Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8893111t1hde7b.jpg)
Mans vīrs 3 mēnešus nostrādāja firmā, kas nodarbojas ar kravu pārvadāšanu. Viņš informēja direktoru, ka aiziet no darba, un vadība pret to neiebilda. Kad tuvojās darba attiecību beigas, direktors paziņoja, ka vispirms jāuzraksta atlūgums un jānostrādā mēnesis. Vai tiešām arī jauniem darbiniekiem pirmo trīs mēnešu laikā darba devējs jābrīdina mēnesi iepriekš par aiziešanu? Turklāt darba devējs neizsniedz darba līgumu, tikai apgalvo, ka šāds papīrs eksistē, un nevēlas arī izmaksāt algu par vienu mēnesi, atrunājoties, ka mašīnai ir sabojātas detaļas (varbūt tās jau bija sabojātas, pirms vīrs sāka strādāt?). Kur vērsties pēc palīdzības?
Vai noteikta pārbaude?
Diemžēl pēc vēstules nevar precīzi saprast, vai, stājoties darbā, jūsu vīram tika noteikts pārbaudes laiks. Tam ir nozīme, izšķirot jautājumu par darba līguma uzteikšanas kārtību.
Atbilstoši Darba likuma 46. pantam, noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst uzticētā darba veikšanai. Šādas pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Pārbaudes laikā gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Ja jūsu vīram noteikta pārbaude, viņam par savu aiziešanu darba devējs rakstveidā bija jābrīdina trīs dienas, nevis mēnesi iepriekš, līdz ar to nevar būt arī runa par attiecīgā mēneša nostrādāšanu.
Brīdinājums mēnesi iepriekš
Ja pārbaudes noteikšana darba līgumā nav norādīta, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Tādā gadījumā jāvadās pēc Darba likuma 100. panta noteikumiem. Tur minēts, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja vien darba koplīgumā vai līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Tiesa, šī panta piektā daļa noteic, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot iepriekš minēto, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par tādu atzīstams katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Piemēram, ja darba devējs nepilda savas saistības (neizmaksā algu vai arī rīkojas pretēji likumā noteiktajam), tādējādi aizskarot darbinieka tiesības. Turklāt, pusēm vienojoties, likums pieļauj darba līgumu izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa beigām.
Neievēro likumu
Vēstulē minējāt, ka darba devējs vīram neizsniedz darba līgumu. Tas ir Darba likuma pārkāpums, jo tajā noteikts, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, bet otrs – pie darba devēja.
Sīkāk nezinot apstākļus, grūti precīzi komentēt arī jautājumu, kas attiecas uz algas ieturēšanu par it kā sabojātajām automašīnas detaļām. Likuma 79. pants darba devējam dod tiesības no izmaksājamā atalgojuma ieturēt to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Tomēr šādam atvilkumam nepieciešama arī paša darbinieka rakstveida piekrišana (ja viņš apstrīd uzņēmumam radušos zaudējuma atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no skādes nodarīšanas dienas). Tātad neatkarīgi no konkrētajiem apstākļiem darba devējs nav tiesīgs vienpersoniski izlemt par viņam nodarītajiem zaudējumiem un to atvilkšanu no darbinieka atalgojuma. Tāpēc, ja jūsu vīrs šo zaudējumu atlīdzības ieturēšanai rakstveidā nav devis savu piekrišanu, uzņēmuma vadība to nedrīkst darīt. Turklāt likums noteic, ka darbinieks ir materiāli atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti viņa prettiesiskas un vainojamas rīcības dēļ. Līdz ar to, ja transportlīdzeklis ir saplīsis, tas nenozīmē, ka tā vadītājam (darbiniekam) par to uzreiz jāuzņemas materiālā atbildība. Tikai tad, ja darba devējs var apliecināt, ka attiecīgās detaļas sabojājušās automašīnas vadītāja dēļ, viņš var lemt par zaudējuma atlīdzības ieturēšanu. Tomēr arī tas vēl nedod tiesības ieturēt visu algu, jo, lemjot par zaudējumu atlīdzību, darba devējam jāņem vērā Darba likuma 80. pantā noteiktais (no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi).
Ja domstarpības ar darba devēju neizdodas atrisināt paša spēkiem, palīdzība jāmeklē Valsts darba inspekcijā. Tās speciālisti izvērtēs visus apstākļus un pieņems lēmumu par tālāko rīcību, kā arī darbiniekam izskaidros viņa iespējas un tiesības.