Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katru otro dienu masu medijos izskan ziņa par pāridarījumiem dzīvniekiem vai arī šo kustoņu nodarītiem kaitējumiem. Cilvēki nav vienaldzīgi, viņiem rūp gan dzīvnieku aizsardzība, gan dzīvnieku īpašnieku bezatbildība, gan šīs jomas nesakārtotība.
Diemžēl pagaidām sabiedrībai pašai jātiek galā ar šīm problēmām – gan vācot ziedojumus un iekārtojot dzīvnieku patversmes, gan cilvēkiem personīgi iesaistoties kāda konkrēta dzīvnieka glābšanā, jo vēl joprojām nav vairāku normatīvo aktu, kas beidzot būtiski sakārtotu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas jomu. Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šo dzīvnieciņu aizsardzībai, kā arī ar tiem saistīto problēmu novēršanai ir valstī vienotas mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas izstrādāšana, pieņemot atbilstošus MK noteikumus.
2006.gada 12.aprīlī spēkā ir stājušies MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņu apmācībai”, kuros noteikta dzīvnieka īpašnieka un turētāja atbildība un pienākumi par dzīvnieka veselību un labturību.
Tomēr, lai pilnvērtīgi ieviestu šos noteikumus un spētu realizēt uzraudzību un kontroli pār dzīvnieku labturības normu ievērošanu, nepieciešams ieviest mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju un apzīmēšanu (ar mikročipiem). Pašlaik atsevišķās pašvaldībās tiek veikta suņu un kaķu reģistrācija, izsniedzot dzīvnieku īpašniekiem reģistrācijas žetonu. Šīs sistēmas būtiskākie trūkumi ir:
- mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija notiek vienas pašvaldības robežās – mūsdienu iespējās pārvietoties pa Latvijas teritoriju ar savu dzīvnieku dzīvnieks vairs nav piesaistāms tikai vienai konkrētai pašvaldībai;
- reģistrācijas žetons nav saistīts ar dzīvnieku tieši (tas piekarināms pie kaklasiksnas), to var nozaudēt vai ļaunprātības gadījumā noņemt, tas nenodrošina dzīvnieka atpazīšanu, ne arī tā īpašnieka noskaidrošanu;
- nav kontroles mehānisma mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas īstenošanā, kā arī dzīvnieku īpašniekiem nav motivācijas to darīt;
- pašvaldībās esošie dzīvnieku reģistri nenodrošina pašvaldības nodevu iekasēšanas mehānismu.
Veicot dzīvnieku apzīmēšanu ar mikročipiem, būtu novērsts būtiskākais žetonu sistēmas trūkums – dzīvnieks kļūs identificējams, jo mikročips satur unikālu numuru, tas ir saistīts ar dzīvnieku un ir nemainīgs dzīvnieka mūža garumā. Veidot mājas (istabas) dzīvnieku reģistru būtu vērts tikai no apzīmētu dzīvnieku datiem, kā arī tik mazā valstī kā Latvija nepieciešams vienots reģistrs, nevis pa pašvaldībām sadrumstaloti vairāki reģistri (Latvijā ir 553 pašvaldības).
Kādi būtu ieguvumi no mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas ar mikročipiem un šādi apzīmētu dzīvnieku datu apkopošanas vienotā reģistrā?
dzīvnieks ir identificējams, ir nosakāms dzīvnieka īpašnieks; ir pierādāmas īpašuma tiesības uz konkrēto dzīvnieku; tiek radīts mehānisms veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieka turēšanu iekasēšanai; kļūst īstenojamas uzraudzības un kontroles funkcijas; īstenojamas normas par dzīvnieka īpašnieka atbildību gan par turēšanas, gan labturības normu pārkāpumiem u.c.
Lai efektīvi īstenotu iepriekš minēto, nepieciešams nodrošināt pirmreizējo dzīvnieku reģistrāciju un apzīmēšanu kādā noteiktā termiņā (piem., 1 gada laikā) dzīvnieku īpašniekiem bez maksas, panākot, ka tiek piereģistrēts maksimāls skaits dzīvnieku. Tā kā iedzīvotāji ir pieraduši, ka ar mājas (istabas) dzīvniekiem saistītās darbības jāveic pie veterinārārsta, jaunajā projektā nav paredzēts krasi mainīt esošo reģistrācijas kārtību, tikai to pilnveidot.
Tas izdarāms ļoti vienkārši: dzīvnieka īpašnieka vienīgais pienākums ir griezties pie veterinārārsta, lai sekotu sava dzīvnieka veselības stāvoklim vai vienkārši pildītu likumā noteikto pienākumu veikt ikgadējo vakcināciju pret trakumsērgu. Līdz ar to gada laikā katram dzīvnieka īpašniekam vismaz vienu reizi ir jākontaktējas ar veterinārārstu, kurš pirmajā tikšanās reizē dzīvnieku arī apzīmēs un reģistrēs, aizpildot reģistrācijas veidlapas un nosūtot ziņas par dzīvnieku un tā īpašnieku datu centram. Bezmaksas reģistrācijas termiņa ierobežojums stimulētu dzīvnieku īpašniekus reģistrēt dzīvniekus, jo pēc noteiktā termiņa tas īpašniekam nosakāms kā maksas pakalpojums.
Ieviešot valstī vienotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, ieguvēji ir gan dzīvnieku īpašnieki un to dzīvnieki, gan kontroli un uzraudzību veicošās institūcijas, gan sabiedrība kopumā (arī tā sabiedrības daļa, kas dzīvniekus netur). Apzīmētu dzīvnieku reģistrācija ir pamats kontrolei pār normatīvo aktu prasību ievērošanu (t.sk. ikgadējās dzīvnieku vakcinācijas pret trakumsērgu kontrole); atsevišķu dzīvnieku īpašnieku patvaļas ierobežošanai; dzīvnieku īpašnieku (turētāju) saukšanai pie likumā paredzētās atbildības; dzīvnieku klaiņošanas ierobežošanai utt.
Katram dzīvnieka īpašniekam pirmām kārtām būtu jānes pilna materiālā, kā arī morāli ētiskā atbildība par viņa īpašumā esošo dzīvnieku, ievērojot valstī noteiktās normas. Ja īpašnieks kādu viņam vien zināmu apsvērumu vai bezatbildības dēļ to nedara, viņš nodara kaitējumu gan konkrētajam dzīvniekam, gan arī pārējai sabiedrības daļai, kam tas nav vienaldzīgi vai kas jūtas aizskarta vai apdraudēta noteiktā situācijā.
Vienotas mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības ieviešanu un valstī vienota apzīmētu dzīvnieku reģistra izveidošanu atbalsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts mežu dienests, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas dome, veterinārārsti, Latvijas Kinoloģiskā apvienība, citas nevalstiskās organizācijas.
Valstī vienota apzīmētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistra izveide būtiski sakārtotu šo jomu, kas būtībā skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju. Lai ieviestu Latvijā šo vienoto uzskaiti, to nepieciešams izdot un apstiprināt Ministru kabineta noteikumu formā.
Juridiskā biroja „AB Grupa” juriste Inese Bāra