Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kompānijas, kas piedāvā iespēju izsekot cilvēka atrašanās vietas pēc mobilā telefona, iegūst aizvien vairāk klientu darba devēju vidū.
Britu kompānijas, kas veic izsekošanu, apgalvo, ka pēdējos gados dažādi uzņēmumi, kas vēlas paaugstināt savu darba ražību, nesmādē izsekošanu. Tā ļauj darba devējam ātri atrast darbinieku, redzēt, vai viņš nesēž bārā, vai aizgājis darba darīšanās pa īsāko ceļu vai arī aizbraucis ar dienesta auto pa garāko, tādējādi izšķērdējot uzņēmuma naudu. Vislielākais pieprasījums pēc izsekošanas nākotnē paredzams tieši transporta pakalpojumu un piegādes jomā.
Lai noteiktu mobilā telefona atrašanos, kam pateicoties notiek izsekošana, nepieciešams vien dators, kas pieslēgts internetam. Aktivizējot nepieciešamo mobilā telefona numuru, ekrānā var vērot, kur atrodas aparāta īpašnieks. SIM karšu atrašanās noteikšanas tiešums atkarīgs no tā, cik labi attiecīgo vietu pārklāj antenu tīkls. Pilsētas centrā precizitāte ir 100 metru ietvaros, bet lauku apvidū var būt pāris kilometri.
Kevins Brauns, kas ir izsekošanas kompānijas tehniskais direktors, teic, ka te nav nekā nelikumīga, jo izsekošanai nepieciešama darbinieka piekrišana. Turklāt Lielbritānijas likumdošana paredz, ka uz novērojamo tālruni tiek regulāri nosūtītas īsziņas, kas informē par notiekošo.
Šis pakalpojums pirmo reizi kļuva pieejams 2003. gadā, un vispirms vislielākais pieprasījums bija no cilvēkiem, kas vēlas pieķert savus mīļākos krāpšanā. Tomēr, saprotams, aizdomās turētie nedeva piekrišanu šādai uzraudzībai. Tā nu izsekošana aizvien vairāk noder darījumu jomā. Uzņēmumu vadītāji, kas uzrauga savus padotos, apgalvo, ka šādas metodes piekopj arī tālab, ka rūpējas par darbinieku drošību. Piemēram, ja pēkšņi pazūd kāds taksometra vadītājs, pēc mobilā tālruņa var ātri noteikt, kur viņš atrodas. Izsekošanas firma «Followus» šobrīd uzrauga 50 tūkstošus telefonu, un katru mēnesi klāt nāk vēl pieci tūkstoši numuru.
Par šādu cilvēktiesību pārkāpumu ne pa jokam uztraukušās vairākas Lielbritānijas sabiedriskās organizācijas, kas uzskata, ka tiek nopietni apdraudētas darbinieku tiesības un brīvības. Šādas izsekošanas pretinieki ir pārliecināti, ka daudzi darbinieki paraksta piekrišanas dokumentu un piekrīt sevis izsekošanai tikai tādēļ, ka nevēlas zaudēt darbu.