ASV vēstniece iejaucas Latvijas finansēs

Vēstnieces izteikumi presē par to, ka ASV sagaida apcietināšanu un notiesāšanu finanšu noziegumos, rada iespaidu par iejaukšanos Latvijas finanšu tirgū.

Sekojot Amerikas Savienoto Valstu kritikai par pārāk aizdomīgiem un lieliem nerezidentu dolāru pārskaitījumiem caur Latvijas bankām, mūsu komercbankās jau ir ieviesti daudz stingrāki kontroles noteikumi nekā Eiropas Savienībā. Taču ASV kritika tagad esot vērsta uz tiesībsargājošajām iestādēm. «Tagad, kad policijai un prokuratūrai ir iedoti darbarīki, mēs sagaidām, ka būs apcietināšanas un notiesāšanas par finanšu noziegumiem,» tā laikrakstam «Dienas Bizness» norādījusi ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija.

Diemžēl «Neatkarīgajai» neizdevās sazināties ar vēstnieci, jo viņa līdz janvāra vidum būs ASV.

«Neatkarīgās» aptaujātie eksperti norāda, ka šāda iejaukšanās ir diezgan loģiska. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzskata, ka to pat nevar īsti nosaukt par iejaukšanos. ASV tiesībsargājošo iestāžu svētais pienākums esot cīnīties pret terorismu un naudas atmazgāšanu, un, tā kā visi banku naudas pārskaitījumi dolāros iet caur ASV bankām, viņiem ir iespējas izvirzīt savus noteikumus. Turklāt naudas atmazgāšanas apkarošana ir arī Latvijas interesēs.

Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns uzsver, ka ASV šajā jomā spēlē pirmo vijoli visā pasaulē. Tajā pašā laikā no Lietuvas un Igaunijas kolēģiem viņš par tik lielu ASV aktivitāti neesot dzirdējis.

Savukārt Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa norādīja, ka trīs lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pagājušajā gadā jau esot izskatītas. Vienā no tām spriedums jau stājies spēkā — viņa gan tik ātri nevarēja sagatavot informāciju par to, kas šī bijusi par lietu. Savukārt divās lietās esot pirmās tiesu instances lēmums. Viens no tiem esot bijušā policista Viktora Pancera lietā saistībā ar naudas atmazgāšanu Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietā. Otrs spriedums esot par Unibankas kasieri Induli Stūrānu, kurš no bankas iznesis 1,5 miljonus latu. Šajā lietā ar reālu brīvības atņemšanu sodītas arī vairākas citas personas, kuras šo naudu pēc tam izmantojušas operācijām starptautiskajā valūtas tirgū. Pagājušajā gadā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā vien kopumā esot apsūdzētas 20 personas.

T. Tverijons gan norāda, ka, ņemot vērā banku iesniegto informāciju par aizdomīgiem darījumiem, izskatītās un ierosinātās lietas tomēr ir ļoti maz. Viņaprāt, tiesībsargājošās iestādes šo noziegumu izmeklēšanā neatbilst mūsdienu standartiem. Turklāt pagaidām tiesāti tiek cilvēki, kas paši noziedzīgi ieguvuši naudu, un, ja viņi sākuši tērēt, tad viņiem tiek piešūts pants par naudas atmazgāšanu. Būtiskāk esot atklāt tos cilvēkus, kas nodarbojas ar nelegālās naudas atmazgāšanas pakalpojumiem.

Turklāt T. Tverijons kritiski izteicās par to, ka neviens ziņojums par aizdomīgiem darījumiem, kur varētu būt noziedzīgi iegūti līdzekļi, nav nācis no nekustamo īpašumu pārdevējiem vai advokātiem, bet gandrīz 90% ziņojumu nāk tikai no bankām. Arī V. Burkāns atzīst, ka nekustamie īpašumi ir viens no populārākajiem veidiem, kā atmazgāt naudu. Esot vairāki gadījumi, kad cilvēki pērk desmitiem māju vai dzīvokļu — viens uzņēmums ar pāris darbiniekiem bez licences uzcēlis pat piecstāvu māju. V. Burkāns gan teica, ka gan Nekustamo īpašumu asociācija, gan arī nodokļu konsultanti tomēr iesaistoties noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanā.

Papīru daudz, rezultātu maz

Pašlaik tiesa ir izskatījusi trīs naudas atmazgāšanas lietas. Vienā no tām spriedums jau stājies spēkā, bet divās ir tikai pirmās tiesu instances lēmums. Vairākas lietas vēl esot izskatīšanā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb tā sauktais Kontroles dienests 2004. gadā saņēmis vairāk nekā 16 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Savukārt pagājušajā gadā to skaits jau sasniedzis 26 tūkstošus.

No 26 tūkstošiem ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem pagājušajā gadā Kontroles dienests tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis 155 lietas. No tām 71 bijusi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumiem, bet pārējos darījumos nauda līdz tā sauktajai atmazgāšanai nebija tikusi. 2004. gadā no visiem ziņojumiem tiesībsargājošajām iestādēm nosūtītas 110 lietas.

2005. gadā Kontroles dienests izdevis 56 rīkojumus par darījumu apturēšanu kopumā 2,4 miljonu latu apmērā. Bankas līdz Kontroles dienesta lēmumam esot iesaldējušas darījumus kopumā par 2,8 miljoniem latu.

Avots: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests

Uz augšu