Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8800913t1hab21.jpg)
Lai gan vēl šovasar Rīgas domes valdošā koalīcija bija samērā skeptiski noskaņota pret iepriekšējās domes aizsākto Vecmīlgrāvja–Bolderājas prāmja līniju, šobrīd politiķu viedoklis ir mainījies. Turklāt lielais Rīgas attīstības plāns paredz Rīgā plaši attīstīt upju satiksmi.
Pozitīvi neitrālu attieksmi pret prāmi ieņēmuši pat «Jaunā laika» pārstāvji, bet Pirmo partiju pārstāvošais vicemērs Almers Ludviks šo tēmu izvēlējies kā vienu no elementiem savas publicitātes veicināšanā. 20. oktobrī viņš paziņoja, ka aktualizēs prāmja līnijas jautājumu domes valdošo partiju koalīcijas padomē. «Prāmja satiksme pār Daugavu kalpos gan kā pagaidu risinājums sastrēgumu mazināšanai līdz jaunu Daugavas šķērsojumu uzbūvēšanai, gan ļaus tālāk attīstīt ūdenstransporta sistēmu pilsētā,» uzskata Ludviks.
Projektu pētīs atkal
Kā jau Rīgas domē ierasts, jebkuras ieceres īstenošanai vispirms nepieciešami daudzi izpētes darbi, par kuriem tiek maksāts kādai valdošajai partijai pietuvinātiem ļaudīm. Iepriekšējā sasaukuma domē tika noslēgts attiecīgs līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu ar Rīgas reģiona attīstības aģentūras (RRAA) direktoru Danu Bērtuli. Aģentūrai tika samaksāti gandrīz 12 tūkstoši latu, uz kuru pamata Bērtulis pēdējā laikā presē ir kļuvis par vienu no galvenajiem Bolderājas–Vecmīlgrāvja prāmja ekspertiem. Viņa presē izteiktā versija par prāmja ekonomisko pamatojumu ir aptuveni šāda: pētījums, vai kravu pārvadājumi šajā prāmja līnijā atslogotu pilsētas centru no kravas transporta, ir devis pozitīvu atbildi; atrastas potenciālās prāmja piestātņu vietas – attiecīgi Meldru ielā Vecmīlgrāvī un Zilajā ielā Voleros; pēc optimistiskā scenārija izriet, ka prāmja līnija atmaksātos un pašvaldības dotācijas tās uzturēšanai varētu būt minimālas.
Ideālais risinājums būtu, ja līnijā kursētu divi prāmji — tādā gadījumā varētu nodrošināt prāmja atiešanu katrā virzienā ik pēc piecpadsmit minūtēm. Pēc RRAA provizoriskajiem aprēķiniem vienam kravas furgonam pārcelšanās pār Daugavu varētu maksāt 8–10 latus, bet vieglajai automašīnai 2–3 latus.
Pieprasa pētnieku maiņu
Domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja pagājušajā nedēļā nolēma akceptēt tālāko prāmja līnijas izpēti, šim nolūkam atvēlot 38 000 latu no Pilsētas attīstības fonda līdzekļiem. Šos latiņus ar domes Satiksmes departamenta starpniecību tālāk atkal bija plānots novirzīt RRAA, lai tā izpēta, kādus prāmjus šim nolūkam varētu iegādāties, cik tie izmaksātu, izstrādātu biznesa plānu ar iespējamajiem finansējuma modeļiem utt. Vismaz tā nepārprotami izriet no ziņu aģentūrās un presē ziņotā.
Bērtuļa pētniecības darbi gan, šķiet, ir apdraudēti. Kā pirmdien RB uzsvēra Rīgas mēra un domes Finanšu komitejas priekšsēdētāja Aivara Aksenoka preses sekretāre Laila Spaliņa, domes Satiksmes komiteja jau iepriekš ir nolēmusi rīkot konkursu par to, kurš veiks turpmāko Vecmīlgrāvja–Bolderājas līnijas izpēti.
Domes Satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa gan uzsvēra, ka departamentā pagaidām nav nekādas vēstules no augstākstāvošajām institūcijām, kas liktu uzsākt konkursa rīkošanu. Šis jautājums gluži vienkārši vēl nav izskatīts domes prezidijā, kam jāpieņem galīgais lēmums — piešķirt 38 000 izpētei vai ne.
Sarežģīta projekta īstenošana
Lai gan RB domes valdošās koalīcijas pārstāvju vidū neizdevās atrast nevienu, kurš principiāli iebilstu pret jauno prāmja līniju, vairumā gadījuma atbildes bija — «jautājums vēl jāpēta, jāveic projekta ekonomiskā analīze» utt.
Kā sarunā ar RB atzina Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētājs un Rīgas brīvostas valdes loceklis Andris Ameriks (LPP), projekta īstenošanā ir virkne problēmu, kas arī neļauj prognozēt, kad prāmis sāks kursēt. Atbilstošu pārcēlāju (A. Amerikam šajā gadījumā «prāmis» nešķiet piemērots vārds) iegāde varētu maksāt 8 miljonus eiro. Rodas jautājums — kas to finansēs un kādā veidā tiks sadalītas iespējamās funkcijas starp pašvaldību, Rīgas brīvostu un privātajiem investoriem. «Iespējams, mēs arī šeit varam lietot līdzīgu modeli kā «Rīgas Jūras līnijā» — projekta īstenošanu uzņemas operatorkompānija, kuras dibinātāji ir pašvaldība, osta un privātais investors,» teica Ameriks. Iepriekš izskanējusi arī versija, ka pašvaldība varētu pirkt prāmi, to iznomāt privātam operatoram, bet osta varētu veikt piestātņu būvi.
«Tas viss ir nopietnas ekonomiskās analīzes jautājums,» situāciju komentēja par satiksmes lietām atbildīgais Rīgas vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK). Vispirms ir jānoskaidro, vai šis projekts ir rentabls, vai arī tam nepieciešamas pilsētas dotācijas. Birks pieļāva, ka ļaunākajā gadījumā pilsēta varētu pilnībā uzņemties tā īstenošanu, uzticot prāmja iegādi un apkalpošanu pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumam «Rīgas satiksme» un piešķirot attiecīgu dotāciju. «Bet vispirms ir jānoskaidro, vai «Rīgas satiksme» kā komercuzņēmums vispār ir gatavs to uzņemties,» sacīja Birks.
Ostai pašvaldība apnikusi
Tikmēr Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs RB atzina, ka osta pagaidām skeptiski raugās uz iesaistīšanos prāmja līnijas projektā.
«Kaut ko izlemt mēs varam tikai tad, kad no pašvaldības puses būs skaidrs biznesa piedāvājums. Diemžēl iepriekšējā sadarbība ar pašvaldību līdzīgos projektos [«Rīgas Jūras līnijā», «Rīgas pasažieru terminālī»] ir bijusi ar mīnusa zīmi. 10% no ostas maksām nonāk pašvaldības budžetā, bet pozitīva atdeve nav manīta. Rodas sajūta, ka osta dažkārt tiek izmantota kā pērkama meitene,» teica Makarovs.
Interesanti, ka iepriekšējās domes laikā — 2004. gada nogalē — brīvosta piešķīra 200 000 latu, lai sāktu prāmja piestātņu projektēšanas darbus, tā apliecinot savu ieinteresētību Vecmīlgrāvja–Bolderājas līnijā. «Man nav informācijas, ka tas ir novedis pie reālām aktivitātēm,» skaidroja V. Makarovs, vēlreiz uzsverot — pilsētai vispirms ir jāuzņemas pilna atbildība par projekta realizēšanu.
Pilsētas attīstības departaments Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006.–2018. gadam iecerējis fundamentāli attīstīt upju satiksmi Daugavas baseinā. Iecerētas daudzas kuģīšu līnijas pa Daugavu, Buļļupi, Ķīšezeru, un šim nolūkam paredzēts būvēt kādas 20 piestātnes.
Vai, jūsuprāt, ir pamatota prāmja ieviešana līnijās Vecmīlgrāvis–Bolderāja?
Aivars Aksenoks, Rīgas domes priekšsēdētājs («Jaunais laiks»): «Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms nepieciešams veikt izpēti, vai šī satiksme būs efektīva, cik tas maksās, jāapzina tirgū esošie prāmji, iespējamie risinājuma varianti utt. Pēc izpētes rezultātu iegūšanas arī būs skaidrs, vai šāda prāmja satiksme atmaksājas un vai to realizēt.»
Jānis Dinēvičs, Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāts (LSDSP): «Šis projekts noteikti ir īstenojams. Tas vismaz daļēji varētu atslogot pilsētas centru no smagā transporta, kā arī padarīt ērtāku iedzīvotāju pārvietošanos. Bet neviens nopietns satiksmes risinājums nav iespējams bez valsts vai pašvaldību dotācijām, un Rīgai ir jābūt gatavai to darīt.»
Juris Zvirbulis, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks («Jaunais laiks»): «Tam noteikti ir pamatojums. Rīgā šobrīd katastrofāli trūkst tiltu, un tuvākajos gados šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies. Mums jārēķinās, ka šis projekts var izrādīties daļēji dotējams – pilsēta prāmi var izmantot, piemēram, kādas sabiedriskā transporta līnijas pārcelšanai. Taču pirms projekta realizēšanas ir nepieciešama pamatīga finanšu analīze.»