Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8814874t1h5a38.jpg)
Sen pagājuši tie laiki, kad mājsaimnieces uzskatīja par neveiksminiecēm, kuras neprot savienot darbu ar lieliskas sievas pienākumiem. Visas emancipētās dāmas prata i bērnus audzināt, i ēst uztaisīt, i māju uzkopt, i darbā karjeru attīstīt. Un tas, vai viņu mājās bija ne tikai tīri palagi, bet arī saticība, mīlestība un absolūtā laime, lai paliek neatbildēts jautājums.
Jā, ziniet, attiecības prasa laiku, fizisku laiku, kuru mēs veltām tikai viens otram. Tāpat vajag noteiktu laiku, kuru veltīt sev, lai lasītu grāmatu, ietu uz pilatēm vai pie friziera. Un laiks bērniem, pareizāk — rotaļām ar bērniem, izbraukumiem, gudrību mācīšanai mazajiem, arī tāds ir nepieciešams. Arī ēst gatavošana prasa laiku — nevis burtiņzupas apliešana ar ūdeni, bet gardas maltītes pagatavošana.
Vēl ir daudzas lietas, kam vajadzētu veltīt savu laiku, lai varētu teikt: jā, mana dzīve ir ideāli sabalansēta, esmu perfekta. Un nav jau tā, ka mājsaimniecēm pietiek laika visam, ka viņu dzīve ir ideāla. Nebūt ne, bet viņām ir tas svarīgais komponents, par kuru aizmirst strādājošās, tas ir — nesteidzība.
Dzīves baudīšana, kurā ir vairāk laika tuvām, fiziskām, par naudu nenopērkamām attiecībām, ir mājsaimnieču priekšrocība. Manuprāt, tas ir viņu lielais trumpis, kura dēļ pārējās viņas apskauž.
Protams, var man pārmest mājsaimnieču idealizēšanu, var arī bilst, ka, aprakstītajā nav vietas sievietes pašizpausmei. Bet man šķiet, ka tas ir novecojis uzskats — ka mājsaimniece realizē sevi tikai ģimenē, aizmirstot savu personīgo izaugsmi, ko sniedz darbs.
Pasaulē ir tik daudz darbu, kurus tu vari darīt, neveltot tam pārlieku daudz laika. Māka atrast un darīt šādu darbu nav lielākā, grūtāk ir nebaidīties no tā. Jo mēs varam paslēpties steigā, darbu kaudzēs, aizņemtībā, lai nereaģētu uz personisko un tuvo.
Bet X paaudzei jeb divdesmitgadniekiem un trīsdesmitgadniekiem ir svarīgas vērtības, kuras agrāk pat negribēja pamanīt. Ir skaidrs, ka sievietes, kuras visu mūžu dzīvojušas ar apziņu, ka viņai jāvar apvienot darbu un ģimeni, nespēs tik dziļi mainīties pati, lai pēkšņi kļūtu par citu cilvēku. Vai tādā gadījumā mājsaimnieces ir X paaudzes nākotne?