Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8810109t1h4860.jpg)
Pēdējā laikā daudzu veselības problēmu izcelsmi aizvien biežāk pieņemts saistīt ar vielmaiņas traucējumiem. Ko ar šo jēdzienu saprot mediķi? Ko pacients, lai uzlabotu sava organisma vielmaiņu, var darīt pats, jautājām Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājam, slimnīcas «Linezers» galvenajam ārstam Aivaram Lejniekam.
«Parasti ar jēdzienu «vielmaiņa» apzīmējam balansu starp uzņemto un iztērēto enerģijas daudzumu. Ja minētais līdzsvars ģenētiski izveidojies tāds, kādam tam jābūt, organisms funkcionē pareizi. Taču bieži uzņemtā enerģija dažādu iemeslu dēļ netiek pārstrādāta tā, kā vajadzētu, un rezultātā pacientam parādās liekais ķermeņa svars. Cilvēka organismam ne mazāk bīstama ir arī situācija, kad enerģija it kā tiek uzņemta pietiekami, taču tā līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ organismā netiek tērēta un uzkrāta. Šādos gadījumos pacientiem raksturīgs straujš svara zudums.»
Cēloņi
«Lai arī medicīna šobrīd progresējusi ļoti strauji, diemžēl atbildes uz daudziem ar vielmaiņas traucējumiem saistītiem jautājumiem atrast līdz šim tā arī nav izdevies,» informē A. Lejnieks. «Runājot par minētajām problēmām, mediķi parasti min trīs riska faktorus:
- ģenētisko predispozīciju;
- enerģijas disbalansu, kas veidojas, samazinot fiziskās aktivitātes, bet tajā pašā laikā nesamazinot uzņemto kilokaloriju daudzumu;
- ārējo vidi un sociālos apstākļus.
Modernās tehnoloģijas (mobilais telefons, televizora un radio tālvadības pults, radiotelefons u.c.), protams, manāmi atvieglo cilvēka ikdienu. Taču noskaidrots, ka, pateicoties šiem sasniegumiem, cilvēks gadā nostaigā vismaz par 46 km mazāk nekā tad, ja viņam būtu jāiztiek bez tiem. Zināms, ka, stundu staigājot, iztērējam aptuveni 113–226 kilokalorijas (kcal). Tātad, ņemot vērā minēto, mūsdienu modernajam cilvēkam gada laikā paliek neiztērētas 2800–6000 kcal.
To, kā pacienta veselību neilgā laikā var ietekmēt ārējās vides un sociālie faktori, apliecina nesen veiktais pētījums par Austrālijas aborigēniem. Laikā, kad zināmu iemeslu dēļ aborigēnus atrāva no savas ierastās vides, teju vai piespiežot viņus dzīvot pilsētā, aptuveni 70% Austrālijas pamatiedzīvotāju sāka slimot ar diabētu, kura attīstību rosināja paaugstinātais ķermeņa svars. Atļaujot šiem cilvēkiem atgriezties viņu dabiskajā vidē, manāmi uzlabojās arī viņu veselība.
Ārsti vielmaiņas traucējumus – kā iespējamos veselības problēmu cēloņus – bieži min gadījumos, kad pēc ilgstošiem izmeklējumiem tā arī nav izdevies noskaidrot likstu patieso cēloni. Turklāt nevajadzētu to uztvert negatīvi. Ja vēlamies būt atklāti pret sevi un citiem, tad jāpieņem, ka arī mūsdienu modernajai medicīnai uz daudziem jautājumiem joprojām nav atbildes. Tiesa, mediķim vielmaiņas traucējumus ir tiesības par pacienta problēmu varbūtējo cēloni minēt tikai pēc izmeklējumiem, kas apliecina, ka likstu iemesls nav visiem labi zināmās vielmaiņas problēmas: vairogdziedzera un virsnieru saslimšanas, hipofīzes u.c. vai centrālās nervu sistēmas slimības (bulīmija, anoreksija).»
Simptomi
«Ikvienam cilvēkam ar lieko svaru ir nopietns iemesls domāt par iespējamiem vielmaiņas traucējumiem. Mediķi par tādiem uzskata vīriešus, kuru vidukļa apkārtmērs ir lielāks par 94 cm, un sievietes ar vidukļa apkārtmēru virs 80 cm. Vairākumā gadījumu pacientiem ar lieko ķermeņa svaru novēro arī paaugstinātu asinsspiedienu, laika gaitā viņiem var attīstīties diabēts, smagi iekšējo orgānu bojājumi un citas ne mazāk nopietnas veselības problēmas. Ja kāda no minētajām problēmām jau diagnosticēta, nekavējoties jāuzsāk ārstēšanās, pieņemot ārsta rekomendēto medikamentozo terapiju, kā arī iespēju robežās samazinot lieko svaru. Ja tas izdosies, uzlabosies arī organisma vielmaiņa. Tiesa, jāņem vērā: vielmaiņas korekcija, tāpat kā paaugstināta asinsspiediena samazināšana vai diabēta ārstēšana, nav viegls un īslaicīgs pasākums. Bieži ar minētajām problēmām nākas cīnīties visu atlikušo mūžu.»
Liekais svars
«Ja būtu izgudrota recepte, kā ikviens var atbrīvoties no liekā svara, diez vai minētā problēma būtu tik izplatīta,» uzskata A. Lejnieks. «Bieži paaugstināta ķermeņa svara cēlonis ir līdz šim neizpētīti vielmaiņas procesi vai arī hormonālas izmaiņas, ko ietekmēt nav cilvēka spēkos. Minēto apliecina arī fakts, ka līdz šim izgudroti tikai pāris medikamentu, ar kuru palīdzību var nedaudz koriģēt ķermeņa svaru, samazinot uzņemtās enerģijas daudzumu. Tiesa, nav taisnība, ka pacients lietas labā nevar darīt neko. Jaunākie pētījumi vēsta, ka cilvēka svaru galvenokārt ietekmē pieci faktori – diēta, gribasspēks, fiziskas aktivitātes, ģimenes atbalsts un vēlēšanās būt veselam. Ģimenes locekļi bieži vien par atbalstīšanu kļūdaini uzskata samierināšanos ar sava tuvinieka liekajiem kilogramiem, taču paaugstināts ķermeņa svars agri vai vēlu izraisa nopietnus veselības traucējumus. Tāpēc, konstatējot nepamatotu svara pieaugumu, šo faktu nebūtu pareizi atstāt bez ievērības. Vispirms par minēto problēmu vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu, bet pēc tam noteikti jālemj par to, kā no liekajiem kilogramiem atbrīvoties.»
Vienkāršākie mediķu ieteikumi:
- palielināt fiziskās aktivitātes, kaut vai sākot dienu ar 10–20 minūšu ilgu rīta rosmi;
visur, kur vien iespējams, doties kājām, atteikties no lifta un sabiedriskā transporta;
divas trīs reizes nedēļā apmeklēt trenažieru zāli;
- samazināt uzņemto kilokaloriju daudzumu.
- Tiem, kuri līdz šim pieraduši ik dienu uzņemt 2000–3000 kcal, uzņemtās enerģijas daudzumu vajadzētu samazināt vismaz līdz 1800 kcal.