Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8804143t1h9230.jpg)
«Gribētu ar jūsu palīdzību uzzināt kaut ko sīkāk par dzemdes miomu, par tās ārstēšanu un operāciju, kur to var veikt un cik šī operācija maksā.»
Dzemdes mioma jeb fibromioma ir labdabīgs dzemdes audzējs, ko izraisa hormonu svārstības organismā. Nosaukums «fibromioma» raksturo miomas struktūru – fibrozus jeb blīvus audus. Visbiežāk mioma izvietojas dzemdes ķermeņa sienā, taču tā var būt arī dzemdes kakliņā, uz olvadiem, pie iegurņa sienas vai maksts sienā, stāsta klīniskās slimnīcas «Gaiļezers» ginekoloģiskās nodaļas vadītāja Baiba Paije.
Visbiežāk mioma veidojas pēc 35 gadu vecuma, lai gan arvien biežāk to konstatē gados jaunākām sievietēm. Bieži vien miomu jauc ar dzemdes adenomiozi jeb dzemdes sienas endometriozi, kas izpaužas līdzīgi.
Ar miomu biežāk saslimst sievietes, kuru asinsradinieces ir sirgušas ar šo kaiti. Mēdz apgalvot, ka nedzemdējušām sievietēm ir lielāks miomas veidošanās risks, taču tas nav īsti pierādīts.
Mioma var būt dažāda lieluma – no prosas graudiņa līdz iznēsātas grūtniecības lielumam, kad tā spiež uz apkārtējiem orgāniem un traucē to darbību, piemēram, var rasties urinācijas traucējumi, vēdera aizcietējumi vai iegurņa asinsvadu tromboze.
Ļoti reti mioma pārveidojas ļaundabīgā dzemdes sienas audzējā – sarkomā, turklāt nav pilnīgi droši zināms, vai sarkoma patiešām ir veidojusies no miomas.
Miomas gadījumā nav ieteicamas sildīšanas procedūras un intensīva sauļošanās, jo ir novērots, ka siltums veicina audzēja progresēšanu. Jāizsargājas no nevēlamas grūtniecības, jo mioma grūtniecības laikā mēdz palielināties.
Asiņošana un sāpes
Miomas gadījumā ir palielināta dzemde un pastiprināta menstruālā asiņošana, jo mioma traucē dzemdes sienai savilkties. Raksturīgas velkošas sāpes iegurnī, kas mēdz uznākt periodiski, visbiežāk pirms menstruācijām. Submukoza mioma, kas atrodas dzemdes dobumā, var izraisīt lēkmjveida sāpes kā dzemdībās. Ja mioma ir izvietojusies dzemdes sieniņā, to var sataustīt ar roku. Dažkārt, palielinoties dzemdei, sievietei var likties, ka ir iestājusies grūtniecība.
Pie ārsta divreiz gadā
Miomu var diagnosticēt parastā vizītē pie ginekologa, taču, lai precizētu mezglu lokalizāciju un lielumu, nepieciešams veikt ultrasonoskopiju. Ja mioma konstatēta pirmoreiz, ar ārstu vajadzētu konsultēties pēc trim četriem mēnešiem, lai pārliecinātos, vai tā strauji nepalielinās. Ja mioma nerada izteiktus simptomus, divreiz gadā jānāk uz pārbaudi pie ginekologa.
Ar miomu ne vienmēr var sadzīvot
Bieži vien ar miomu var dzīvot visu mūžu bez problēmām, vien divas reizes gadā drošības labad apmeklējot ginekologu, taču, ja tā strauji aug, rada sāpes un asiņošanu, nepieciešama operācija. Dažkārt, ja sieviete vēlas lietot kontracepcijas tabletes vai plāno grūtniecību, ieteicams izlobīt pat nelielus miomas mezgliņus. Grūtniecības iestāšanās pēc tam nav vēlama, kamēr dzemdes sieniņa nav pilnībā saaugusi.
Nelielus miomas mezglus var izņemt ar histeroskopa vai laparaskopa palīdzību, izdarot sīkus griezienus un ievadot vēdera dobumā optisku ierīci. Pēcoperācijas periods ir īss, un sieviete var ātri atgriezties darbā.
Jaunas sievietes, ja vien to pieļauj audzēja veids, operē konservatīvi, lai viņas pēc tam varētu iznēsāt bērniņu, bet menopauzē parasti veic radikālu operāciju, izņemot miomatozi izmainīto dzemdi. No šīs operācijas nevajadzētu pārlieku baidīties, jo pēc tam sievietes dzīvē un intīmajās attiecībās nekas būtisks nemainās.
Miomas operācijas izdara visās lielākajās slimnīcās – «Gaiļezers», «Linezers», «Biķernieki», Rīgas 1. slimnīcā, P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā, rajonu centrālajās slimnīcās u. c. Operācijas veic gan valsts noteikto kvotu ietvaros, gan par samaksu. Slimnīcā «Gaiļezers» izdara trīs plānveida operācijas nedēļā, pārējās ir neatliekamas. Cenas dažādās ārstniecības iestādēs atšķiras, taču vidēji svārstās ap trīssimt latiem.
Bieži vien sievietes ar miomu veiksmīgi iznēsā un dzemdē bērniņu, taču nereti sastopami arī sarežģījumi. Submukozas miomas gadījumā mazuli nav iespējams iznēsāt – notiek spontāns aborts vai arī grūtniecību nākas pārtraukt mākslīgi, jo miomas mezgli traucē mazuļa attīstībai. Ja mezgls atrodas dzemdes ārpusē, to var izlobīt grūtniecības laikā. Nereti bērniņu izņem ar ķeizargriezienu, vienlaikus izoperējot arī miomas mezglus.
Pastāv uzskats, ka menopauzes laikā mioma pazūd, taču daktere B. Paije gan tam nepiekrīt. Beidzoties sievietes aktīvajam hormonālajam periodam, var izzust vienīgi adenomioze. Ja menopauzes periodā ir daudzi miomas mezgli, tos vajadzētu izoperēt, jo dažkārt tos ir grūti atšķirt no olnīcu vēža. Nelielas miomas gadījumā var lietot hormonaizvietojošo terapiju.
Nelielas miomas gadījumā var palīdzēt homeopātiskie līdzekļi. Dakteres B. Paijes pieredze liecina, ka dažkārt miomas augšanu var bremzēt hormonu preparāti, taču šādi to izārstēt nevar.