Migrēna: informācija pārdomām

Migrēna bieži padara cilvēku darba nespējīgu un pazemina dzīves kvalitāti pat vairāk nekā cukura diabēts, depresija vai artrīts. Dažas raksturīgākās migrēnas pazīmes sabiedrībai ir labi zināmas, tāpēc reizēm galvassāpju piemeklētie cilvēki pielaiko tās sev un spriež paši, ir migrēna vai nav. Domāt un analizēt – tas ir labi, tomēr galīgo diagnozi lai nosaka ārsts.

Par migrēnu un tās ārstēšanas iespējām stāsta Latvijas sāpju izpētes biedrības vadītāja neiroloģe Daina Jēgere. Jebkuras galvassāpes ir brīdinājuma simptoms, ka kaut kas nav kārtībā. Galva mēdz sāpēt ļoti dažādu iemeslu dēļ: varbūt nav nekas nopietns, bet varbūt sākusies slimība, kas nekavējoties jāārstē. Ārsta uzdevums ir to izpētīt.

Aizņemtība un tabletes

Ja stipra galvassāpju lēkme gadās bērnam, vecāki uztraucas un ved viņu pie ģimenes ārsta. Taču pieaugušie paši nereti aizņemtības dēļ neiet pie ārsta, bet dodas uz aptieku pēc paracetamola, aspirīna, ibuprofena vai cita bezrecepšu pretsāpju medikamenta. Pašas par sevi šīs zāles ir labas, bet, ja tās sāk patvaļīgi lietot pārāk bieži (2–3 tabletes dienā, 4–5 dienas nedēļā un tā kādu mēnesi vai divus), var rasties medikamentu atkarīgas galvassāpes. Katram cilvēkam pašam ir dabas doti mehānismi, kas mazina sāpes, liekot organismā izdalīties endorfīniem. Medikamenti mazina ne tikai sāpes, bet arī kavē endorfīnu izdalīšanos. Kad zāļu darbība beidzas, endorfīni neveidojas un ir vajadzīga nākamā tablete. Ārstējot šādus pacientus, vispirms nākas atbrīvot viņus no atkarības. Par laimi, nav runa par narkotikām, bet tikai par bezrecepšu pretsāpju zālēm, tāpēc parasti no tām var atteikties divu nedēļu laikā.

Ārstēšana – ilgstoša

Saskaņā ar galvassāpju terapijas vadlīnijām, ko izstrādājusi Starptautiskā galvassāpju izpētes biedrība, migrēnas profilaktiskā terapija caurmērā ilgst 6–12 mēnešus. Šo terapiju sāk tad, ja migrēnas lēkmes ir biežas (3 un vairākas reizes mēnesī). Ilgstoši lietojot zāles un lēnām samazinot uzturošo devu, iegūst tādu periodu, kad galva nesāp. Taču visu atkal var izjaukt stresa situācija, trauma vai slimība, un tad kurss jāsāk no jauna.

Pacientam jāmācās izprast, kas notiek, jāiemācās laikus noteikt, ka lēkme tuvojas, un atšķirt to no noguruma, gripas sākuma vai citu cēloņu radītām galvassāpēm. Svarīgi ir sniegt sev palīdzību pēc iespējas ātrāk – tikko ir sajūta, ka tūlīt būs lēkme, jāieņem zāles, parasti – ātras iedarbības pretsāpju līdzeklis, viegls nomierinošs līdzeklis un pretvemšanas līdzeklis. Pēdējais vajadzīgs tāpēc, ka galvassāpju brīdī kuņģis nestrādā un medikamentu uzsūkšanās ir apgrūtināta. Pēdējo 15 gadu laikā izveidota jauna medikamentu grupa – triptāni, kas domāti tieši migrēnas lēkmes kupēšanai.

Migrēnas ārstēšanā izmanto ne tikai pretsāpju zāles, bet arī citas. Reizēm anotācijā pat nav norādīts, ka tās domātas galvassāpju terapijai. Migrēnas profilaksei lieto vecās paaudzes antidepresantus, atsevišķus asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, pretepilepsijas zāles. Te nepieciešama rūpīga izskaidrošana, lai pacients pareizi saprastu ārsta nolūku. Reizēm paiet pusgads, līdz tiek atrasts medikaments, kurš palīdz. Parasti sāk ar vieglāk pieejamiem medikamentiem, izmēģina dažādas kombinācijas. Ja nepieciešams, zāles var pasūtīt ārzemēs.

Ir diezgan svarīgi noskaidrot, kādi faktori katram pacientam izraisa migrēnu, tādēļ vēlams rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu, kurā atzīmē migrēnas lēkmes un fiksē arī citus faktorus, kas saistīti ar tā brīža emocionālo stāvokli, vidi, uzturu, lietotajām zālēm, fizisko slodzi, dzīvesveidu. Apkopojot šos novērojumus, var labāk saskatīt migrēnas norises individuālās likumsakarības.

Labs terapijas rezultāts prasa ilgu un rūpīgu darbu gan no paša pacienta, gan no ārsta.

Migrēnas tests -

Vai jums ir šādi simptomi, kas saistīti ar galvassāpēm?  Iespējamās atbildes uz jautājumiem: Nekad / Reti / Bieži / Vienmēr.

• Vidējas vai stipras sāpes
• Pulsējošas sāpes
• Stipras sāpes vienā galvas pusē
• Sāpes pastiprinās, kad kustaties vai pagriežat galvu
• Slikta dūša
• Jutība pret gaismu vai bailes no gaismas
• Nepieciešamība ierobežot vai pārtraukt dienas aktivitātes
• Vēlēšanās atgulties klusā, tumšā istabā
• Jutība pret skaņām vai bailes no tām
• Redzes traucējumi, plankumi vai spilgti punkti acu priekšā

Ja jūs esat atbildējuši «bieži» vai «vienmēr» uz trim un vairāk jautājumiem, tad jums, iespējams, ir migrēna. Protams, precīzu diagnozi noteiks jūsu ārsts.

Šajā testā minētas tikai pašas tipiskākās pazīmes, kas liek domāt, ka cilvēkam varētu būt migrēna. Taču slimība ne vienmēr norisinās kā pēc grāmatas. Var gadīties, ka galvassāpes cilvēkam nešķiet stipras vai arī sāp abās galvas pusēs, nevis vienā, nav sliktas dūšas un priekšsajūtu. Reizēm migrēnu notur par alerģijas izpausmi vai arī domā – ja man kļūst labāk no parastām pretsāpju tabletēm, tad tā nav nekāda migrēna. Un kļūdās. Izrādās, ka 18% cilvēku cieš no nediagnosticētas migrēnas. Arī ārstam diagnozes noteikšana var prasīt ilgāku laiku, jo galvassāpju cēloņu patiešām ir ļoti daudz. Tās var radīt, piemēram, deguna blakusdobumu iekaisums, pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens, pirms kāda laika pārciesta trauma, herpesvīrusu infekcija, zobu sāpes, acu sāpes, kakla daļas spondiloze u.c. Ja ir veiktas vispusīgas pārbaudes un nekādi tamlīdzīgi cēloņi nav atklāti, pacients ierodas galvassāpju kabinetā. Sarežģītākos gadījumos ir iespējams viņu nosūtīt uz konsiliju, kur iesaistās dažādu specialitāšu ārsti.

Fakti par migrēnu

Ar migrēnu slimo gan lauku, gan pilsētu iedzīvotāji, gan mazturīgie, gan labi situētie.

Migrēna ir 5–12% bērnu. To ne vienmēr uzreiz konstatē, jo bērniem galvassāpes mēdz būt bieži: aptauja skolās liecina, ka galvassāpes ir 60% pirmklasnieku un 70–80% skolu beidzēju. Tās ir izteiktākas 1., 5., 9. un 12. klasēs – tie, kā zināms, skolēniem ir saspringtākie mācību gadi, jo saistīti ar skolas gaitu sākumu, pāreju no sākumskolas uz pamatskolu, pamatskolas un vidusskolas beigšanu.

Pubertātes periodā pieaug meiteņu skaits, kas cieš no galvassāpēm, jo daļai sāk attīstīties t.s. menstruālā migrēna. Tā saistīta ar sievietes hormonu svārstībām mēneša cikla laikā. Kopumā sievietes slimo ar migrēnu vairāk nekā vīrieši (attiecība – 3:1). Aptuveni 50 gadu vecumā, samazinoties sievišķo hormonu estrogēnu aktivitātei organismā, migrēnas lēkmes parasti kļūst vieglākas, īsākas vai pāriet pavisam.

Migrēnas lēkmes var būt gan 1–2 reizes mūžā, gan 1–2 reizes nedēļā; vidējais biežums – viena lēkme mēnesī.

Migrēna var sākties negaidīti, bet daļai pacientu mēdz būt tā sauktā aura – priekšsajūtas, kas liecina par lēkmes tuvošanos: acu priekšā parādās punkti, riņķi, ņirboņa, var būt daļējs redzeslauka aptumšojums, notirpums vai vājums vienā rokā, kājā vai ķermeņa pusē, īslaicīgs runas zudums u.c.

Migrēna vairāk raksturīga cilvēkiem ar īpatnēju nervu sistēmas uzbūvi – viņi ir jūtīgāki, ar emocionālāku uztveri, zemāku sāpju slieksni.

70–80% gadījumu migrēna ir pārmantota. Ir dažas migrēnas formas, kuras tipiski pāriet no vecākiem uz bērniem, piemēram, ģimenes hemiplēģiskā migrēna, kam auras laikā raksturīgs vienas ķermeņa puses notirpums.

Migrēnu veicina spēcīgas emocijas, pārdzīvojumi, spriedze, miega nepietiekamība, pārgurums, fiziska pārslodze, mazkustīgs dzīvesveids, alkohols (īpaši sarkanvīns), atsevišķi produkti (olas, krabji, rieksti, šokolāde, citrusaugļi, kūpinājumi, kofeīns u.c.), badošanās, ēšanas režīma izmaiņas, dažādi vizuāli un audiāli kairinātāji, smaržas, laika maiņas u.c.

Tikai aptuveni 2% migrēnas pacientu šī kaite neatkāpjas arī lielākā vecumā. Ja cilvēkam pēc 45–50 gadiem pirmoreiz parādās jauna veida galvassāpes vai pēkšņi uznāk stipras galvassāpju lēkmes, sāp vienā galvas pusē, ja lēkmes norit ar samaņas traucējumiem vai tirpšanu, noteikti jāiet pie ārsta, jo šie simptomi var liecināt par nopietnām veselības problēmām.