure. Jāpiebilst, ka bez pacienta ziņas ārsts nedrīkst veikt pārbaudes HIV un C hepatītam. Tas aizliegts ar likumu. «Līdz šim nav bijuši gadījumi, kad cilvēki atteiktos. Šādas pārbaudes parasti ierosina pirms nopietnām operācijām, jo to laikā arī ārsts sevi var savainot un no asinīm iegūt HIV vai C hepatītu. Neviens no tā nav pasargāts,» sarunas beigās vēl teic Lieljure.