Lai kliedētu mītus par braukšanu ziemā, VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) interneta lapā publicējusi vairākus raksturīgākos apgalvojumus un to atspēkojumus.
Cenšas kliedēt mītus par braukšanu ziemā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, daudzi autovadītāji uzskata sevi par pietiekami pieredzējušiem, lai braukšana ziemas apstākļos nesagādātu problēmas un viņi varētu justies droši. LVC norāda, ka uz ceļa ir arī citi cilvēki, tāpēc šoferim jābūt modram un viņš nedrīkst kļūt pārgalvīgs. Nekad nevar zināt, cik pieredzējis ir blakus braucošās automašīnas vadītājs, norāda ceļu pārvaldītājs.
Tāpat LVC norāda, ka ne vienmēr ziemas laikā braukšana ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm, ir efektīvāka un drošāka. Tās esot labākas tikai atkalā un uz apledojuša ceļa.
Speciālisti vēlas arī kliedēt mītu, ka starp vissezonas un ziemas riepām nav atšķirības. Viņi skaidro, ka ir vairāki iemesli, lai lietotu ziemas riepas. Piemēram, protektora dziļums ziemas riepām ir aptuveni par 30% lielāks nekā vissezonas un saķere ar virsmu daudz stiprāka, bet protektora zīmējuma dēļ sniegs efektīvāk tiek izstumts no riepu apakšdaļas. Turklāt ziemas riepās izmantotā gumija ir elastīgāka un efektīvāka zemā temperatūrā.
LVC par nepareizu dēvē uzskatu, ka ar cietākām riepām ir stabilāka braukšana. Riepas un ceļa seguma saķeres laukums, līdz ar to arī bremzēšanas efektivitāte lielāka ir mīkstākai, zem normas piepumpētai riepai.
Autovadītāji tiek aicināti ņemt vērā, ka ziemas apstākļos ceļa stāvoklis var mainīties ik pēc dažiem kilometriem, tāpēc nav ieteicams cerēt, ka viss ceļš būs labs. Arī tad, ja uz ceļa nav redzams ledus, autovadītājiem jāuzmanās, jo ir iespējams tā saucamais melnais ledus, ko nevar redzēt un iepriekš paredzēt. Melnais ledus ir plāns, caurspīdīgs ledus slānis uz ceļa virsmas, kas dažkārt izskatās kā mitrs ceļa segums.
Braucot pa ceļu, var pārbaudīt, vai to klāj melnais ledus. Lai to noteiktu, viegli jānospiež bremžu pedālis. Ja automašīna uz šādu bremzēšanu nereaģē, ceļš ir apledojis. Šādā gadījumā jāsamazina braukšanas ātrums, jāievēro distance un jāuzmanās. Īpaši tas attiecas uz braukšanu pār tiltiem un viaduktiem vai pa augstu uzbērumu, jo šajās vietās visbiežāk veidojas ledus.
Speciālisti aicina neaizmirst, ka ziemā manevrēšanas iespējas samazinās, tāpēc jāievēro braukšanas distance.
Tāpat LVC autovadītājiem iesaka nebūt tik pārliecinātiem, ka viņi varēs paredzēt ceļa apstākļus. Pēkšņa vēja brāzma vai temperatūras pazemināšanās nozīmē to, ka ceļa apstākļi var krasi mainīties jau nākamajā kilometrā. Situāciju var ietekmēt arī lielas kravas automašīnas, kas rada sniega virpuļus gaisā, vai sniega tīrāmās ierīces, kas tīra ceļu.
Ceļu uzturētājs uzskata, ka ir pietiekami daudz iemeslu, lai brauktu uzmanīgi. LVC uzsver, ka gan vasarā, gan ziemā galvenais negadījumu cēlonis ir neuzmanība, pārsniegts pieļaujamais braukšanas ātrums un alkohola lietošana.