Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8803620t1he8e3.jpg)
Rīgai palikt savās robežās vai pilsētai pievienot arī apkārtējos pagastus — šāds jautājums gan pilsētplānotāju, gan politiķu vidē ir uzpeldējis laiku pa laikam. Šobrīd, kad tieši pie pilsētas robežām kā sēnes pēc lietus aug jaunie ciemati, tiek plānotas jaunas transporta maģistrāles, kā arī meklētas iespējas piesaistīt ES naudu megaprojektu īstenošanai, šī tīri teorētiskā problēma ieguvusi jaunu elpu.
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) pirms neilga laika intervijās presei ierosināja ideju, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varētu iekļaut Jūrmalu, kā arī tuvākos pagastus — Mārupi, Ķekavu, Ādažus, Garkalni un Salaspili. Galvaspilsētas iedzīvotāju skaits tādā gadījumā sasniegtu 1,2–1,3 miljonus, kas ļautu vieglāk piesaistīt ES līdzekļus.
Ārgaļa ideja tiešā veidā gan nesaskan ar šobrīd galīgās pieņemšanas stadijā esošo pilsētas attīstības plānu 2006.–2018. gadam, kas paredz Rīgas augšanu «uz iekšu», nevis izplešanos uz apkārtējo pagastu rēķina. Attīstības plānam pievienotajā Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir skaidri un gaiši rakstīts: «Rīgai ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas ekonomiju vērstas celtniecības metodes...»
Apkārtējo pašvaldību spiediens
«Jā, tā tur ir ierakstīts, balstoties uz realitāti — apkārtējie pagasti ir ļoti apmierināti ar esošo situāciju, zemes vērtības un to ekonomiskās varas pieaugumu, un būtu gandrīz neiespējami panākt to brīvprātīgu pievienošanos Rīgai,» sarunā ar RB atzina Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš.
Tomēr Ārgaļa teiktajā esot racionāls grauds — vismaz attiecībā uz Rīgai tieši piegulošo pagastu zemi. Jo jaunie ciemati, kas Rīgas tuvumā aug ļoti strauji, ir tieši saistīti ar galvaspilsētu, to iedzīvotāji strādā Rīgā un izmanto tās infrastruktūru. Savukārt Jūrmalu, pēc Krastiņa domām, Ārgalis minējis situācijas «nelielai pārspīlēšanai», lai akcentētu savu domu.
Protams, vienīgais veids, kā varētu panākt apkārtējo pagastu pievienošanu Rīgai pilnībā vai arī daļas no to zemes pievienošanu, ir tikai ar Saeimas pieņemta likuma starpniecību, uzsvēra Krastiņš. Par labu šādai domai runā tas, ka jauno ciematu izbūve var apdraudēt Rīgas attīstības plānā iecerēto maģistrāļu būvi. «Mums jau ir bijis viens piemērs, kad kāds pagasts savā detālplānojumā jau bija iekļāvis priekšlikumu ar sarkanajām līnijām iezīmēto potenciālo maģistrāli nedaudz izlocīt,» stāstīja Krastiņš.
Tomēr procesi, kas šajā sakarā tuvākajā laikā varētu notikt, nav visai radikāli. Pirmkārt, Rīgas dome ir vērsusies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ar lūgumu īpaši sekot līdzi ciematu izbūvei Rīgai piegulošajos pagastos, lai tie neapgrūtina nākotnes projektu īstenošanu. Otrkārt — būtu jāizsāk diskusija par Rīgas pilsētai piederošo lielo meža platību, kas šobrīd ir citu pašvaldību teritorijā, pievienošanu pilsētas administratīvajai teritorijai.
Pilsētplānotāji grib kompaktu Rīgu
Kā RB atzina jaunā pilsētas attīstības plāna galvenais autors — Rīgas domes Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs Pēteris Strancis, pilsētu plānošana «uz iekšu», mēģinot maksimāli izmantot to esošās teritorijas («urbānā ekonomija»), ir Eiropā raksturīga tendence jau pāris desmitus gadu. Sen jau vairs neesot modē nekontrolēta lielpilsētu izplešanās, tām «aprijot» apkārtējās pļavas, mežus, ciemus un pilsētas.
Pēc Stranča domām, racionāls grauds Ārgaļa Lielrīgas idejā tomēr ir — būtu jādomā, kā padarīt ciešāku galvaspilsētas un apkārtējo pašvaldību sadarbību dažādu projektu īstenošanā. Zināms aizmetnis tam ir Rīgas reģiona attīstības aģentūras (apvieno Rīgas, Tukuma, Ogres un Limbažu rajonu pašvaldības — aut.) izveide, atzina Strancis. Tomēr aģentūras lomas pieaugumam teritorijas plānošanā ir objektīvi šķēršļi — šis plānošanas reģions ir ļoti liels, tajā ir pašvaldības ar ļoti dažādu iedzīvotāju blīvumu; vietējām pašvaldībām šobrīd pēc likuma ir saistošs rajonu, nevis reģionu plānojums utt.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāna vietniece Sandra Treija sarunā ar RB uzsvēra — ir jāizšķir divas lietas — reāla fiziska Rīgas aglomerācijas paplašināšanās, kas šobrīd uzņēmusi straujus tempus, un administratīva šīs aglomerācijas apvienošana vienā teritorijā. Apkārtējo pagastu robežas ar Rīgas aglomerācijas robežām nesakrīt, un Rīgai loģiski piegulošo teritoriju īpatsvars, piemēram, Babītes un Garkalnes pagastā, ir pilnīgi atšķirīgs.
Problēma ar lielpilsētām piegulošo pašvaldību iesaistīšanu kopējo projektu īstenošanā (jo teritorija fiziski ir viena) Eiropā savulaik tikusi atrisināta caur dažādiem sadarbības modeļiem plānošanas reģionu ietvaros. Respektējot katras pašvaldības un tās iedzīvotāju tiesības, mehāniskas sapludināšanas modelis praktiski nekur nav ticis izmantots. Tā rezultātā, piemēram, Stokholmas aglomerācijā ir vairāk nekā 20 patstāvīgu pašvaldību.
Vairāk iedzīvotāju — lielāka ES nauda
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska preses sekretārs Mārtiņš Panke, atreferējot ministra viedokli, RB teica: «Apkārtējo pagastu pievienošana Rīgai ir viens no tālākās nākotnes attīstības scenārijiem. Kādi ir priekšnoteikumi šādam modelim — pagaidām ir grūti teikt. Ja ap Rīgu veidojas viena milzu pašvaldība — tā faktiski jau ir reģiona pašvaldība. Lielākā daļa saimniecisko funkciju tad ir jānodod reģiona pašvaldībai, kas nozīmē atkal mainīt šobrīd jau izstrādāto reģionālās reformas modeli.» RB jau rakstīja, ka šis modeli paredz piecu reģionu izveidi Latvijā, no kuriem viens būtu Rīgas reģions bez Rīgas pilsētas.
Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors Dans Bērtulis atzina, ka ir ar abām rokām «par» Rīgas un tās apkārtnes apvienošanu vienā reģionā tā, lai būtu iespējams piesaistīt vairāk ES līdzekļu. Kur ir problēma? Izrādās, ka pašvaldības (vai to apvienības) ar iedzīvotāju skaitu virs 800 000 var pa tiešo runāt ar Briseli par ES naudas piešķiršanu, apejot Finanšu ministriju. Tā ir daudz vieglāk piesaistīt summas lielo projektu īstenošanai.
No šā viedokļa ir divi ceļi, kā panākt labvēlīgākus nosacījumus Rīgai un tās apkārtnei. Pirmais — tīri administratīvi pievienot galvaspilsētai tās apkārtējo pagastu daļas vai pat pilsētas (Salaspils, Jūrmala?), kas būtu ietilpināmas Rīgas aglomerācijā. Otrs variants — reģionālās reformas ietvaros panākt četru, nevis piecu reģionu izveidi Latvijā, no kuriem viens reģions būtu Rīgas pilsēta kopā ar apkārtējām teritorijām, atzina Bērtulis.